Intervija ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu.
- Cēsīm Latvijas vēstures pagrieziena punktos ir bijusi ievērojama loma. Vai Latvijas simtgades svinību ietvaros tas tiks akcentēts?
PĒTĪJUMS apliecina, ka pagājušā gada laikā Cēsīs nekustamā īpašuma cenas ir kāpušas par 17%, kas, no vienas puses, ir pozitīva lieta, jo pierāda, ka Cēsis ir pieprasīta dzīvesvieta, stāsta Jānis Rozenbergs / F64
- Varu piekrist, ka Cēsis dažādos Latvijas attīstības etapos ir spēlējušas pietiekami lielu lomu, lai, svinot valsts jubileju, mēs runātu arī par Cēsīm. Piebildīšu, ka Cēsu devums ir vērtējams vēl ilgi pirms tam, kad tika izveidota Latvijas valsts, sākot jau no Livonijas ordeņa un Hanzas savienības laikiem. Arī Kultūras ministrija, veidojot pasākumu plānu, ir Cēsis saskatījusi kā vienu no stabilākajiem atbalsta punktiem, tāpēc pasākumu virkne, kas ieplānota valsts jubilejas ietvaros, būs visai ievērojama. Svētku kulminācijas pasākums, kas ir tiešā kontekstā ar Cēsīm, viennozīmīgi būs 2019. gada jūnijā ieplānotā Cēsu kauju rekonstrukcija un ar šo notikumu saistītie pasākumi. Ar pārliecību varu apgalvot, ka 1919. gada Cēsu kaujas izšķīra Latvijas pastāvēšanas nākotni. Gatavošanās Cēsu kauju atceres pasākumiem ir sākusies jau pagājušajā gadā un šogad turpināsies, lai kauju simtgade iezīmētos visas Latvijas mērogā.
- Vai arī šogad Cēsīs būs manāma simtgades noskaņa?
- Pats par sevi saprotams, ka, tāpat kā visā valstī, arī Cēsīs tiks svinēti valsts svētki, tajā skaitā 4. maijs, 11. un 18. novembris. Lāčplēša diena jau daudzus gadus Cēsīs ir īpaši krāšņi svētki ar videoprojekcijām uz senā pils torņa, ar lāpu gājienu un apmeklētāju atnestajām svecītēm, kas izliktas Latvijas kontūrā uz pils kāpnēm. Tas ir notikums, kas sen pārsniedzis Cēsu robežas - uz Cēsīm Lāčplēša dienā brauc cilvēki no daudzām Latvijas pilsētām - lai noliktu sveces, lai atcerētos Latvijas aizstāvjus. Neapšaubāmi, ka arī šogad 11. novembris būs skaists notikums.
Ieplānoti arī koncerti un citi notikumi, kas būs kā atgādinājums valsts jubilejai un vienlaikus padarīs vēl aizraujošāku un interesantāku Cēsu kultūras piedāvājumu. Cēsu muzejs veido divas jaunas ekspozīcijas - viena no tām par Latvijas karogu, jo zināms, ka karoga dzimtene ir tieši Cēsis, bet otra jau par pieminētajām Cēsu brīvības cīņām. Ekspozīcijas būs apskatāmas ne tikai vienu dienu, tas būs ilgtermiņa ieguvums.
- Daudzās pašvaldībās ir dzirdēts, ka gluži vai visi darbi tiek veikti par godu simtgadei. Vai arī Cēsīs šim notikumam par godu tiek rekonstruētas ielas un būvētas mājas?
- To nu gan es neteiktu - mums ir vairāki infrastruktūras objekti, kuru realizēšanas laiks sakrīt ar valsts jubileju, bet es neteiktu, ka tas tiešā veidā saistāms ar svētkiem. Projekti ir laikus ieplānoti, un patlaban norit to realizācija dzīvē - tā vienkārši ir sakritis. Kā vienu no nozīmīgākajiem darbiem, kas šogad tiks pabeigts, varu nosaukt Rīgas ielas rekonstrukcijas projektu. Šo projektu gan varētu uzskatīt par simtgades notikumu, jo Rīgas iela ir pilsētas vēstures simbols un vizītkarte. Likumsakarīgi, ka tās sakārtošana ir ļoti nozīmīgs ieguvums pilsētai un tās viesiem, kā arī labs sākums vecpilsētas atdzīvināšanas procesiem.
Aprīļa vidū arī pilnvērtīgi un oficiāli atklāsim rekonstruētā Cēsu pilsētas stadiona pirmo kārtu, kas ir cēsnieku gadu desmitiem gaidīts projekts, un vietējie to ļoti novērtē - puikas spēlēja basketbolu pat ziemas spelgonī, lai tikai iemēģinātu jauno laukumu. Lielākā vērtība, protams, ir skrejceļi un mākslīgā seguma futbola laukums, bet to lieliski papildina āra trenažieru, pludmales volejbola, tenisa un citi multifunkcionāli laukumi. Bet, atkal, tam nav ciešas saistības ar simtgadi - drīzāk atdodam parādu cēsniekiem.
Runājot par Cēsu simboliem, gribu vēstīt vēl divas pozitīvas ziņas - no ES fondiem ir piešķirts 2,5 miljonu finansējums Sv. Jāņa baznīcas fasādes un jumta renovācijai, kā arī viduslaiku pils torņa atjaunošanai. Saprotams, ka būs nepieciešams arī pašvaldības līdzfinansējums, kas jau ir iezīmēts šā gada budžetā. Darbi abos objektos sāksies jau šopavasar.
- Tūrisms ir ievērojama pilsētas ekonomikas sastāvdaļa, bet, kā jau visur Latvijā, tūrismam ir izteikti sezonāls raksturs. Vai ir idejas, lai samazinātu sezonalitātes ietekmi?
- Tieši tā - vasarā tūrisms ir ļoti aktīvs, bet rudenī un pavasarī viesu skaits ir neliels. Ziemā vienīgie magnēti ir Žagarkalns un Ozolkalns, un arī tikai tad, ja ir sniegs, kā arī koncertzāles kvalitatīvais piedāvājums. Tāpēc ar lielām cerībām raugāmies uz zinātnes centra Zinoo attīstību, kam tuvākajos gados vēlamies piesaistīt ievērojamas investīcijas. Ja mums izdosies īstenot iecerēto, tad tas būtu magnēts, kas piesaistītu Cēsīm tūristus cauru gadu. Esam plānojuši papildus apmēram 100 000 apmeklētāju gadā. No vienas puses, tas aizpildītu tukšo sezonu, vienlaikus radot apstākļus, lai atbraucējam Cēsīs būtu ko darīt ilgāk nekā tikai vienu dienu. Tas būtiski dažādotu Cēsu piedāvājumu.
- Jūs bijāt viens no tiem, kuri aktīvi atbalstīja reemigrācijas centienus, kas Cēsu gadījumā ir devuši labus rezultātus. Vai arī šogad kāda ģimene no ārvalstīm ir atgriezusies Cēsīs?
- Vēl pirms diviem gadiem es perfekti personīgi pats zināju, kas uz kurieni ir pārcēlies, bet tagad tam vairs nespēju izsekot. Cilvēki atgriežas Latvijā - ne tik strauji kā gribētos, bet tomēr. Pamatā tam noteikti ir kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanās valstī. Ja Latvijā atalgojums tuvojas 1000 eiro mēnesī, tad tas jau ir pietiekams arguments, lai cilvēki vismaz sāktu domāt par atgriešanos. To rāda arī Igaunijas pieredze. Es neuzņemos atbildību tikai uz emociju pamata saukt cilvēkus mājās - katram pašam ir jāpieņem lēmums. Nenoliedzami, ka mēs esam ieinteresēti, lai cēsnieki atgrieztos, tāpēc iepriekšējā domes sēdē pieņemts lēmums izveidot dzīvokļu rindā jaunu atbalstu, kas paredz prioritāru statusu mājokļu jautājumu risināšanā tiem, kuri vēlas atgriezties. Pašvaldība uz termiņu līdz trim gadiem var piešķirt dzīvokli tiem, kuri bijuši emigrācijā ilgāk par 18 mēnešiem, bet viņiem šeit nav dzīvesvietas. Manuprāt, tas ir ļoti labs signāls, jo daudzus svešumā notur fakts, ka arī Latvijā viņiem nav kur dzīvot.
