NRA viesojas novadā, kurš ir ar lielu depopulācijas tendenci - Strenči
Latvijas iedzīvotāju skaita kopējā kritumā Strenču novads izceļas ar to, ka izmiršana tajā jau tagad pārspēj izceļošanu.
Eiropas Savienības palīdzības fondi Latvijai būtībā ir atlīdzība par darba spējīgu cilvēku audzināšanu Rietumeiropas valstīm. Šī darba izpilde nav organizēta tā, lai uzturētu Latvijas spējas radīt darbaspēka pārpalikumu paaudzi pēc paaudzes. Rietumeiropai vajadzēja un vajag vairāk cilvēku, nekā Latvija spēj dot, atstājot arī šeit pietiekamu skaitu ar jauniem cilvēkiem, kādiem daba ļauj radīt bērnus. Ja šeit nav vecāku, tad nebūs bērnu - tātad nebūs nākamo darbinieku Rietumeiropai, kas tieši tāpēc 2020. gadā pārtrauks Latvijas finansēšanu. Patiešām, vairs nebūs nekādas jēgas uzturēt priekšstatiem par Eiropu atbilstošu dzīves līmeni četrdesmit gadu un vēl vecākiem cilvēkiem, kuri nav spējīgi radīt bērnus. Pavisam drīz Latviju kopumā sagaida tādas pašas pārmaiņas, pie kādām Strenču novads jau nonācis. «To esmu jau teicis un atkārtošu, ka ES fondu projektu noteikumi uzrakstīti tā, lai reāli mēs ne uz ko nevarētu pretendēt,» Neatkarīgajai norādīja savā amatā nupat kā pārvēlētais Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.
Arnis Kluinis
Pašvaldību vēlēšanas ļauj izteikt pārmaiņu straujumu pavisam elementārā salīdzinājumā, ka iepriekšējās vēlēšanās uz Strenču domi pretendējuši pieci, bet šoreiz - tikai divi saraksti. No pretendējošo sarakstu skaita pazuduši visi tie, kas iepriekš bija greznojušies ar valsts līmenī pazīstamu partiju zīmoliem. «Pēc novadu reformas cilvēki jutās iedvesmoti, ka tagad lemsim par savu likteni. Tagad redzam, ka nē - nekas tāds mums nepienāksies. Ja nebūs ES naudas, tad nav arī nekādu vilinājumu strādāt pašvaldībā. Ja nu kāds šeit strādā, tad tas ir vietējais patriotisms, ka grāvmalas tomēr jāizpļauj,» turpināja J. Pētersons. Strenču novada iedzīvotāji to tieši tā arī sapratuši. J. Pētersona vadītais vēlēšanu saraksts NĀKOTNES VĀRDĀ jau šodien! saņēmis gandrīz 78% no kopā nodotajām balsīm, un plusiņu tieši J. Pētersonam ielikusi puse no tiem, kuri metuši urnās vēlēšanu zīmes ar šā saraksta kandidātiem.
Strenču novada izveidošana datēta ar 2009. gada 1. jūliju. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, savu pastāvēšanu novads uzsācis ar 4090 iedzīvotājiem, kuru skaits šā gada 1. janvārī bija sarucis līdz 3077 cilvēkiem. Mirušo dvēseļu krātuvē, par kādu izveidots Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētais Iedzīvotāju reģistrs, Strenčiem šā gada 1. janvārī atvēlēti 3444 iedzīvotāji. Savā mājaslapā novads pašlaik rāda vēl senākus PMLP datus ar 3605 iedzīvotājiem, bet šādas viltības nelīdz, kad jāraksta pamatojums pieteikumiem uz ES fondiem. Iepriekšējā ES plānošanas periodā novads kvalificējies tam, lai vismaz gabaliņu pa gabaliņam liktu ES finansētu ūdensvadu savā galvenajā pilsētā, bet tagad vairs nekā - jābūvē tikai par savu naudu, kuras noteikti nepietiek.
