Šlokenbekas dzirnavezers. Gadu pēc katastrofas vainīgais nav zināms

© Neatkarīgās Tukuma ziņas

Rīt apritēs gads, kopš Tukuma un tā apkaimes iedzīvotāji pamanīja, ka Šlokenbekas dzirnavezerā piesārņojuma dēļ masveidā mirst zivis. Valsts policija, lai noskaidrotu atbildīgos, ierosināja kriminālprocesu, taču līdz šim nekādu izpaužamu ziņu par tā virzību nav. Pagaidām nav mēģināts atjaunināt arī ezera zivju populāciju.

«Šobrīd publiskojamu jaunumu kriminālprocesā nav, turpinās izmeklēšana sadarbībā ar prokuratūru,» Neatkarīgo lakoniski informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Dairis Anučins.

Arī Valsts vides dienesta Ventspils reģiona vides pārvaldes vadītāja Inguna Pļaviņa nevarēja sniegt nekādus jaunumus par izmeklēšanu. Viņa vien atgādināja, ka pērn dienests aprēķinājis dabai nodarītos zaudējumus - desmit tūkstoši eiro, bet tos būs jāatlīdzina tai juridiskajai vai fiziskajai personai, kuru par vainīgu nelaimē atzīs izmeklēšana un tiesa. «Man ir tikai personīgi pieņēmumi, kādēļ izmeklēšana ir tik ilga, bet es nevēlos komentēt citas valsts iestādes darbu,» skaidro I. Pļaviņa.

Neziņā par izmeklēšanas gaitu ir arī Engures novada pašvaldības, kuras teritorijā atrodas ezers, priekšsēdētājs Gundars Važa. Aizvadītā gada notikumi viņa vadītajai pašvaldībai nesuši niecīgus zaudējumus - nepilnus 150 eiro, kas samaksāti nelaimes seku likvidētāju algām.

Engures pašvaldība pēc nelaimes gan ierosinājusi pēc iespējas ātrāk atjaunot zivju populāciju, ielaižot ezerā zivju mazuļus, taču no steigas atrunājuši zinātniskā institūta BIOR pētnieki.

«Sākumā gribējām uzreiz kaut kādas aktivitātes, bet tad BIOR nomierināja, lai pagaidām, kas tajā ezerā notiek. Palika tā, ka mēs vienojāmies - lai stāvoklis stabilizējas, tad veicam izpēti, lai saprastu, ko tur var ielaist,» saka G. Važa.

«Vienkārši nebija zināms, cik ilgas sekas tam piesārņojumam var būt. Vispirms ir jānogaida. Mēs esam novērojuši, ka pēc zivju masveida bojāejas to populācija ļoti ātri atjaunojas saviem spēkiem. Notiek zivju migrācija, aizpildot tukšās vietas. Turklāt piesārņojumam ir lielāka ietekme uz mazuļiem nekā uz pieaugušajām zivīm, kas mazuļu ielaišanu ūdenstilpē varētu padarīt bezjēdzīgu,» to, ka ar zivju resursu atjaunošanu nebija pamats steigai, pamato BIOR pētnieks Georgs Korņilovs.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka pērnajā jūlijā piesārņojuma dēļ Šlokenbekas ezerā izmira vismaz četras tonnas zivju un Tukuma pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attīrīšanas iekārtas, caur kurām ezerā ieplūda neattīrītais ūdens, izsludināja pat ārkārtas situāciju.

Augstais piesārņojuma līmenis ezerā bija saistīts ar to, ka Tukuma pilsētas kanalizācijas sistēmā kāds ielaidis tik netīrus notekūdeņus, ka bioloģiskās attīrīšanas ietaišu mikroorganismi netika galā un nespēja atjaunoties.

Sākotnēji tika pieļauts, ka vainīgs pārmērīgajā piesārņojumā ir kāds no diviem Tukuma lielajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem - Tukuma piens vai Puratos Latvia. Abi uzņēmumi, kas savu vainu kategoriski noliedza, uz nelaimi reaģēja zibenīgi, samazinot savu notekūdeņu daudzumu un vedot tos attīrīt uz citām attīrīšanas iekārtām.



Svarīgākais