Lieldienās sociālajos tīklos izplatījās satraucoša vēsts: apdraudēta Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) īpašuma Zvārtavas pils turpmākā pastāvēšana. Iemesls tam esot LMS prezidenta Igora Dobičina «nesaprotamā un neadekvātā rīcība». Viņš pats gan nesaredz iemeslu šādiem apgalvojumiem, uzsverot, ka pili nekas neapdraud. Savukārt pils pārvaldnieks Vitālijs Vilciņš liek nojaust, ka «tam apakšā» ir nesaprašanās starp viņu un savienības vadītāju.
Ziņa, kas apskrējusi Facebook, skan šādi: «Otrajās Lieldienās uzzināju satraucošu vēsti: «pateicoties» Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) prezidenta Igora Dobičina nesaprotamajai un neadekvātajai rīcībai, tiek apdraudēta LMS īpašuma Zvārtavas pils turpmākā pastāvēšana. Nākamajās darba dienās centīšos nosūtīt informatīvu vēstuli katram LMS valdes loceklim, cerot uz viņu veselo saprātu. Draugi un paziņas, žurnālisti, uz priekšu! Cilvēks, kurš par pili pašaizliedzīgi rūpējies beidzamos četrus gadus, jums labprāt paskaidros vairāk! Viņa vārds Vitālijs Vilciņš.» Pils pārvaldnieks visai negribīgi runā par šo informāciju, ko, viņa vārdiem sakot, pārsteidzīgi ielikusi viena no LMS pārstāvēm. Tiesa, gluži bez pamata tā neesot, un to radījušas zināmas nesaprašanās starp V. Vilciņu un I. Dobičinu. Situācija esot izveidojusies ačgārna: lai pieteiktu pils apskati, agrāk apmeklētāji zvanījuši pils pārvaldniekam, bet tagad - LMS prezidentam, kurš ne vienmēr ir informēts par V. Vilciņa plāniem un gaitām. Tad nu rodoties nesaprašanās un misēkļi. Tomēr cerot, ka viss nokārtosies un nenovedīs pie samezglotākām attiecībām.
I. Dobičins par sacelto vētru sakās neko nezinām. «Viltus trauksme,» - tā viņš īsi raksturo situāciju. Vienīgā pēdējā laika nopietnākā problēma attiecībā uz Zvārtavas pili esot radusies pēc Būvniecības valsts kontroles biroja pārbaudes. Tas «atklājis» neatbilstību inventarizācijas lietā, kurā pils fiksēta kā mācību iestāde (mākslinieku jaunrades centrs), taču faktiski tā darbojas arī kā viesu nams, un tas nav atļauts - tad esot vismaz jābūt nodalītām ieejām. Tas viss iedzenot strupceļā pils apsaimniekotājus, un, lai atrisinātu šo lietu, LMS esot iesniegusi prasību tiesā.
I. Dobičins par vienu no šā gada svarīgākajiem darbiem nosauca ēdamzāles restaurāciju. Gribot savest kārtībā telpas sienas, un tam nepieciešami aptuveni 15 000 eiro. Pamatā jau pils apsaimniekošanas izdevumi gulstoties uz pašu pleciem. Šobrīd iesnieguši pieteikumu Kultūrkapitāla fondā: varbūt pāris tūkstošus eiro izdosies iegūt no valsts budžeta. Esot arī vērsušies Valsts kultūras pieminekļu inspekcijā, lai iegūtu finansiālu atbalstu logu nomaiņai. Tāpat jādomā par naudu mākslinieku vasaras nometņu rīkošanai - cerot, ka Latvijas Valsts meži neliegšot savu atbalstu. I. Dobičins uzsver, ka bez pils ir arī citas ēkas: dzirnavu ēka, peldu māja, klēts... Jādomā arī par to savešanu kārtībā. Gribētos LMS īpašumā iegūt arī stalli, kas šobrīd pieder Apes novada pašvaldībai, taču viss jau atduras pie naudas.
Katrā ziņā - par spīti visām saimnieciskajām grūtībām, pils darbojoties un aicinot pie sevis apmeklētājus, teic LMS prezidents. Apskatīt varot ne tikai ēkas interjeru, bet arī mākslas darbu kolekcijas. Šobrīd gan daļa darbu (piemēram, Maijas Tabakas gleznas) ir no ēdamzāles sienām noņemti, jo arhitektoniskās izpētes grupa veikusi sienu ekspertīzi. Kad šī telpa varētu būt aplūkojama atjaunota, esot grūti teikt - jo vispirms jānoņem vēsturiskais slānis un tikai tad var ķerties pie krāsojuma. Labākajā gadījumā restaurāciju varētu pabeigt rudenī.