Kārtējo reizi uz vēlāku termiņu atbīdīta uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs mantas pārdošana.
Darījuma datums pārbīdīts it kā tikai par nieka tiesu no septembra beigām uz oktobra vidu 16. datumā kā norādi uz pagājušā gada 16. septembri, kad Liepājas tiesa pasludināja KVV Liepājas metalurga maksātnespēju. Likums uzdod izpārdot maksātnespējīgo uzņēmumu mantu sešos mēnešos, kas konkrētajā gadījumā bija šā gada 16. marts, taču likums neliedz šo termiņu pagarināt, kā tas arī tika darīts atbilstoši principam, ka labāk vēlāk, bet labāk.
Uztraukšanās par pārdošanas termiņa kārtējo atbīdīšanu par divām nedēļām šķiet matu skaldīšana tikai līdz brīdim, kamēr netiek atklāts, ka KVV Liepājas metalurga mantas uzturēšana pārdošanai derīgā izskatā izmaksā 250 tūkstošus eiro mēnesī (vidējās izmaksas šim gadam, kad izmaksas dažādos mēnešos svārstījušās starp 185 un 290 tūkstošiem eiro). Šādu maksājumu slogu nespētu uzņemties 99% Latvijas privātpersonu un droši vien arī 90% firmu. Ar ko šīs Latvijas mērogā lielās izmaksas attaisnojamas, un kad tās tiešām beigsies?
Optimistiskā atbilde ir tāda, ka izmaksas tiks daudzkāršā apmērā nosegtas ar pārdodamās mantas cenu. Pirms trijiem gadiem tā jau tika pārdota, izvēloties vienu no diviem pretendentiem, kuri par šo mantu solīja 107 vai 120 miljonus eiro. Par uzvarētājiem šajā sacensībā Latvija atzina tos, kuri solīja nevis 120, bet 107 miljonus. 2014. gada 11. septembrī Neatkarīgā skaidroja, ka uzņēmuma administratora Haralda Velmera un toreizējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas personificēto Latvijas izvēli labāk saņemt mazāk nebija pamata nosaukt ne par pareizu, ne par nepareizu. Šim vērtējumam vajadzēja rasties tālākajā notikumu gaitā atbilstoši tam, kādā veidā toreiz pārdošanā laistā uzņēmuma Liepājas metalurgs pircējs pildīs savus solījumus atjaunot uzņēmumā ražošanu un uzņēmumu izpirkt pakāpeniski, paralēli samaksājot arī nodokļus valstij, algas darbiniekiem un rēķinus preču un pakalpojumu piegādātājiem. Gandrīz neko no tā visa nespēja ukraiņu KVV Group, kuras nosaukuma sastāvdaļa KVV piekabināta Liepājas metalurgam un attaisno vienas un tās pašas mantas pārdošanu otrreiz, jo aiz citas izkārtnes tā skaitās pavisam cita uzņēmuma manta. Ukraiņi uzskata, ka Latvija šādā veidā iedzīvojas uz viņu rēķina, un prasa daudzmiljonu kompensāciju, par kuras pamatotību un apmēru tagad lemj starptautiska šķīrējtiesa.
Uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs mantas pārdošanu tiesa ir uzticējusi administratoram Guntaram Korim. Joprojām lielāko uzņēmuma kreditoru tagad L. Straujumas vietā pārstāv Māris Kučinskis, kura vārdā G. Kori pieskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ar Privatizācijas aģentūru, bet tā uzdevuma veikšanai pat nodibinājusi speciālu SIA FeLM. Tas liek domāt, ka valsts jeb nodokļu maksātāju kopējie ikmēneša izdevumi neiekļaujas 250 tūkstošu eiro tāmē, lai gan valdības locekļi un valsts iestādes cenšas, cik vien iespējams, lai savu darbošanos un izmaksas KVV Liepājas metalurga dēļ neafišētu.
Sarunā ar Neatkarīgo G. Koris ne apstiprināja, ne noliedza aģentūras LETA apgalvojumu, ka par KVV Liepājas metalurga mantas pircēju izvēlēts tas pats, kurš jau solīja 120 miljonus eiro par Liepājas metalurga mantu. Jau norādītajā 2014. gada 11. septembra publikācijā tika rādīts un stāstīts, ka tas ir Krievijas miljonārs Igors Šamiss aiz Luksemburgā reģistrēta uzņēmuma United Group izkārtnes. Būtu jau jauki, ja tagad Latvijas valdībai atliktu tik vien, kā 2014. gada nepareizās izvēles vietā izdarīt pareizo izvēli. Tomēr 2014. gada kļūdas fakts nedod garantiju, ka uzņēmuma uzticēšana I. Šamisam būtu nodrošinājusi tā darbu pašlaik vai nodrošinās nākotnē, ja I. Šamiss patiešām sāks saimniekot Liepājā.
Daudz drošāk ukraiņu neveiksme parāda to, ka Liepājas uzņēmums miljonos eiro nemaksā virs simta vai tuvu simtam pat tad, ja maksājumu atkal atļaus izstiept desmit gadu garumā. Valstij un visiem pārējiem KVV Liepājas metalurga kreditoriem nākas rēķināties ar prasību norakstīt ievērojamu daļu no uzņēmuma parādiem, ja kreditori grib atgūt vispār kaut ko pēc uzņēmuma mantas pārdošanas. Arī no pircēja viedokļa uzrasties Liepājā vēlāk var izrādīties labāk, nekā būtu bijis uzrasties agrāk, t. i., 2014. gadā.
Vēl trešie labuma guvēji no vilcināšanās ar KVV Liepājas metalurga mantas pārdošanu ir Latvija politiķi, kuri nevēlas uzņemties atbildību par valsts zaudējumiem no ieguldījumiem Liepājas metalurgā. No viņu viedokļa, labāk tērēt ne jau viņu personisko, bet valsts naudu tādā gadījumā, ja valsts zaudējumu norakstīšanu izdodas novilcināt līdz brīdim, kad atskaitīties par to sabiedrībai nāksies jau citiem attiecīgajos amatos nonākušiem cilvēkiem: Valda Dombrovska vietā L. Straujumai, viņas vietā - M. Kučinskim utt.