"Dobeles dzirnavnieks" uzņēmis pareizu attīstības kursu

A/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils sarunā ar Neatkarīgo atklāj gan uzņēmuma nākotnes prioritātes un veicamos darbus, gan jau sasniegto.

- 2018. gads ir tikko sācies, bet kāds ir rezumē par pērno gadu?

- Kā vienmēr - ļoti ražīgs. Esam uzlabojuši ražošanas procesus un strādājam pie produktivitātes paaugstināšanas. Augam visos mūsu galvenajos biznesa virzienos - graudu pārstrādes jomā uzstādījām jaunu rekordu un pērn pārstrādājām 230 000 tonnu graudu.

BŪS JAUNUMI. «Strādājam pie miltu maisījumu sortimenta paplašināšanas. Šogad piedāvāsim vairākus jaunumus, kas Latvijas veikalos vēl nav sastopami,» ieintriģē Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils / Publicitātes foto

Pabeidzām arī darbu pie diviem nozīmīgiem investīciju projektiem. Pirmkārt, jau 2017. gada sākumā pabeidzām darbu pie projekta Graudu uzglabāšanas torņu sistēmas izveide, palielinot gan graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kapacitāti par papildu 60 tūkstošiem tonnu graudu, gan uzņēmuma ražošanas efektivitāti kopumā. Kopējās projekta izmaksas sasniedza 7,7 miljonus eiro, no kuriem 1,2 miljonus eiro līdzfinansēja Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma Ieguldījumi materiālajos aktīvos apakšpasākuma Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē ietvaros (projekts nr. 15-00-A00402-000033 ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu).

Otrkārt, iepirkām jaunas iekārtas un līdz ar to paaugstinājām jaunās graudaugu pārslu ražotnes jaudas. Tas bija nepieciešams, jo no pērnā gada otrā ceturkšņa ražotne strādāja ar pilnu jaudu, un jūtam, ka šajā segmentā ir, kur augt. Šā mērķa īstenošanai tika ieguldīti apmēram 1,5 miljoni eiro. Beidzamos septiņus astoņus gadus nepārtraukti ieguldām jaunu tehnoloģiju iegādē, jaunās ražotnēs. Tas ir vajadzīgs, lai spētu iet līdzi laikam.

Visbeidzot, pērno gadu noslēdzām ar kāda ilgi lolota sapņa īstenošanu - patērētāju vērtējumam tika nodota jauna miltu maisījumu produkcija - mafini ar vaniļas un šokolādes garšu. Receptūras izstrāde aizņēma vairākus gadus, jo bijām izvirzījuši ļoti augstas prasības. Ar gandarījumu varam teikt, ka pircēji to ir novērtējuši.

- Runājot par pārslu ražotni, tirgū iegājāt ar 13 jauniem produktiem, jaunu dizainu. Pircēji to pamanīja?

- Visa pamatā ir kvalitatīvs produkts. Ja tas ir, pircēji to pamanīs un novērtēs. Domāju, ka savu artavu vietējā tirgū ir devis arī jaunais iepakojums - tas ir košs, pamanāms un ļoti ērts. Gada griezumā redzam, ka Latvijas patērētāju interese par jaunajiem produktiem ir arvien lielāka - pieprasījums audzis būtiski.

- Tikpat labi sokas arī makaronu segmentā?

- Pērn apritēja pieci gadi, kopš esam sākuši tos ražot. Mūs novērtē gan Latvijas, gan visas Baltijas tirgū. Gadu no gada kāpinām pārdošanas apjomus, piemēram, pērn Latvijas tirgū pieaugums bija vairāk nekā 10%. Tas ir labs rezultāts. Prieks, ka cilvēkiem garšo, tātad visu darām pareizi.

- Cik tālu uzņēmuma produkcija ir aizceļojusi?

- Katram produktu veidam ir savs tirgus. Kopumā mūsu produkcija ir aizceļojusi uz apmēram 70 valstīm, no kurām vistālākās vietas ir Honkonga, Japāna un Dienvidāfrika. Katram tirgum ir savas īpatnības, un tās mēs ņemam vērā. Pavisam drīz atkal dosimies uz pasaulē lielāko pārtikas izstādi Dubaijā, kur satiksim savus klientus. Interesanti, ka nereti izstādēs mūsu stenda apmeklētāju vispirms piesaista produkta dizains - viņu primāri neinteresē, kas tur iekšā, bet vizuālais - kā produkts izskatās.

