Lieljuksis: Plūdu iespējamība Rēzeknes novadā ir neliela

Plūdu iespējamība Rēzeknes novadā ir neliela un tikai vērā ņemamu nokrišņu gadījumā var radīt apdraudējumu sabiedrībai, - pēc iepazīšanās ar situāciju atzinis Ministru prezidenta izveidotās ekspertu komisijas loceklis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis.

Viņš pastāstīja, ka komisijas uzdevums šīs vizītes laikā bijis apzināt situāciju un novērtēt, vai atbildīgie dienesti ir gatavi plūdiem - vai ir izstrādāts rīcības plāns un vai viņu rīcībā ir nepieciešamie resursi iespējamo seku likvidācijai. Saņēmis apstiprinošu informāciju, Lieljuksis atzina, ka nav nepieciešams izstrādāt papildus priekšlikumus iesniegšanai Ministru kabinetā minētās problēmas novēršanai.

Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Ieviņa aģentūru LETA informēja, ka viens no galvenajiem plūdu draudu mazināšanas pasākumiem ir Rāznas ezera ūdens līmeņa regulēšana, proti, pirms palu laika līmeni samazinot līdz minimālajam. Problēma ar Rāznas ūdens līmeņa regulēšanu pastāv jau vairākus gadus, jo ūdens līmeņa regulēšanas hidrobūve ir privātīpašums.

Rēzeknes novada Civilās aizsardzības komisija, tiekoties ar ekspertu komisijas pārstāvjiem, tā arī nerada atbildi uz galvenajiem jautājumiem - kam jāregulē līmenis Rāznas ezerā, balstoties uz kādiem normatīvajiem aktiem tas ir jādara un kas kontrolē, vai līmenis tiek regulēts atbilstoši prasībām.

Lieljuksis atzinis, ka tie nav viņa kompetences jautājumi. Viņš par šo problēmu informēšot ekspertu komisijas priekšsēdētāju - Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktoru, bet tālāk šis jautājums jārisina atbildīgajām ministrijām.

Pašlaik par līmeņa regulēšanu tiesiska atbildība nav noteikta nevienam, jo oficiālajā Vides ministrijas atzinumā teikts, ka tikai tām hidrobūvēm, kas veic saimniecisko darbību, ir saistoši Spruktu HES ūdenskrātuves kaskādes ekspluatācijas noteikumi, tostarp tajos paredzētā ūdens līmeņa regulēšana. Tā kā hidrobūves īpašnieks kā privātpersona saimniecisko darbību neveic, bet to dara ezera nomnieks SIA "EKO punkts", nav normatīvo aktu, kas viņam noteiktu to par pienākumu.

Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Monvīds Švarcs uzsvēra, ka pašlaik plūdu ietekmes mazināšanai nepieciešamais pasākums ir divu hidrobūvju saskaņota darbība - proti, pa vidu starp Rāznas ezeru un Rēzekni esošās Spruktu HES darbība, kas ir AS "Latgales Enerģētika" īpašums, un pie Rēzeknes upes iztekas esošās hidrobūves - meniķa darbība, kas ir privātpersonas Ērika Masteiko īpašums.

Ja ar AS "Latgales enerģētika" valdes priekšsēdētāju Jāni Novakšānovu vienoties par darbībām palu apdraudējuma mazināšanai nav problēmu, tad šobrīd Rēzeknes novada pašvaldībai nav izdevies rast sadarbību ar meniķa īpašnieku, jo viņš ir ignorējis visus pašvaldības mēģinājumus uz komunikāciju.

Savukārt Rēzeknes Civilās aizsardzības komisijas loceklis Andrejs Rešetnikovs apliecināja, ka Masteiko ir piekritis sadarboties ar pilsētas domi un veikt attiecīgi pēc nepieciešamības slūžu atvēršanu vai aizvēršanu.

Lai Rāznas līmeņa regulēšana nebalstītos tikai uz "čomiskas" sarunāšanas principu un tiktu novērsta nepilnība normatīvo aktu bāzē, Rēzeknes novada pašvaldība jau no pagājušā gada vidus ar šo jautājumu ir griezusies Vides ministrijā, Zemkopības ministrijā un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kā arī uzrakstījusi oficiālu vēstuli Ministru prezidentam. Pašlaik ministrijas risinājumu nav atradušas, un atbildes no Ministru prezidenta pagaidām nav.

Jau ziņots, ka ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) rīkojumu izveidota ekspertu komisija, lai izstrādātu priekšlikumus par nepieciešamajiem pasākumiem iespējamo plūdu ietekmes mazināšanai Rēzeknes novadā.

Ekspertu komisijas vadītājs ir Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris. Tajā strādās pārstāvji no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Tieslietu ministrijas.

Ekspertu komisijai uzdots izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā konkrētus priekšlikumus iepriekš minēto problēmu novēršanai.

LETA jau ziņoja, ka Rēzeknes novada dome noraidījusi Rāznas ezera slūžu īpašnieces SIA "EKO punkts" valdes priekšsēdētāja Ērika Masteiko izteikumus par plūdiem kā par politiski inscenētu teātri.

11.martā Rēzeknes novada dome nosūtījusi Dombrovskim vēstuli ar aicinājumu izsludināt ārkārtas situāciju Rēzeknes novada plūdu apdraudētajā teritorijā. Ārkārtas situācijas izsludināšana ļautu atsavināt SIA "EKO punkts" privātīpašumā esošo ūdens līmeņa regulēšanas hidrobūvi un sākt Rāznas ezera ūdens līmeņa samazināšanu, kas mazinātu applūšanas draudus Rēzeknes novada un Rēzeknes pilsētas teritorijā.

Pašvaldība neuzstāj uz atsavināšanas procedūru, ja valsts uzņemas tiešu tiesisku atbildību par Rāznas ezera ūdens līmeņa regulēšanu.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais