Cēsu Pizas tornis – no turku beķerejas līdz Vecpilsētas kebabnīcai

ROZENOVSKU ĢIMENE (tētis Normunds, mamma Santra un meita Monta) ir uzdrīkstējusies veidot savu ģimenes biznesu, piepildot senu ēku ar tās vēsturisko saturu. Fotografēšanās brīdī nebija klāt dēli Normens un Ričards © F64

Tie, kuri kaut nedaudz pārzina Cēsu arhitektūru, noteikti ir dzirdējuši arī par Cēsu Pizas torni – vecpilsētas ēku, kuras ieejas piebūve ir šķība kopš neatminamiem laikiem. Kopš 1877. gada to dēvē arī par turku maiznīcu, jo pēc krievu turku kara daudzi turku izcelsmes kara gūstekņi šeit apmetās uz dzīvi un uzsāka maizes cepšanas rūpalu. Pagājušajā vasarā nams piedzīvojis pilnvērtīgu atjaunošanu, tostarp atrakts arī pagrabs, kas garajos pastāvēšanas gados būtībā bija pazudis gan no māju plāniem, gan cilvēku atmiņām. Tagad īpašajā Cēsu vecpilsētas namā – Vecpilsētas kebabnīcā – kopš pagājušā gada rudens rosās Rozenovsku ģimene. Tādējādi ēkai ir atgriezts ne tikai ārējais spožums, bet arī saturs.

Ģimenes kopdarbs

Pirms dažiem gadiem Rozenovsku ģimene - mamma Santra, tētis Normunds un meita Monta - apceļoja Slovākiju un viesojās kādā kafejnīciņā, kurā saimniekoja visa ģimene. Tas šķita tik skaisti un patīkami, ka arī ceļotāji saprata: tas ir vislabākais veids, kā veidot savu biznesu - strādāt visiem kopā, citam citu papildinot un atbalstot. Var teikt, ka gluži nejauši radās iespēja iegādāties izbraukuma tirdzniecības vagoniņu. Sākumā tika apceļoti Latvijas gadatirgi, bet darbs nedeva gaidīto rezultātu, tāpēc 2017. gada februārī vagoniņu novietoja Cēsu tirgus laukumā un uzsāka kebabu tirdzniecību. Santra atceras: «Bija ļoti daudz skeptiķu, kuri uzskatīja, ka biznesa ideja līdz pavasarim neizdzīvos. Taču pierādījās, ka mūsu gatavotie kebabi cilvēkiem tiešām garšo - pieprasījums bija liels gan ziemā, gan vasarā, tāpēc sākām domāt par pastāvīgu tirdzniecības vietu telpās. Tobrīd noritēja vecās turku maiznīcas rekonstrukcijas darbs - faktiski būvlaukums, bet, apskatot šo namu, visi kopā nolēmām, ka tā būs lieliska vieta mūsu biznesam, un jau novembrī vērām durvis pirmajiem apmeklētājiem. Strādājam piecas dienas nedēļā no 11 rītā līdz 10 vakarā - svētdienas un pirmdienas paturot savai ģimenei kā brīvās dienas atpūtai. Iespējams, ka vasarā darba laiks nedaudz mainīsies.»

Jāpiebilst, ka apmeklētāju skaits gan darbdienās, gan nedēļas nogalē ir tik liels, ka ģimene saviem spēkiem vairs galā netiek - darbā pieņemts papildu apkalpojošais personāls un virtuves darbinieki.

F64

VARENI. Tas, ka Vecpilsētas kebabnīcā tiek izmantoti labākie kebabu gatavošanas paņēmieni, kas ēdējam sniedz patiesu baudu un sāta sajūtu, šaubu nav - to apliecina lielais apmeklētāju skaits, kuri izvēlas vai nu lavašā tītu, vai uz šķīvja servētu īstu kebabu / F64

Katram apmeklētājam savs iemīļotais stūrītis

Kebabnīcas telpas par plašām nenosauksi, bet par mājīgām gan - un kā te smaržo! Lielākoties apmeklētāji vēlas paņemt līdzi sagatavoto kebabu, lai notiesātu birojā, mājās, darbavietā vai vienkārši ejot pa ielu. Lai nebūtu ilgi jāgaida, stāvot rindā, pasūtījumi tiek pieņemti arī pa telefonu - konkrētajā laikā var atbraukt pakaļ un bez rindas, kas tur patiešām ir, paņemt savu pasūtījumu. Saimniece stāsta, ka pastāv iespēja paēst arī uz vietas - daži galdiņi ir pirmajā stāvā, viens otrajā stāvā ir nošķirts no lielās apmeklētāju plūsmas, tāpēc ļoti piemērots ilgākai pasēdēšanai, bet pagrabstāvs ir pavisam īpašs - velvju griesti, senā akmens mūra sienas un nelielais logs rada īpašu atmosfēru. Vieta kā radīta draugu kopā pabūšanai, ēdot kebabu un baudot pa Cesvaines alus kausam.

Vasarā prognozējams vēl lielāks apmeklētāju pieplūdums, tāpēc jau tagad tiek gatavota vieta papildu galdiņiem - būs atvērta terase pie ieejas, kā arī izmantoti blakus esošie senie šķūnīši - šķiet, ka pieprasījums noteikti pārsniegs piedāvājumu, jo maltīte tiešām garda un atmosfēra ģimeniski silta un romantiska.

Kebabs - tā ir viena smalka padarīšana

Nezinātājam var šķist, kas gan ir vienkāršāks par kebaba pagatavošanu - satin lavašā visu, kas pie rokas, pārlej ar mērci un ēd tik nost. Var jau darīt arī tā, taču diezin vai kāds otrreiz nāks ēst tā pagatavotu kebabu - novērojumi Eiropas un Āzijas valstu kebabnīcās uzskatāmi parāda, kas ir kas - vienā klients tikai nezināšanas dēļ iemaldījies, pie citas stāv garumgara rinda. Rozenovski šai lietai pieiet ļoti nopietni - saldētie kebabu gaļas iesmi tiek iegādāti no pārbaudīta ražotāja Polijā, skatoties, lai vistas gaļas kebabā būtu pareizā filejas un šķiņķu gaļas attiecība, lai liellops būtu tieši no tiem gabaliem, kas kebabiem piemērotākie, kā arī sagatavošanas procesā būtu izmantota šoka saldēšanas metode. Arī mērces un majonēzes ir no pārbaudītiem piegādātājiem. Tāpat visas citas piedevas - kāpostiņi, sīpoli, jalopenjo pipariņi, tomāti, marinēti un svaigi gurķi, kā arī citas sastāvdaļas pirms iegādes ir rūpīgi izvēlētas. Normunds atzīst: «Liela loma ir arī gaļas cepšanas procesam - mēs izmantojam gāzes krāsnis, jo gaļai vajadzīga īsta uguns - elektriskajās krāsnīs ceptai gaļai garša nav tā. Faktiski visu laiku jāstāv blakus un jāuzmana gatavība - līdz ko gaļa iegūst īsto krāsu, tā jānogriež un jāliek siltā katlā, kur tā gaida, kamēr tiks satīta kebabā. Nedrīkst pārcept, nedrīkst sasteigt, jo kebaba gaļa ir viena ļoti smalka lieta. Gaļa lielā mērā nosaka, kā kebabs kopumā garšos. Lai jums visiem labi garšo!»