Liepas pagasta Jaunauduļos nelielā aplokā pulciņš govju un teļu sagūluši gremo un noskatās, kā divi strādnieki pūlas tām sagādāt sienu un ūdeni. No mājas iznāk manāmi iereibis vīrietis un ceļa malā novieto zīmi Privātīpašums. Pēc brīža iznāk cits strādnieks un pabeidz iesākto, pienaglojot zīmi pie koka – tādu ainu novēro Neatkarīgā, ieradusies saimniecībā. Pēc 16 govju bojāejas Jaunauduļiem pievērsta īpaša uzmanība.
Lielākā daļa saimniecībai piederošo lopu atrodas netālu esošajā kūtī. Pieejot tuvāk, paveras bēdīgs skats - logi aizklāti skaidu plāksnēm, ēkas daļa, kura ziemā netiek izmantota, ir pussabrukusi. Pa vienu no tukšajiem logiem uz ārpasauli lūkojas govs. Ieskatoties dziļāk, redzams, ka pārējās kūtī esošās bēdumāsas saspiedušās lielā barā. Pie kūts stāv liels netīrs sarūsējis bundulis ar brūnu ūdeni, no kura tiek dzirdināti lopi. Zem nojumes novietots govīm paredzētais siens, daļa no šīs barības ir apledojusi un sapuvusi. Kūti no visām pusēm ieskauj palielas apsniegušas mēslu kaudzes - redzams, ka saimniecība kādreiz ir piedzīvojusi daudz labākus laikus.
Bez vīra par grūtu
Jaunauduļi pieder Natālijai Bārbalei, kurai ir 78 gadi. Kundze uz šejieni pārvākusies pirms desmit gadiem. Par saimniecību sākotnēji rūpējies viņas vīrs, bet pēc vīra nāves - viņa pati. Saimniecībā strādā četri strādnieki, kuriem bija jāaprūpē 93 gaļas lopi. Pirms neilga laika desmit govis nobeidzās, sešas tika eitanizētas. Par iemeslu atzīts ūdens trūkums. Tagad Bārbales kundze esot nolēmusi daļu govju pārdot, atstājot tikai 20 grūsnas govis. Tā strādnieki stāsta.
Neatkarīgā vēlējās aprunāties ar pašu saimniecības īpašnieci, bet neizdevās. Pēc kāda laika saimniece atbrauc, tomēr no mašīnas neizkāpj, bet viņas ceļabiedrs - kāds manāmi iereibis kungs - pavēsta, ka nevēlas presi te redzēt.
Kaimiņu konflikts
Par situāciju saimniecībā pastāsta lopkopis Egons. Pašlaik ar ūdeni viss esot kārtībā. Iepriekš bija saplīsis traktors. Taujāts, kā tas viss sācies, Egons min domstarpības ar kaimiņu Didzi Amoliņu. Viņš atslēdzis ūdens padevi, un no tā brīža sākušās problēmas ar dzīvnieku dzirdināšanu. Divas dienas lopiem nācies iztikt vispār bez ūdens, bet vēlāk jau to veduši ar ugunsdzēsēju mašīnām.
Kaimiņš D. Amoliņš sevi par vainīgu lopu bojāejā neuzskata. Viņš stāsta, ka sākumā, kad kaimiņiene ievākusies, problēmu nav bijis, bet pēc vīra nāves viss sācis iet uz slikto pusi. Apmēram pirms trim gadiem savstarpējas pretenzijas pāraugušas nemitīgos konfliktos nepieskatīto lopu dēļ. Palīgā saukti arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un policija. Pirms diviem gadiem kaimiņi pamanījuši govju līķus mētājamies pāris metru no ceļa un kūts. D. Amoliņš kritušās govis nofotografējis un bildes nosūtījis PVD. Pāris reižu atbraukuši inspektori, uzlikuši 50 eiro sodu un aizbraukuši. Govju līķi ilgu laiku netika aizvākti un puva ceļmalā.
Glābt var darījums
Pēc notikušā Jaunauduļu saimniecībā Valsts policija par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem sākusi kriminālprocesu, taču galvenā institūcija, kas noteiks Jaunauduļu govju turpmāko likteni ir PVD. Tas izšķirsies tuvākajās dienās. Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis stāsta, ka govīm pieteikušies pircēji. Ja darījums izdotos, tas būtu visiem labākais risinājums - gan govīm, gan cilvēkiem, kas nespēj par tām parūpēties. Šobrīd inspektori katru dienu ierodas saimniecībā un apskata lopus. Tie, kas tur dzērumā apkārt uz divām kājām staigā, gan neesot viņu kompetencē. Pārvaldes priekšnieks pats sarunāja ar vietējo pašvaldību ūdeni, pats stiepa šļūtenes. Kopīgiem spēkiem lopu labturību nodrošināt izdodas. Barojums esot vidējs, normāls. Vienai govij vakar gan kļuvis slikti, saimniece uzreiz zvanījusi viņam - ko darīt, un pēc tam vetārstam. Tātad vecā sieva saprot pieļautās kļūdas. Tomēr bezgalīgi šāda situācija nevar turpināties. Ja darījums nenotiks, un saimniecība arī turpmāk nespēs patstāvīgi rūpēties par saviem iemītniekiem, nākšoties lemt par lopu izņemšanu un pārvietošanu uz citu saimniecību, ar kuru valstij noslēgts līgums šādu situāciju risināšanai. Juridiski gan īpašumtiesības saglabātu vecā saimniece, bet tālākais jau būtu tiesas kompetences jautājums. M. Ulmanis piebilst, ka lielā mērā izšķiras arī cilvēka liktenis - par lopiem kāds noteikti parūpēsies, bet viņu saimniece šobrīd ir ļoti sarežģītā situācijā. Apjukusi, un pati vainīga pie tā, kas noticis.