LAU: Aktualitāte ir caurteku atkausēšana, nodrošinot ūdens noteci

SLOTA ar savākšanas iespēju ir viena no jaunā traktora uzkares iekārtām – tā gan slauka, gan savāc saslaukas. Būtiski, ka savācamie putekļi un smiltis tiek mitrināti, tādējādi neatstājot aiz sevis putekļu mākoni © F64

Lai gan astronomiskais pavasaris ir sācies jau 20. martā un oficiālā ceļu ziemas uzturēšanas sezona ilgst tikai līdz 31. martam, ziema Latviju nepamet, un izskatās, ka ziemas uzturēšanas sezonu nāksies pagarināt. Kā tas atsaucas uz ceļu stāvokli un kā ietekmē naudas plūsmu, vairāk stāsta Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) Valmieras ceļu rajona Cēsu nodaļas vadītājs Oskars Simsons.

- Kā jūs kopumā raksturotu šo ziemu?

- Lai arī no malas skatoties, varētu šķist, ka ziema bija ceļu uzturēšanai labvēlīga, respektīvi, neprasīja lielus finanšu resursus, tā viss nav - kaisīšanas sezonu nācās uzsākt ātri, un vēl arvien naktīs piesalst, veidojas apledojums, tas nozīmē, ka ceļi ir jākaisa. Janvāra otrā pusē iestājās pastāvīgāki laika apstākļi, un februārī arī stabils sals, tas nozīmē, ka uzturēšana prasīja mazāk naudas. Ja ir pastāvīgs sals bez nokrišņiem, tad apledojums neveidojas - jātīra nav un kaisīt arī nav vajadzības. Ar to gribu pateikt, ka naudu var ietaupīt nevis siltā ziemā, bet gan stabilos sala apstākļos.

Savu ietekmi ziema noteikti ir atstājusi gan asfalta segā, it īpaši jau nolietotās, gan grants ceļos - cik lielā mērā, to ieraudzīsim tad, kad ceļš būs pilnībā atlaidies.

- Oficiālā ziemas uzturēšanas sezona beigsies 31. martā. Ar ko jārēķinās ceļa lietotājiem?

- Ceļa lietotājiem šis datums neko nemaina - jābrauc uzmanīgi, nepārvērtējot savas spējas, jāatceras, ka, lai arī brauktuve kopumā ir sausa, apledojums var pārsteigt kādā lokālā, īsā autoceļa posmā. Ja būs nepieciešamība, Autoceļu uzturētājs veiks nepieciešamos ziemas uzturēšanas darbus. Ir bijuši gadījumi, kad sezona oficiāli ievelkas līdz pat pusaprīlim - atceros, ka vienu gadu uz Lieldienām, kas bija ap aprīļa vidu, uzsniga pat pusmetru bieza sniega kārta. Nav jau tā, ka uzreiz pēc sezonas iekonservējam tehniku, noliekam pie sētas un neko nedarām - ja pat Jāņos uzkritīs sniegs vai veidosies apledojums, mēs esam gatavi sākt ceļu tīrīšanu un kaisīšanu. Ceram, ka ziema līdz Jāņiem neievilksies.

Pēc tam, kad skaidri zināms, ka ziema vairs neatgriezīsies, tad gan iekonservēsim lāpstas un kaisītājus, lai stāv līdz rudenim. Parasti gatavībā esošo tehnikas vienību skaitu samazinām pakāpeniski - pavasarī tūlītējas rīcības kārtībā atstājam tikai dažas kompleksās ziemas uzturēšanas mašīnas.

- Šorīt (20. marts), braucot uz Cēsīm, ap plkst. 10 redzēju šim diennakts laikam neierastu skatu - satikām vairākas kaisāmās mašīnas, kas parasti šajā laikā jau darbu ir beigušas. Kāpēc tādas pārmaiņas?

- Šorīt Vidzemes pusē tikai pēc pulksten 8 sāka nedaudz snigt. Tā kā naktī un iepriekšējās dienās bija pastāvīgs sals - ceļš nožuvis un nokrišņu nebija, nebija vajadzības uzsākt kaisīšanu ierastajā laikā ap pulksten 4 no rīta, lai jau 6 visi darbi būtu pabeigti. Šorīt mūsu pusē bija 2 grādi mīnusā, ceļš sauss un nebija nekāda iemesla kaisīt. Ir izstrādāti normatīvi, kas nosaka, kad mainīgos laika apstākļos jāsāk ceļa kaisīšana - acīmredzot bija iestājušies noteikumos paredzētie ceļa apstākļi, un ziemas dežurants pieņēma lēmumu uzsākt darbu. Būtībā jau pulkstenim nav nozīmes - ja sāka snigt ap 8 un laika prognozes liecināja, ka snigšana kādu laiku turpināsies, kā arī būs iespējams apledojums, tad arī uzsāka kaisīšanas darbus. Katra kaisīšanas reize maksā naudu, tāpēc ļoti rūpīgi izvērtējam, pirms sākam rīkoties - būtu bezjēdzīgi preventīvi kaisīt ceļu, ja braukšanas apstākļi ir labi.

- Jūsu pārziņā ar A un A1 uzturēšanas klasi ir divi valsts galvenie ceļi - Vidzemes šoseja un Valmieras ceļš. Kādā stāvoklī tie ir?

