IZVĒLIES VIETĒJO VARU: Rēzeknē "Saskaņa" noturēsies, ja uzlabos varas kvalitāti un saskaņu
Laikam Rēzekne pēc Rīgas ir otrā pilsēta Latvijā, kur man visvairāk pazīstamu cilvēku. Ir ar ko parunāt. Par pilsētu, par partijām, par sarakstiem. Parunājies es secinu, ka Rēzeknē tāpat kā Rīgā vara pēc pašvaldību vēlēšanām nemainīsies. Ir daudz līdzīga. Pat runās par esošo mēru esošo sievu «faktora» ietekmi uz abu pašvaldību politiku. Es gan nevaru kā pienākas novērtēt cita mūsu dikti iemīļotā politiskā «faktora» («akumulators»: krievi – latvieši) lomu Rēzeknē, jo mani sarunu biedri pamatā bija latgalieši. Droši vien arī tur ar šo «faktoru» tiek spekulēts, bet, lai cik dīvaini neliktos, Rīgā šī poza man šķiet izteiktāka.
Tā kā es ar savu viedokli tuvākās nākamības kopainu nevaru būtiski ietekmēt, savu turpmāko tekstu veltīšu kritikai. Lielā mērā ņemot vērā rēzekniešu sacīto.
Sacīto apjēdzis, domāju, ka Rēzeknē mainīt varu būtu bijis vieglāk nekā Rīgā. Taču adekvātas, principiālas, programmatiskas alternatīvas vietā es Saskaņas konkurentu sarakstos redzu pamatā vien vāji strukturētu solījumu čupiņu. Ja vērtēt šos tekstus, ieskaitot Saskaņu, nopietni, tad šķiet, ka cilvēki nav gatavojušies vis tautvaldībai, bet kampaņai, izrādei… Ja runāt par kaut kādām konkurences pazīmēm pretendentu starpā, tad tā, šķiet, varētu būt kaut cik manāma starp trijiem spēkiem. Saskaņas sarakstu, apvienoto Latgales partijas, Nacionālās apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Vienotības sarakstu, kā arī iespējams, kādu no sarakstiem, kurus vada bijušie līderi vai spēcīgi uzņēmēji. ZZS, No sirds Latvijai, savienība Latgales sirds - bet šo un vēl pāris organizāciju programmu sakritības pakāpe man rada izbrīnu - kāpēc tās nav spējušas būt viens spēks? Diemžēl ir arī saraksti, kuri šķiet taisīti vien ar nolūku sadrumstalot, izkliest tos, kuri varētu balsot par oponentiem.
Savādi, ka pat neviena no esošajam domes vairākumam un tagadējam mēram potenciāli oponējošajām organizācijām savās programmās nav tiešā (!) runā definējusi to, ko sarunās ar mani par viņu galveno trūkumu dažādās variācijās sauca arī dažs kandidāts un esošā domes vairākuma piekritējs.
Pirmais - neprasme izveidot pietiekami kvalitatīvu, efektīvu administratīvo resursu, nespēja to pienācīgi mobilizēt. Otrs - nepietiekami kvalitatīva komunikācija ar pilsētniekiem. Arī ar medijiem. Jā, bijušas publikācijas, kurās tagadējam mēram pārmests pat autoritārisms, bet viņš nav atradis neko labāku, kā vērsties pret atsevišķiem medijiem par nepatiesu ziņu sniegšanu. Bet šāds stils tiešām vedina pieņemt, ka domē pastāvējusi izvairīšanās no saskares ar cilvēkiem, ka administratīvais resurss tiešām bijis par vāju, lai izturētos pret cilvēkiem kā tautvaldībai pienākas.
Protams, netieši šīs abas problēmas atsevišķās programmās var kaut cik nojaust vai uzminēt. Bet - tā nav tiešā runa, kura pastāvētu nevis solījumu, bet izkopta rīcības pamatojuma līmenī. Jā, ir frāzes - «nodrošināt saimniecisku pilsētas vadīšanu». Piemēram, eiroskeptiķi ierosina visās lielajās pilsētās izveidot sabiedrisko padomi, kura vērtētu projektus, piedalītos iepirkumos un lēmumu pieņemšanā par iecelšanu amatos pašvaldībās. Līdztekus viņi sola par trešdaļu samazināt pašvaldību aparātus un municipālās struktūras. To var izdarīt, taču tad būs nepieciešamas sistēmiskas kompleksas izmaiņas visā valsts pārvaldē. Tās netiek raksturotas. Tātad - izrādīšanās vien. Vai arī, ja pilsētas administratīvais resurss būtu stiprs, tad nez vai, piemēram, ZZS būtu vajadzība solīt savā programmā radīt ilgtermiņa plānu Rēzeknes ielu un ceļu, ietvju rekonstrukcijai. Jo tāds jau taptu efektīvi īstenots. Pāris rēzeknieši man teica, ka viņu dome pucē tikai galveno ielu, bet nomaļākās vietās, braucot ar bērnu vai invalīdu ratiņiem, var nolauzt kaklu. Devos pastaigā. Šķiet, ka šie apgalvojumi nav gluži bez pamata.
Jau subjektīvi es pie šā paša skaitu arī ļoti zemo (pat lielo pilsētu politisko organizāciju programmu) korelācijas līmeni ar nacionāla mēroga tautsaimnieciskajiem dokumentiem. Varbūt tāpēc man bija jādzird: «Esam SEZ, bet investori uz Rēzekni negrib nākt.» Pat korelācija ar pašas Rēzeknes attīstības plānu līdz 2020. gadam šajās programmās ir, es teiktu, ļoti vāja. Taisnība cilvēkam, ka arī lielo pašvaldību vadītāji Latvijā ir «vairāk vietējo vajadzību dalītāji». Turklāt - cilvēki pamanījuši, ka te pastāv vēl cita spekulācija, kuru viņi nodēvēja par liekulības kalngalu. Spekulācija ar radniecīgām Saeimas, koalīcijas partijām. Sak, ja tu mani stutēsi, tad dabūsi to un to… Tika pat teikts: «Aleksandram Bartaševičam nav paveicies ar partiju. Jo Saeimā tā ir opozīcijā.» Ne bez sarkasma iejautājos: vai Rēzekne atkal būs balsu pirkšanas galvaspilsēta? Man atbildēja: vēl nav dzirdēts, bet - bezmaksas braukšana pilsētas transportā tā pati pirkšana vien ir.
Taču, kā teicu, arī Rēzeknē esošais domes vairākums, manuprāt, saglabās pozīcijas. Arī Rēzeknē, tāpat kā Rīgā, es varas pretendentu programmās un izteikumos pagaidām nespēju saskatīt kaut cik profesionāli vērā ņemamas alternatīvas (rīcības alternatīvas) arhitektūru.