Jārunā ir ne tikai par tiem, kuri izbrauc vai atgriežas no ārzemēm, bet arī par tiem, kuri šurp pārceļas no citiem novadiem un pilsētām. Jaunais režisors Kārlis Lesiņš ir izveidojis filmu ar stāstu - kā tas ir, kad pārceļas uz Cēsīm. Es pat nezināju, ka šāda filma top. Arī raidījums Adreses izveidoja skaistu sižetu par Cēsīm. Ar to gribēju pateikt, ka pēdējos gados Cēsis ir kļuvušas ļoti populāras un kļūst arvien lielākas. Starts ir iedots, tagad viss turpinās. Esmu novērojis, ka Cēsis par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlas ģimenes ar trīs un vairāk bērniem, kuras pārstāv radošo industriju nozares vai profesijas, kurās var strādāt attālināti. Es ļoti labi saprotu, kāpēc tā, jo man pašam ir trīs bērni - ja viņus visus Rīgā nāktos izvadāt pa skolām, bērnudārziem, pulciņiem, man nebūtu laika strādāt. Te viss ir tuvu - lielākie paši zina, kur viņiem jāiet, tikai mazākajam vajag pavadoni. Cēsis ir mierīga pilsēta, kur viss atrodas dažu minūšu gājienā. Cilvēki to tiešām novērtē. Kā vēl viens apliecinājums, ka cilvēkiem un jaunajām ģimenēm patīk Cēsis, ir fakts, ka, neskatoties uz to, ka ik gadu atveram jaunas grupiņas bērnudārzos, vietu atkal pietrūkst. Šobrīd Cēsīs rinda veidojas vairāk nekā 200 bērniem - visiem vietas bērnudārzos nepietiks. Tas prasīs nopietnākus politiskos risinājumus, lai ģimenes varētu bez raizēm pretendēt un bērnudārzu un atgriezties darba tirgū.
Statistika apliecina arī pozitīvu migrācijas bilanci - pagājušajā gadā no citiem novadiem uz Cēsīm ir pārcēlušies 858 cilvēki, bet izbraukuši uz citu dzīvesvietu ir 470. Tātad esam kļuvuši par turpat 400 cilvēkiem bagātāki.
Bet svarīgākais jau ir tas, ka visas minētās investīcijas un iniciatīvas mēs veicam, lai padarītu Cēsis par izcilu vietu dzīvei jau esošajiem cēsniekiem. Cēsīs ir daudz dzimtu, kuras šeit dzīvo jau vairākās paaudzēs, un tas ir ļoti svarīgi, par to priecājamies. Tikai tad, ja vietējais būs apmierināts ar dzīvi Cēsīs, kāds viesis apsvērs pārcelšanos uz šejieni. Ja būvējam skaistu un tālredzīgu pilsētu paši sev, to novērtēs arī citi.
- Jau pirms dažiem gadiem sadarbībā ar Pasažieru vilcienu pēc Cēsu pašvaldības iniciatīvas ir uzsākta cēsnieku mobilitātes programmas īstenošana, samazinot ceļā pavadīto laiku. Kādi ir rezultāti?
- Pirmajā sadarbības etapā mums, pateicoties labai sadarbībai ar Pasažieru vilcienu, ir izdevies panākt, ka ekspresis no Cēsīm līdz Rīgai ceļā pavada 1 stundu un 25 minūtes. Tuvākajā laikā vilciens līdz Rīgai nokļūs aptuveni 1 stundā un 15 minūtēs, bet vidējā termiņā plānots iekļauties vienā stundā. Piebildīšu, ka ar personīgo automašīnu ceļš prasa apmēram pusotras stundas. Politiskajā darba kārtībā esam iekļāvuši arī centienus virzīt Vidzemes šosejas sakārtošanu atbilstoši šodienas satiksmes intensitātei. Tāpat mūsu pasažieru pārvadājumu uzņēmums CATA viennozīmīgi vērtējams kā nozares līderis un ir iecienīts pasažieru vidū.
- Jau pirms dažiem gadiem Cēsīs aktualitāti iemantoja dzīvojamā fonda nepietiekamība pašvaldības attīstībai nepieciešamajiem speciālistiem. Vai sadarbībā ar Aizsardzības ministriju izveidotā daudzdzīvokļu māja atrisinās šo problēmu?
- Daļēji. Dzīvojamais nams nerisina visus mājokļu jautājumus, bet gan tikai dod iespēju piešķirt dzīvokli pašiem nepieciešamākajiem valsts, šajā gadījumā Aizsardzības ministrijas, un pašvaldības speciālistiem, kuru pamatdarbavieta ir Cēsīs. Swedbank veiktajā pētījumā par nekustamā īpašuma attīstību Cēsis ir iekļautas kā vienīgā no reģionu pilsētām - pamatā pētījums balstījās uz datiem par Latvijas lielajām pilsētām. Pētījums apliecina, ka pagājušā gada laikā Cēsīs nekustamā īpašuma cenas ir kāpušas par 17%, kas, no vienas puses, ir pozitīva lieta, jo pierāda, ka Cēsis ir pieprasīta dzīvesvieta. Vienlaikus augstais pieprasījums rada apstākļus, lai nekustamo īpašumu attīstītāji arī Cēsīs īstenotu kādu no dzīvojamajiem projektiem. No otras puses: viss, kas kļūst dārgāks, kļūst arī mazāk pieejams. Es ceru, ka algu kāpums būs adekvāts, jo jau pieminētajā pētījumā arī algu kāpums Cēsīs ir vērojams, taču atpaliek no nekustamā īpašuma cenu pieauguma.