Nodegušās Siguļu baznīcas krāsmatas ir novāktas, to vietā no divām uguns apgrauztām ogļmelnām sijām uzsliets krusts. Carnikavas novadā nav ugunsdzēsības depo. Tā nav arī Ādažos un Vangažos. Vai baznīcu glābtu kāda vietējā dzēsēju vienība, ja tāda še būtu izveidota. Varbūt.
Iekšlietu ministrija konceptuālajā ziņojumā par valsts politiku ugunsdrošības jomā apsver nepieciešamību veicināt sadarbību ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām un pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem.
Mācītājs Ivars Jēkabsons, uzrunājot posta vietu sakopt atnākušos talciniekus, sacīja: «Mēs uzstādījām krustu kā zīmi, ka ir mirusi kāda vēstures daļa, palicis ir garīgais mantojums. Bet krusta zīme nozīmē arī cerību.» Kristieši cer, ka baznīcu izdosies uzcelt no jauna. Ugunsgrēka vieta ir sakopta un ziedojumos jau savākti 10 000 eiro. Protams, dievnama uzcelšanai no nulles būs vajadzīgs daudz vairāk līdzekļu, turklāt zaudēto kultūrvēsturisko vērtību atgūt vairs nav iespējams. Carnikavas koka dievnams Siguļos bija celts 18. gadsimtā. Šoruden tikpat kā atjaunots. Vēl nedaudz bija atlicis. Viena no versijām, ka uguns izcēlusies restauratoru neuzmanības dēļ - pašaizdegšanās no lineļļas lupatām. Otra, ka atkal uzdarbojies dedzinātājs. Baznīca iepriekš jau divas reizes tikusi dedzināta. Kāds metis uz to molotova kokteiļus - ar degšķidrumu pildītas aizdedzinātas pudeles. Toreiz dievnams uguns pārbaudījumu izturēja, šoreiz vairs ne. Lietas izmeklēšana nodota policijai. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir analizējis savu rīcību. Te viss izskatās kārtībā. It kā.
Izsaukums saņemts 10. decembrī pulksten 5.22 no rīta. Notikuma vietā glābēji ieradās 5.40. Tātad 18 minūtēs. Spēkā esošais normatīvs prasa, lai apdzīvotās vietās, kur VUGD depo nav, glābēji ierastos ne vēlāk kā 23 minūtēs. Pirmā ieradās Saulkrastu brigāde, tad piebrauca arī rīdzinieki no Teikas depo un Krustpils ielas brigāde. Ugunsgrēks tika izsludināts kā paaugstinātas bīstamības. Tāpēc vienlaikus strādāja pat 18 ugunsdzēsēji. Dzēšanas darbi turpinājās astoņas stundas - līdz pēdējai oglei, un patiešām nekas daudz vairāk pāri nepalika. Iespējams, ja Carnikavā vai Ādažos būtu kādi brīvprātīgie ugunsdzēsēju formējumi, tie dzēšanas darbus būtu sākuši agrāk. Tieši par to runāts Iekšlietu ministrijas sacerētajā Konceptuālajā ziņojumā par valsts politiku ugunsdrošības jomā. Valstī ir resurss, kas tiek izmantots nepilnīgi. Jo īpaši ņemot vērā to, ka VUGD depo Latvijas pārklājuma kartē ir 18 baltie laukumi, kuros noteiktajā laika limitā var arī nepagūt. Viens no šiem laukumiem ir Carnikava, Ādaži, Vangaži.
Tieši šajās 18 VUGD nenosegtajās teritorijās, kas izkaisītas pa visu Latviju, būtu nepieciešams brīvprātīgo atbalsts. Taču apmaiņā nepieciešams valsts atbalsts brīvprātīgajiem - tā uzskata Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Vijārs Griķis. Daudzās citās Eiropas valstīs brīvprātīgie ugunsdzēsēji esot galvenais spēks cīņai ar uguni. Tas tāpēc, ka viņi līdzīgi kā zemessargi esot visur uz vietas, nav jābrauc tālu. Valsts tāpēc viņus finansiāli atbalsta. Arī ministrijas ziņojumā ar atsauci uz Valsts kontroles revīziju norādīts, ka brīvprātīgo un pašvaldību formējumu piesaistīšana dzēšanas darbos izmaksā divas līdz četras reizes lētāk. Un te jāņem vērā, ka 88% ugunsgrēku ir samērā vienkārši, tādi, kuru likvidēšanai nav nepieciešami elpošanas skafandri un citas kosmosa tehnoloģijas. Kūla, aizdegušies atkritumi, gruzdošs dīvāns. Taču, ja pirmajās 15 minūtēs pēc ugunsgrēka izcelšanās netiek padots pirmais stobrs, kurš cīņā uzvarēs - uguns vai dzēsēji -, vairs nav zināms. Ministrija piedāvā divus risinājumus attiecībā uz brīvprātīgo piesaisti. Atstāt visu, kā ir - tātad gadījuma rakstura sadarbība vien retā pašvaldībā. Otrs variants - attīstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību, finansiāli to balstot ar pusmiljonu eiro gadā, kas salīdzinājumā ar drošības ieguvumu nešķiet pārāk daudz. Valdība šo piedāvājumu skatīs janvārī.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2017/12/28/brivpratigie-ugunsdzeseji-var-palidzet