LAU: Esam gatavi strādāt arī lielā salā

Ziemas uzturēšanai paredzētā tehnika ir sagatavota un pārbaudīta – kaut vai tūlīt tā ir gatava uzsākt ziemas darbu © Publicitātes foto

Jau tā visai bēdīgo Latvijas ceļu stāvokli vasaras otrajā pusē un rudenī stipri pabojāja lietavas. Priekšā ziema ar pretrunīgam prognozēm, bet tad jau atkal būs pavasaris, kas ceļiem nemaz nepatīk.

Vai lietainās vasaras ietekme uz ceļiem būs jūtama arī pavasarī, kā arī par gaidāmo ziemu vairāk stāsta Latvijas Autoceļu uzturētāja (LAU) Daugavpils nodaļas vadītājs Vjačeslavs Akentjevs.

DARA. Mēs esam pieraduši strādāt, īpaši neaizraujoties ar prognozēm, - ja rodas problēma, tad to arī risinām, uzsver Vjačeslavs Akentjevs / Publicitātes foto

- Runā, ka Latgalē šīs vasaras otrajā pusē un rudenī esot nolijis tik daudz, kā nekad iepriekš, vismaz neviens tādas lietavas neatceras. Vai arī jūs kā Latvijas autoceļu uzturētāja Daugavpils ceļu rajona vadītājs to varat teikt?

- Tik tiešām - tik lielas lietavas savā dzīvē neesmu piedzīvojis. Applūdušas bija teritorijas, kurās nekad iepriekš plūdi nav novēroti, un, protams, plašā teritorijā zem ūdens bija tās vietas, kur jau tradicionāli pavasara palu laikā novērojami plūdi.

- Ko īsti lielie lieti ir nodarījuši Latgales puses ceļiem?

- Par visu Latgali es jums nevarēšu atbildēt, bet jāatzīst, ka Daugavpils ceļu rajonā, kas faktiski aptver visu bijušo Daugavpils rajona administratīvo teritoriju, lietavas ceļus nav saudzējušas. Ceļi ne tikai izmirka, bet vairākās vietās ūdens tos arī pārrāva vai plūda pāri ceļam. Vairākās vietās pat mazās upītes izgāja no krastiem un ūdens meklēja noteci citās, zemākās, vietās, nesaudzējot arī ceļus. Līdz ar to vairākās vietās nācās apturēt satiksmi. Vislielākās problēmas bija Krāslavas un Preiļu nodaļās augusta divdesmitajos datumos, kā arī ne tik lielā apmērā septembrī. Lai atjaunotu satiksmi un salabotu plūdos cietušos ceļu posmus, Daugavpils ceļu rajonā bija papildus nepieciešami 212 tūkstoši eiro.

- Vai ir izdevies pilnībā sakārtot plūdu skartos ceļu posmus?

- Pakāpeniski atjaunojām satiksmi, un dažu nedēļu laikā ceļi tika salaboti. Kur zemes klātne bija izskalota, tur ir uzvests jauns segums un klātne atjaunota. Nelieli postījumi bija arī septembra sākumā, bet tagad var teikt, ka visas postījumu vietas ir apzinātas un savestas kartībā. Es neteiktu, ka ir notikusi kaut kāda traģēdija - bija problēma, un mēs to risinājām.

- Cieta jau ne tikai valsts ceļi, bet arī pašvaldības pārziņā esošie ceļi - vai pašvaldības nav lūgušas jums palīdzību ceļu atjaunošanai?

- Pie mums ir vērsusies Preiļu novada dome - es nezinu, kāpēc viņi tik ilgi kavējās, bet varu pateikt, ka tuvākajās dienās tiks parakstīts līgums starp LAU un Preiļu novada pašvaldību par remontdarbu veikšanu uz Preiļu novada pašvaldības ceļiem. Pagaidām vēl nav informācijas nedz par darbu apjomu, nedz finansējumu.

- Vai šoruden izdosies ceļus sakārtot tādā līmeni, lai pavasarī nerastos papildu grūtības? Respektīvi - nebūtu jūtamas šā gada lietavu sekas?

- Absolūti lielākā daļa ceļu, kas cieta lietavās, jau šobrīd ir savesti kārtībā līdz tādam līmenim, kāds atbilst konkrētā ceļa klasei. Līdz novembra beigām vēlreiz apsekosim lietavās cietušos ceļa posmus - ja būs nepieciešamība, uzbērsim ceļa materiālu, un ceļi būs pietiekami labā stāvoklī, lai gaidītu pavasari. Šādi tādi sīki darbiņi vēl jāpadara - jāpatīra caurtekas un grāvji, lai pavasara ūdeņi brīvi notecētu..

Daugavpils pusē pavasaros plūdi šad tad novērojami, bet ne katru gadu, tāpēc prognozēt, vai pavasaris atkal nāks ar plūdiem un radīs problēmas ceļiem, šobrīd nav iespējams. Viss ir atkarīgs no tā, kāda būs ziema. Ceram, ka viss būs kārtībā.

- Cik saprotoši vai nesaprotoši bija reģiona iedzīvotāji?

