Aizliedzot pašvaldībām veidot pašām savus masu informācijas līdzekļus, Saeima dažiem izdevējiem palīdzēs konfliktos ar vietvaru priekšniekiem, dažiem mirstošiem izdevumiem – noturēties virs ūdens, nemainot savu biznesa modeli. Savukārt uzņēmējiem zudīs iespēja nosūtīt savu komercvēstījumu precīzi nomērķētai auditorijai.
Tās ir konsekvences, kas izriet no Saeimā ierosinātajiem grozījumiem likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. Saskaņā ar pašlaik aktuālo likumprojekta tekstu uzlabotajam (vai attiecīgi sabojātajam) likumam jāstājas spēkā šī gada 1. janvārī - tātad jau pirms mēneša. Tiesiskās paļāvības princips neko tādu nepieļauj. Tomēr Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā skaidro, ka datums tiks labots vien uz trešo lasījumu, jo šobrīd trūkst skaidrības par dokumenta tālāko virzību un tātad arī grozījumu iespējamo spēkā stāšanās laiku. Šīs nedēļas plenārsēdē likumprojektu izskatīja otrajā lasījumā. Uz trešo lasījumu priekšlikumi pēc būtības parasti vairs netiek iesniegti. Varbūt vien kādi sīki redakcionāli labojumi. Tomēr par dokumentiem, kuros saduras ļoti atšķirīgas intereses, cīņa notiek līdz pēdējam brīdim, un ļoti iespējams, ka parlaments šajā sesijā nemaz nepagūs līdz galam izkauties par pašvaldību presi.
Valsts un privātie drīkst
Pašvaldības negrib šķirties no tiesībām informēt iedzīvotājus sev piederošā drukātā izdevumā, jo pēc būtības - ar ko tad tas ir sliktāks vai garīgajai veselībai kaitīgāks par privātu mediju vai, piemēram, kādai valsts iestādei piederošu. Zemkopības ministrija pastarpināti izdod meža avīzi Čiekurs, bet neviens necīnās par tā slēgšanu. Arī reklāmas Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio jau gadiem ilgi ir diskusiju objekts, taču nopietni šo ienākumu daļu atdot privātajam biznesam valsts negrasās.
Tomēr daļai koalīcijas politiķu un mediju tirgus spēlētāju šķiet, ka tieši pašvaldību izdevumi ir tiem traucējoši, un viņi priecājas par Kultūras ministrijas ierēdņa Roberta Putņa virzīto ideju. Tradicionāli pretējās domās par likumprojektu ir abas žurnālistu organizācijas.
Mazāk pieredzējusī Latvijas Žurnālistu asociācija runas tiesību atņemšanu pašvaldībām kaismīgi aizstāv. Tādējādi tikšot sekmēts viens no demokrātijas pamatprincipiem - viedokļu daudzveidība.
Saregulēs piecus konfliktus
Latvijas Žurnālistu savienība ir principiāli pret valsts iejaukšanos izdevēju un pašvaldību attiecībās. Daudzos gadījumos pašvaldību izdevumos cenzūras un dīvainu prasību esot mazāk nekā pie daža laba privāta izdevēja. Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders uzskata, ka jauns regulējums vispār nav nepieciešams: «Lielākajā daļā pašvaldību ir atrasts līdzsvars, un tikai kādās piecās pašvaldībās ir konflikti starp izdevēju un vietējo vadību. Šo konfliktu dēļ pārējiem tiek uzspiests nevajadzīgs regulējums. Problēma ir tā, ka attiecīgie privātie mediji ir politiskās cīņas instruments, kas izliekas par neatkarīgas žurnālistikas paudējiem.» Ar stingrākiem ierobežojumiem pašvaldībām tie arī vēlas glābt savu novecojušo biznesa modeli. Proti, savākt visas komercreklāmas plus, iespējams, vēl piespiest pašvaldību par darbu atskaitīties savos izdevumos. Plāns guvis dzirdīgas ausis Kultūras ministrijā. Taču, ja ierobežojumi nav taisnīgi, ja attiecas uz pašvaldībām, bet uz valsti ne, tie vērtējami kā diskriminācija un politiska izrēķināšanās. Turklāt pastāv vēl kāds vērā ņemams faktors - laukos pašvaldību izdevumi bieži ir vienīgais kanāls, kādā visus konkrētā novada iedzīvotājus var sasniegt uzņēmējs. Ne visur ir privātas avīzes, ne visur tās abonē visi iedzīvotāji.
Valdības Putņa viedoklis
Apšaubāms ir arī veids, kādā iniciatīva iedēstīta Saeimā. Latvijas Lielo pilsētu asociācija skaidro, ka speciālajā darba grupā, kurā tapināts jaunais regulējums pašvaldību avīzēm, divu personu viedoklis pasniegts kā visas darba grupas vienošanās, bet pilsētu asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības viedokļi novērtēti kā nekompetenti. Attiecīgi nekāda vienošanās par gala ziņojumu, uz ko atsaucas darba grupas vadītājs Roberts Putnis, neesot panākta. Tas vērtējams vien kā Putņa un viņa vietnieces personiskais viedoklis. Tagad iznāk, ka uz šā viedokļa pamata valdība apstiprinājusi jaunās mediju politikas pamatnostādnes, un deputātu grupa Saeimā mēģina ieviest savai politikai atbilstošus ierobežojumus pašvaldībām. Priekšlikuma iesniedzēji ir Ritvars Jansons, Lolita Čigāne, Einārs Cilinskis un Vilnis Ķirsis. Viņu redzējumā pašvaldību izdotie periodiskie izdevumi no Uzņēmumu reģistra jāizslēdz līdz 2018. gada 1. janvārim.