"Daugavpils ūdens" strādā ar pilnu jaudu

KOLEKTORU REMONTS. Šīs vasaras aktualitāte ir kanalizācijas kolektoru remonts ar beztranšejas metodi – kolektorā ar speciālu iekārtu ievieto ar polimēra sveķiem piesūcinātu filca materiālu, kas vēlāk tiek apstrādāts ar tvaiku vai karstu ūdeni un strauji sacietē, iegūstot īpašības, kas līdzvērtīgas jaunai kanalizācijas caurulei. Šīs metodes izmantošana ir par 30% lētāka nekā cauruļu nomaiņa ar atklāto metodi, nemaz nerunājot par ērtībām pilsētas iedzīvotājiem, jo šā procesa laikā netiek raktas tranšejas un kavēta satiksme, kā arī netiek bojāts ielu segums © Publicitātes foto

Šā gada septembrī pašvaldības uzņēmums Daugavpils ūdens, paveicot lielu sagatavošanas darbu, ir saņēmis starptautiskas kvalitātes vadības sistēmas jaunās versijas ISO 9001:2015 sertifikātu, kas ir kārtējais apliecinājums, ka uzņēmums darbojas atbilstoši mūsdienu sabiedrības prasībām un klientu vajadzībām kvalitātes jomā.

Aicina aktīvāk izmantot pašvaldības piedāvāto līdzfinansējumu

Daugavpils ir viena no retajām pilsētām Latvijā, kurā jau pagājušajā gadā pilsētas dome pieņēma stratēģisku lēmumu piešķirt līdzfinansējuma daļu pieslēgumu izveidošanai privātmājās vietās, kur pieejami centralizētie no jauna izbūvētie kanalizācijas un ūdensapgādes tīkli. Pieslēguma līdzfinansējuma apjoms ir diferencēts dažādām iedzīvotāju grupām - klientiem, kuriem jau ir sagatavoti pieslēguma projekti, tas ir 55% apmērā, iedzīvotājiem, kuri iepriekš nav sagatavojuši projektus, - 50% apmērā, bet personām ar piešķirtu trūcīgās personas statusu, invalīdiem un citām īpaši atbalstāmām personu grupām pieslēguma izveidošanas izmaksas tiek segtas pilnā apmērā, bet ne vairāk kā trīs tūkstoši eiro. Līdz šim SIA Daugavpils ūdens saņēmis 322 iesniegumus un ar 151 klientu jau noslēgts pakalpojuma līgums. Uzņēmuma vadītājs Ģirts Kolendo atgādina iedzīvotājiem, ka šī ir vienreizēja iespēja izveidot pieslēgumu savai mājai. Līdz ar pašvaldības atbalstu, pieslēguma izveidošana ir finansiāli iespējama ļoti plašam Daugavpils iedzīvotāju lokam. Īpaši uzmanību šim jautājumam vadītājs aicina pievērst Grīvas mikrorajona iedzīvotājus, kur centralizētie tīkli izbūvēti ES Kohēzijas fonda 3. kārtas projekta ietvaros. Šis privātmāju mikrorajons robežojas ar Daugavu, kas nozīmē, ka notekūdeņi, nepareizas apsaimniekošanas gadījumā, infiltrējoties caur grunti, nonāk gan kaimiņu zemēs, gan Daugavā, tādējādi radot riskus sev pašiem, apkārtējiem iedzīvotājiem, kuri izmanto personiskās akas, un arī videi. Vaicāts, vai nesen pieņemtais Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums neparedz obligātu pieslēgumu pilsētu aglomerācijās, ja ir pieejami centralizētie tīkli, Ģirts Kolendo skaidro: «Cilvēkam ir tiesības izvēlēties, tomēr ir nepieciešams saprast un aprēķināt labumu un sekas gan sev, gan videi. Šā gada 1. jūlijā ir pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi par decentralizēto notekūdeņu sistēmu apsaimniekošanu un ekspluatāciju, kas paredz, ka līdz 2021. gadam visas decentralizētās notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtas ir jāapseko un jāreģistrē, kā arī katram pašam būs jāmaksā par radīto vides piesārņojumu. Mūsu aprēķini liecina, ka decentralizētās sistēmas uzturēšana un ekspluatācija būs finanšu ietilpīgāka par pieslēgumu izveidošanu un maksu par kanalizācijas savākšanu un apsaimniekošanu centralizētās sistēmas ietvaros.» Lai nodrošinātu lielākam pilsētnieku skaitam iespēju izmantot centralizētās sistēmas priekšrocības, pašvaldība papildus pieslēgumu līdzfinansējumam iedalīja līdzekļus 300 000 eiro apmērā arī ap divu kilometru maģistrālo tīklu būvniecībai vietās, kurās to neizdevās izdarīt Eiropas projektu ietvaros. Pašlaik piecos posmos jau ir pabeigti būvniecības darbi un pārējiem četriem objektiem notiek projektēšana.

Nākamais projekts Judovkā

Šobrīd norit arī projektēšanas darbi ES Kohēzijas fonda 4. kārtas projektam, kurš tiks realizēts Judovkas mikrorajonā. Līdz ar to, ka 4. kārtas projektos ES Kohēzijas fonds atbalsta tikai kanalizācijas tīklu izbūvi un arī to ne pilnā apmērā, uzņēmums projekta īstenošanai gatavojas ņemt pašvaldības galvoto kredītu Valsts kasē. Pašvaldība ir akceptējusi papildu finansējuma piesaisti, jo apzinās, ka, izbūvējot tikai kanalizācijas tīklus, netiks sasniegts plānotais mērķis mājsaimniecību pieslēgšanas jomā. Un tikai tad, kad iedzīvotājiem vienlaikus būs piedāvāta gan ūdens piegādes, gan kanalizācijas savākšanas iespējas, var runāt par mūsdienīgiem kvalitatīviem pakalpojumiem. Kopējās projekta izmaksas tiek plānotas ap pieciem miljoniem eiro, no tiem 1,7 miljonus paredzēts saņemt no ES struktūrfondiem. Optimistiska scenārija gadījumā projekta īstenošana dabā sāksies nākamgad, un divu gadu laikā vēl viens iedzīvotāju ļoti gaidīts un vajadzīgs projekts pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu attīstībai tiks izpildīts.