Latvijā viss kā Livonijā - ceļu tīkls kalpo vēl šodien
Satiksmes ministrs Uldis Augulis bija ieradies Bauskas novada Brunavas pagastā nevis griezt kārtējo lentīti uz atjaunota ceļa posma, bet stāstīt par ceļu atjaunošanas sadaļu valsts 2018. gada budžeta projektā. Savukārt Rundāles novadam viņš valsts vārdā uzdāvināja ceļu, ko pašvaldība varēs labot pati ar tāda Eiropas fonda palīdzību, pie kura valdība tiešā veidā klāt netiek.
Par vairākiem sliktiem grants ceļiem tieši Brunavas pagastā visa valsts uzzināja šā gada pavasarī, kad turienes aktīvisti aizrunājās līdz iespējai nobloķēt Via Baltica. Uz Neatkarīgās 7. marta numura vāka tika likts stāsts, kā Baušķeniekiem izšķīst ceļi un pacietība. Pēc tam izrādījās, ka gan ceļi, gan cilvēki vēl var paciesties vismaz gadu, ja jau ir pacietušies gadu desmitiem ilgi. Pavasarī baušķeniekiem pietika ar Ministru prezidenta Māra Kučinska rezolūciju U. Augulim painteresēties par ceļiem tieši Brunavas apkārtnē. Rudenī vēl jo vairāk pietika un patika, ka valdība palielinājusi finansējumu vietējo ceļu labošanai, ko Eiropas Savienība nefinansē. Ministrs varēja stāties tautas sapulces priekšā ar sagatavoto 2018. gada budžeta projektu un pamatotām cerībām, ka Saeima šo projektu apstiprinās. Ministra vārdi tautas sapulces priekšā dokumentēti sekojoši: «Atjaunot segumu būs iespējams, pateicoties tam, ka valdības kolēģi atbalstīja manis iesniegto priekšlikumu par papildu līdzekļu piešķiršanu autoceļu uzturēšanai. Nākamgad tie būs 25 miljoni eiro, un viss šis finansējums tiks novirzīts tieši vietējo autoceļu sakārtošanai. Arī 2018. un 2019. gadā vietējiem autoceļiem tiks novirzīts papildu finansējums. Tas ļaus katru gadu savest kārtībā aptuveni 300 kilometru vietējās nozīmes autoceļu, atjaunojot grants segumu vai veicot divkāršo virsmas apstrādi un padarot segumu par melnu.»
ATKLĀTAS SARUNAS. Satiksmes ministra Ulda Auguļa tikšanās ar Bauskas novada Brunavas pagasta iedzīvotājiem / Arnis Kluinis
Konkrētās apkārtnes iedzīvotāji tagad var paļauties uz ministra teikto un jau tagad plānot savas gaitas tā, lai gūtu vislielāko labumu no divu ceļa gabalu sakārtošanas 2018. gada būvdarbu sezonā. Tie būs posmi no Bauskas šosejas (A7) līdz krustojumam ar vietējas nozīmes ceļu Bauska-Brunava-Paņemūne-Lietuvas robeža (V1022) un, savukārt, uz autoceļa Bauska-Brunava-Paņemūne-Lietuvas robeža posmā no Ērgļiem (pagasta administratīvā centra, kur notika ministra tikšanās ar iedzīvotājiem) caur Budbergu līdz Lietuvas robežai Brunavas pagastā (16,10-29,40 km). Komplektā ar grants seguma atjaunošanu tiks veikta grāvju tīrīšana, apauguma noņemšana, teritorijas attīrīšana no krūmiem, koku un koku zaru zāģēšana, caurteku atjaunošana un izbūve.
Kaut īss, bet paraugkvalitātē labiekārtots ceļa gabaliņš gaidīja U. Auguli citā - Rundāles - novadā pie Rundāles pils. Tomēr lentīte netika griezta arī tur, jo svarīgāka taču bija valsts vietējā autoceļa Pilsrundāle-Svitene-Klieņi (V1033) posma nodošana Rundāles novada īpašumā. U. Augulis pasniedza Rundāles novada domes priekšsēdētāja vietniecei Intai Klīvei aktu par valdības lēmumu atdot pašvaldībai valsts īpašumu, kura nominālvērtība un tieši tāpat nolietojums iegrāmatoti 785 tūkstošu eiro vērtībā. Pašvaldībai tātad ceļš nebūs jāizpērk, bet jārealizē sava apņēmība šo ceļa gabalu noasfaltēt. Pēc I. Klīves teiktā, tas izmaksās vairāk par diviem miljoniem eiro, no kuriem pusi uzņemsies pašvaldība, bet otru pusi varētu apmaksāt ar ES palīdzības naudu nevis tieši ceļiem, bet laukiem. Lai Rundāles novads drīkstētu šādu palīdzību lūgt, tam bija jāiegūst ceļš savā īpašumā.
Par morālu atbalstu pašvaldības apņēmībai asfaltēt ceļu kalpoja mazu ceļa posmiņu asfaltēšana pie Rundāles pils 1,4 km garumā un Svitenē 1,2 km garumā. Pašvaldība apņēmusies šos ceļa gabaliņus savienot ar savu asfaltu.
Par savu ceļu labošanu valsts samaksājusi SIA Strabag 664 tūkstošus eiro (ieskaitot PVN). Pie pils atjaunota arī gājēju pāreja un horizontālie marķējumi. Līdz ar to pievedceļš pilij ieguvis tādu kvalitāti un izskatu, kādam tam jābūt vietā, kur ik gadu apgrozās vairāki simti tūkstošu pils apmeklētāju. Tagad toties vēl jo vairāk neatbilstoša ceļam uz pili izskatās no asfalta ielāpiem veidotā šoseja Bauska-Jelgava.
Ap Rundāles pili esošo ceļu fiziskā un juridiskā pārkārtošana deva unikālu iespēju uzklausīt Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa stāstu par to, kā Latvijā joprojām izmantotais ceļu tīkls tika radīts pirms 500-600 gadiem sakaru uzturēšanai starp Livonijas ordeņa pilīm un kas saistībā ar ceļiem paturams vērā no visiem aizritējušajiem gadsimtiem. Piemēram, Rundāles pils sākotnēji piekārtota ceļiem starp cietokšņiem, bet laika gaitā pati sākusi diktēt ceļu izvietojumu vismaz savā tuvumā. Tagad salabotais ceļa posms izveidots pagājušā gadsimta 30. gados, bet I. Lancmaņa sarūpētajā fotoattēlā izskatījās vairāk pēc takas. Pat ne simts gadu nepagāja līdz tā pieskaņošanai pilij ne tikai pēc novietojuma, bet arī pēc atbilstības pils greznumam.