- Kā kurš. Vieni saprata, ka tā ir dabas stihija un ceļinieki šajā situācijā dara visu iespējamo, citi lamājās un mēģināja sniegt gudrus padomus, paši no tā neko nesaprotot. Taču lielākā daļa izturējās saprotoši un nemēģināja šķērsot ceļu, pār kuru plūst ūdens. Cilvēki apzinās, ka ūdens var izraut ceļu un neredzot, kas ir apakšā, braukt pāri ir pārāk bīstami. Smagi cietuši ir arī lauksaimnieki. Protams, saņemam daudz rekomendāciju, kā rīkoties, ko darīt un tā tālāk, lai situācija neatkārtotos, taču esošā finansējuma ietvaros tas nav iespējams. Visu, ko pieejamās naudas ietvaros varam izdarīt, to darām.

- Vai arī jūsu speciālisti ir izdarījuši kādus secinājumus, un tagad esat sagatavotāki arī šādām krīzes situācijām?

- Kaut ko iemācāmies un gūstam pieredzi mēs katru gadu, jo katrs gads nāk ar savām problēmām. Protams, tagad ir apzinātas visas iespējamo plūdu vietas, ir sagatavotas caurtekas, ceļa materiāls un iegūta jauna pieredze, kā šādās situācijās rīkoties. Cik daudz un kādi materiāli jāsagatavo, mēs nevaram paredzēt, jo nevaram prognozēt, kurā upītē par kādu apjomu pacelsies ūdens līmenis. Katrā gadījumā mēs esam gatavi ātri reaģēt uz visām nestandarta situācijām.

- Jau šonedēļ sola sniegu un salu. Vai visa ziemas uzturēšanai nepieciešamā tehnika un materiāli ir sagatavoti?

- Protams, visa tehnika ir pārbaudīta un aprīkota atbilstoši ziemas uzturēšanas darbu veikšanai. Vispirms noteikti būs nepieciešamas kaisāmās mašīnas, tāpēc jau tagad ir pārbaudīts visu 18 mūsu pārziņā esošo ziemas dienesta mašīnu tehniskais stāvoklis, tostarp pašas kaisāmās iekārtas. Pašreiz gatavojam materiālus - sāli un smilts sāls maisījumu. Pagājušajā nedēļā ir noritējušas gadskārtējās apmācības ziemas dienesta dežurantiem - visi ir brīdināti par izmaiņām prasībās, un vērsta uzmanība uz svarīgākajiem jautājumiem. Varu teikt, ka ziemas sezonai esam gatavi.

- Piemēram, LAU Limbažu nodaļas vadība uzskata, ka uz ceļiem nepieciešams vairāk automātisko meteostaciju, jo, kaut arī ceļa posmi kilometros nav lieli, tomēr atšķirtības ir ievērojamas - desmit kilometru robežās gaisa temperatūra var būtiski atšķirties, kas viennozīmīgi ietekmē arī ceļu stāvokli. Vai uz Daugavpils puses ceļiem meteostaciju ir pietiekami?

- Varu piekrist, ka, kaut arī attālumi nav lieli, temperatūras un gaisa mitruma atšķirības ir ievērojamas. Tāpēc automātisko meteoroloģisko staciju skaits varētu būt lielāks, jo ar to palīdzību ziemas dežurantam ir vieglāk izsekot ceļu stāvoklim un nekavējoties dot rīkojumus sākt kaisīšanu, ja tas nepieciešams. Es varu teikt paldies reģiona Ceļu policijai, jo nereti mēs no ekipāžām saņemam informāciju, ka vienā vai otrā vietā ceļi kļuvuši slideni vai snieg sniegs, vai nokritis koks. Tas mums ir ļoti liels atspaids - varam ātrāk reaģēt un novērst bīstamību uz ceļa. Arī braucēji, pamanot bīstamus ceļa apstākļus, ziņo vai nu tieši mums, vai centrālajam birojam. Katrā gadījumā mēs esam labi informēti par faktisko ceļu stāvokli un pildām savus pienākumus.

- Vai, pieņemot par patiesību runas, ka šoziem būšot ļoti liels sals un daudz sniega, ceļu uzturētāji ir gatavi strādāt arī liela sala apstākļos - vai tehnika nepievils?

- Godīgi sakot, es īpaši neticu šīm prognozēm, taču mēs esam gatavi strādāt arī lielā salā. Tehnika ir kārtībā, ziemai ir paredzēta degviela, kas dod iespēju iedarbināt tehniku arī lielā salā. Kad pienāks ziema, tad redzēsim, bet līdz šim vienmēr esam tikuši galā. Protams, ja uznāks lieli sniegi, tad ceļu attīrīšanai vajadzēs vairāk laika, taču mēs negaidīsim pavasari, kad sniegs nokusīs, - strādāsim ar pilnu jaudu, lai sniegtu iespēju iedzīvotājiem pa ceļiem braukt droši.

***

UZZIŅAI

Darbam ir gatavas 642 ziemas tehnikas vienības:

• sniega tīrītāji - 210

• autogreideri - 175

• ekskavatori/iekrāvēji - 130

• traktori - 114

• buldozeri - 13

• Sāls ir sagādāts 46 tūkstošu tonnu apjomā.

• Sālssmilts maisījums sagatavots 15 tūkstošu tonnu apjomā.

• No 1. novembra darbu diennakts režīmā uzsāks 28 informatīvie un operatīvie dežuranti visās LAU nodaļās un četri reģionālie dežuranti.

• Autovadītājus aicinām ziņot par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem, zvanot uz Satiksmes informācijas centra diennakts bezmaksas infotālruni 8005555.