- Esat palielinājuši jaudas, bet vai zemnieki spēj nodrošināt jums vajadzīgās izejvielas pietiekamā daudzumā?

- Iepriekšējos gadus esam aktīvi strādājuši ar mūsu piegādātājiem - vietējiem zemniekiem, un tas devis rezultātus. Jūtam lielu atsaucību. Piemēram, kopā ar zemniekiem esam uzsākuši auzu audzēšanas programmu - konsultējam par labākajām šķirnēm, audzēšanas tehnoloģiju un slēdzam iepirkuma līgumus uz savstarpēji izdevīgiem noteikumiem. Programma ir veiksmīga, ko apliecina arī fakts, ka pērn jūtami pieauga piegādāto auzu graudu apjoms.

Tā kā esam startējuši ekoloģiskās produkcijas segmentā, mums ir nepieciešami arī ekoloģiski audzēti graudi. Šī sadaļa arī ir ar augošu tendenci, nozare attīstās. Visaktīvāk bioloģiskās lauksaimniecības jomā strādā Vidzemes un Latgales puses zemnieki, taču lietavu dēļ pērnais gads viņiem bija samērā neizdevies.

Domāju, ka pēc dažiem gadiem zemnieki spēs mums nodrošināt visu nepieciešamo apjomu visos segmentos. Protams, jāņem vērā arī laika apstākļi. Piemēram, pērn Zemgalē ražas novākšanas laiku var raksturot kā veiksmīgu, taču Vidzemē un Latgalē lauki applūda, daudziem raža palika nenovākta, citiem bija slikta graudu kvalitāte un ievērojami ražas apjoma zudumi. Tas atsauksies arī uz šo gadu. Sagaidāms, ka būs liels apjoms vasarāju. Vidzemē un Latgalē raža būs diezgan vēlu, kas nozīmē papildu riskus saistībā ar laikapstākļiem, kādi mums parasti ir, tuvojoties rudenim. Vēla raža atstāj arī negatīvu ietekmi uz ražas kopapjomu.

- Kādi darbi iecerēti šim gadam?

- Pirmkārt, esam uzsākuši projekta Graudu uzglabāšanas torņu sistēmas izveide otro kārtu, kas paredz vēl 15 jaunu uzglabāšanas bunkuru izveidi, kuros varēs uzglabāt papildus aptuveni 64 000 tonnu graudu. Projekts izvērtēšanai iesniegts Lauku atbalsta dienestā.

Otrkārt, strādājam pie miltu maisījumu sortimenta paplašināšanas. Šogad piedāvāsim vairākus jaunumus, kas Latvijas veikalos vēl nav sastopami. Taču pašreiz lai tas paliek neliels noslēpums.

- Ražošanas apjomi aug. Vai cilvēkresursi ir pietiekami, lai ar visu tiktu galā?

- Gadu no gada darbinieku skaits palielinās - esam izauguši līdz 280 cilvēku lielai komandai. Liels ir prieks, ka daļa no tiem ir ilggadēji darbinieki, kas kļuvuši par īstiem uzņēmuma patriotiem. Lai neapstātos savā izaugsmē, turpinām ieguldīt darbinieku izaugsmē. Piemēram, vadošos ražošanas darbiniekus sūtām uz prestižām mācībām ārvalstīs, kur apgūt nozares jaunākās vēsmas.

Neskatoties uz komandas paplašināšanos, tik un tā pavasara un vasaras mēnešos papildu darba rokas akūti trūkst - visvairāk ir vajadzīgi fiziska darba darītāji: fasētāji, noliktavu darbinieki, krāvēji. Pērn bija ļoti problemātiski atrast papildspēkus, kas nepieciešami ražas pieņemšanas laikā. Prognozēju, ka šogad situācija būs līdzīga, jo ekonomikā ieplūdināto ES fondu līdzekļu dēļ darbinieki aizplūst uz celtniecības sektoru.

LIELA KOMANDA. Gadu no gada uzņēmuma darbinieku skaits palielinās - Dobeles dzirnavnieks izaudzis līdz 280 cilvēku lielai komandai. Daļa no viņiem ir ilggadēji darbinieki / Publicitātes foto