VAKARA ZIŅAS: Slokas dzīvnieku patversme saņem dāvanas

Nesen Slokas dzīvnieku patversmes iemītniekiem bija svētku diena – ar dāvanām un mīļumu pret dzīvniekiem ciemos ieradās «SMScredit.lv» kolektīva pārstāvji un pludmales volejbola zvaigznes Jānis Pļaviņš ar dēlēnu Raivo un Aleksandrs Samoilovs.

Pārsvarā ziedo mantas

Slokas dzīvnieku patversme ir Oskara Mellera radīta un uzturēta. Savu pienākumu ietvaros uz līguma pamata nelielu daļu nepieciešamā finansējuma piešķir pašvaldība. Jāatzīmē, ka pašvaldībai ir jānodrošina klejojošo dzīvnieku savākšana un uzturēšana patversmē 14 dienas - ja šajā laikā nepiesakās esošie saimnieki vai neatrodas jauni, dzīvniekam paredzēta iemidzinoša pote. Dzīvnieku patversmes īpašnieks, brīvprātīgie palīgi un daudzi citi ar to nav mierā, tāpēc meklē iespēju piesaistīt finansējumu, lai dzīvnieki, kaut arī bez savām īstajām mājām un mīlošiem saimniekiem, šeit varētu uzturēties, būt labi paēduši un aprūpēti visu laiku, cik vien tiem atvēlēts uz šīs zemes.

Oskars Mellers ir gandarīts, ka pēdējā gada laikā sabiedrības interese ir patiesi pieaugusi un arvien vairāk cilvēku labprāt uz patversmi atved dažādas mantas, kas pašiem nav vajadzīgas, bet dzīvniekiem ļoti nepieciešamas - segas, jakas, kartonu, kā arī pārtiku. Līdzjūtīgi ļaudis regulāri veic arī finansiālus ziedojumus, kas būtiski atvieglo dzīvnieku patversmes darbu un pastāvēšanu. Viens no regulārajiem atbalstītājiem jau vairākus gadus ir «SMScredit.lv» darbinieku kolektīvs. Ik pavasari tiek organizēta naudas vākšana, kas vēlāk pārtop dzīvnieku pārtikā un tiek nogādāta patversmē. «SMScredit.lv» darbinieki pārskata savu mājokļu krājumus un patversmei noderīgāko pievieno finansiālajam ziedojumam. Stāsta «AS 4finance» vadītājs Gvido Endlers: «Dzīvnieku atbalsts ir viena no «SMScredit.lv» vērtībām, tāpēc patversmes atbalstam jau ilggadēji. Ziedojam patversmēm nepieciešamas mantas vai dzīvnieku barību, kā arī sniedzam atbalstu teritorijas labiekārtošanai, remontdarbiem vai dzīvnieku mītņu celšanai. Esmu gandarīts, ka šī labdarības projektā aktīvi iesaistās ne vien «4finance» komanda, bet arī brīvprātīgie, kuriem tāpat kā mums, rūp dzīvnieku liktenis.» Patversmes vadītājs Oskars ir priecīgs, ka šis kolektīvs ir pieskaitāms pie patversmes ilglaicīgajiem draugiem - katrs ziedo tik, cik viņam pa spēkam, bet beigu beigās pa mazumiņam vien saziedojas visai ievērojama summa.

Paņemt uz mājām vai paglaudīt un izstaidzināt

Nav jau tā, ka uz patversmi jābrauc vien tad, ja esat gatavi ko tai ziedot vai paņemt uz mājām kādu no iemītniekiem. Arī ikdienā dzīvniekiem vajadzīga ne tikai pārtika un silts būris, bet arī cilvēka glāsti un sarunas. Brīvprātīgā darbiniece Irīna saka: «Dzīvniekiem vajag mīlestību un glāstus. Kaķītis būs sajūsmā, ja to paglaudīs, bet sunim svarīgi, lai ar to izietu pastaigā. Šobrīd mums aktuālākā ir telpas ierīkošana, kur kaķi varētu brīvi pastaigāties, lai tiem visu laiku nebūtu jāsēž būros. Meklējam atbalstītājus - visus, kuri grib ko lietderīgu padarīt - varbūt pat kādu būvniecības kompāniju.» Suņus izstaidzināt ir aicinātas arī ģimenes ar bērniem - tā vienlaikus būs izklaide, sociāla un fiziska aktivitāte, kā arī lielisks veids, kā iepazīstināt mazuli ar dzīvniekiem.

«Vislabākā palīdzība, ko var veikt, ir atnākt uz patversmi un paņemt uz mājām kādu no 50 kaķiem vai tikpat daudz suņiem. Izvēle ir tiešām liela - ir senioru gados esoši dzīvnieki, ir arī pavisam jaunuļi. Nav jau tā, ka ņem tikai kucēnus vai mazus kaķēnus - ir bijuši gadījumi, ka paņem pavisam vecu sunīti - vienkārši iepatīkas viens otram un saprot, ka mūža mājas tiks dotas tieši šim dzīvniekam,» teic Oskars.

Aleksandram bail no suņiem

Populārais pludmales volejbolists Aleksandrs Samoilovs audzis kopā ar ģimenes šarpeju un vispār bijis liels suņu mīļotājs. «Gribēju paņemt opā pat visniknāko suni, taču bieži vien mani sakoda. Laikam no biežajiem sakošanas gadījumiem vienā brīdī ieslēdzās fobija - paniskas bailes no suņiem. Tagad pat pāreju ielas otrā pusē, ja redzu pretim nākam suni. Sievai gan ir pavisam mazs sunīts - no tā nebaidos. Vecāku ģimenē ir mazā brāļa pirms divpadsmit gadiem no ielas paņemtais kaķēns - izaudzis par kārtīgu lauvu.» Aleksandrs Samoilovs ir pārliecināts, ka, pirms ņemt dzīvnieku, ir kārtīgi viss jāpārdomā, jo tā nav spēļu mantiņa, ko izmest, kad apnīk - dzīvnieks ir ģimenes loceklis, ar savu dvēseli un sajūtām.

Kaķi ar Jāni negribēja draudzēties

Gluži pretēji Aleksandra pieredzei, kolēģim Jānim Pļaviņam nav paveicies ar kaķiem. «Mums mājās bija trīs kaķi, bet ar mani viņi negribēja draudzēties. Vienmēr biju saskrāpētām rokām un kājām. Tagad ģimenē mums nav dzīvnieku - pārāk bieži esam projām, un dzīvnieku visur līdzi nepaņemsi. Taču tad, kad būs vairāk brīva laika, gribētu suni, kurš vienlaikus būtu arī mājas sargs. Patversmē mēs ar Aleksandru neesam pirmo reizi - dažkārt arī pats aizbraucu un izvedu kādu sunīti pastaigāt.» Savukārt dēlēnam Raivo, lai arī iepriekšējā pieredze ar dzīvniekiem ir pavisam neliela, labāk patīk kaķi. Tētis novērojis, ka puikam no kaimiņu suņiem, kuri gribētu ar viņu spēlēties, tā kā mazliet bail. Kaķu tuvumā Raivo jūtas drošāk.