Formāli ņemot, novads it kā būtu ļoti attīstīta teritorija ar divām pilsētām un diviem - Plāņu un Jērcēnu - pagastiem. Strenči pie pilsētas tiesībām tikuši jau 1928. gadā un gandrīz blakus tiem esošā Seda - 1991. gadā. Tā, lūk, Seda tika atbrīvota no kūdras racēju ciemata statusa, piešķirot tai nekādi neierobežotas izaugsmes iespējas. Citiem vārdiem sakot, Seda tika atbrīvota arī no kūdras, kuras ieguve gan vēl joprojām turpinās tajā vietā, kur gandrīz vairs nekas nav atlicis līdz pilnīgai kūdras slāņa savākšanai. Citās vietās vēl atlikušo kūdru tagad sargā dabas lieguma statuss, bet Sedas centrā eksponēts stāsts par pilsētu precizē, ka liegums vairāk attiecas uz ūdensputniem tīkamiem ezeriņiem, kādi izveidojušies izraktās kūdras vietā. Laikā kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem, kad kūdras ieguve šajos purvos vispār sākta, līdz 90. gadiem no kūdras nekas daudz vairs nebija palicis, tāpēc Sedai nāktos meklēt sev jaunu pielietojumu arī padomju sistēmā, ja tā būtu Latvijā noturējusies.
Pretstatā kūdrai, praktiski neizsmeļams resurss izrādās slimi cilvēki. Psihisko slimību ārstniecības iestāde Strenčos darbojas jau kopš 1907. gada, par ko vēsta uzraksts pie ieejas slimnīcas teritorijā. Padomju laikā slimnīcā izvietots līdz tūkstotim gultasvietu. Tagad to skaits samazināts līdz četriem simtiem, par kurām rūpējas gandrīz tikpat liels skaits mediķu un pārējā personāla. Labāk sakot, viņi rūpējas par nepilniem trijiem tūkstošiem pacientu gadā. Tātad ne vienlaikus, bet gadā slimnīcā apgrozās tikpat cilvēku, cik pastāvīgi dzīvo Strenču novadā.
Arnis Kluinis
Slimnīcai ir arī aprūpes nodaļa, bet slimnīcu tomēr nevar vainot par mirstības rādītāja paaugstināšanu novadā. Paldies CSP darbiniekiem, kuri pārbaudīja pagājušā un iepriekšējo gadu demogrāfiskos rādītājus pašvaldībās arī no tāda viedokļa, lai izslēgtu vienreizējus vai ar valsts iestādēm saistītus efektus, kuru pretējais piemērs izpaužas Strenčiem kaimiņos esošajā Burtnieku novadā. To it kā vajadzētu apsveikt ar visstraujāko iedzīvotāju kopskaita pieaugumu, lai gan pieauguma cēlonis ir cietumnieku pārvietošana no Jēkabpils uz Valmieru, kuras cietuma juridiskā adrese nav Valmieras pilsētā. Statistisko tabulu izskata uzlabošanai tagad vajadzētu apvienot Strenču un Burtnieku novadus, par ko valsts iestādes dod aizvien jūtamākus mājienus pašvaldībām. Starp NĀKOTNES VĀRDĀ jau šodien! solījumiem vēlētājiem tomēr ir ierakstīts «Mērķis. Saglabāt un attīstīt stabilu un patstāvīgu Strenču novadu ilgtermiņā», kas varbūt pat varētu izdoties tik ilgi, kamēr pastāvēs Strenču vārdu nesošā slimnīca. Pēc 2020. gada visa Latvija varēs meklēt līdzīgas iespējas pastāvēt, ja šejienes sarūkošajam, novecojošajam un caurmērā mazkvalificētajam darbaspēkam tiks uzticēta Rietumeiropas pensionāru vai par bēgļiem sauktu cilvēku aprūpēšana.