- Kopumā A un A1 uzturēšanas klase Cēsu nodaļai ir 148 kilometri. Priecājamies, ka ar katru gadu galvenie ceļi kļūst arvien labāki - tiek realizēti nozīmīgi projekti, kas būtiski maina situāciju. Par galveno ceļu stāvokli sūdzēties nav iemesla - vienīgi Vidzemes šosejas jeb A 2 posms apmēram septiņu kilometru garumā steidzami prasa rekonstrukciju.

ZIEMAS SEZONA oficiāli noslēgsies 31. martā, bet tas nenozīmē, ka braucējiem jārēķinās ar slideniem braukšanas apstākļiem - ja būs nepieciešams, kaisīšana un sniega tīrīšana noritēs arī aprīlī, uzsver Oskars Simsons / F64

- Vai jaunais aplis pie iebraukšanas Cēsīs uz P20 ceļa, par ko dzirdēts neviennozīmīgs vērtējums, ir LAU pārziņā?

- Patlaban valsts autoceļš P20 un krustojums ir rekonstrukcijas stadijā, līdz ar to tas ir būvkompānijas pārziņā. Šobrīd gan ir tehnoloģiskais pārtraukums, bet, līdz ko iestāsies būvniecībai piemēroti laika apstākļi, būvdarbi turpināsies. LAU bija uzticēts nodrošināt ziemas uzturēšanas darbus, bet pēc projekta pabeigšanas objekts atkal būs mūsu pārziņā. Varu piekrist viedoklim, ka jaunā apļa rādiuss apgrūtina ērtu tā izbraukšanu smagajām automašīnām ar piekabēm. No uzturētāja viedokļa varu teikt, ka arī šī apļa uzturēšana nebūs vienkārša, it īpaši ziemas periodā - mūsu lielajai tehnikai to izbraukt, notīrīt no sniega un nokaisīt būs izaicinājums šoferiem.

- Vai jūsu pārziņā ir ceļa posmi, kuros paralēli izbūvēti veloceliņi vai ietves? Vai veicat to uzturēšanu?

- Veloceliņš iet paralēli ceļam P30, kas ved uz Priekuļiem. Arī šis ceļš šobrīd ir rekonstrukcijas stadijā. Rēķināmies ar to, ka ceļu ziemas sezonā nāksies tīrīt ļoti uzmanīgi, jo veloceliņš ir tuvu brauktuvei, tātad ziemas kompleksajai uzturēšanas mašīnai būs jāsamazina ātrums, lai ar sniegu nenobērtu veloceliņu, kura uzturēšana savukārt ir vietējās pašvaldības pārziņā.

Mūsu pārziņā ziemas periodā ir ietve uz Vidzemes šosejas pie Bērzkroga. Lai nodrošinātu šo pakalpojumu uz sezonas laiku, esam pieņēmuši darbā cilvēku - sniega tīrīšanai viņš izmanto tā saukto sniega pūtēju - sāli uz ietvēm gan nekaisām. Perspektīvā ir jādomā par mazās tehnikas iegādi, jo ietvju un veloceliņu gar valsts autoceļiem kļūst arvien vairāk. Lielā tehnika, kas šobrīd ir mūsu rīcībā, šādiem darbiem nav piemērota - varam izmantot tikai Bobcat. Arī tam šobrīd ir tikai lāpsta, bet vajadzētu papildus arī slotu.

- Ar kādām metodēm tiek uzturēti grants ceļi, kam pamatā ir noteikta C uzturēšanas klase?

- Tāpat kā citi ceļi, arī grants ceļi tiek attīrīti no sniega. Slīdamības samazināšanai, pirmkārt, līkumos un kāpumos, ceļu visbiežāk rievo vai kaisa ar smilti. Uz grants ceļiem netiek izmantots sāls maisījums - tas vēl vairāk pasliktinātu esošo stāvokli. Parasti uz grants ceļiem ir neliela uzsalusī piebrauktā sniega ledus kārta, ko sarievo ar specializētu tehniku, iegūstot labus braukšanas apstākļus - es pat teiktu, ka rievošana ir efektīvāka par kaisīšanu ar smilti, bet to var veikt tikai tad, kad ledus biezums ir jau vairāki centimetri - ja ledus kārta būs plānāka, pastāv risks sabojāt ceļa segumu. Ceļus ar asfalta segumu rievot nedrīkst.

- Pagājušajā pavasarī ceļu uzturētāji tika zākāti un lamāti par slikto grants ceļu stāvokli - visa ažiotāža sākās ar Drustu ceļu, kur vietējie, pievēršot uzmanību, pat kartupeļus stādīja. Kādā kārtībā ceļš ir šogad?

TRAKTORTEHNIKA. Pagājušajā gadā arī Cēsu nodaļa saņēma jaunu jaudīgu traktoru New Holland. Ziemā tas tika izmantots sniega tīrīšanai, bet pavasarī, izmantojot pieejamo uzkares tehniku, to varēs izmantot gan greiderēšanai, gan citiem vasaras darbiem / Publicitātes foto

- Mēs regulāri apsekojam ne tikai jūsu pieminēto Drustu ceļu, bet arī visus citus grants ceļus - kritiskākās vietas ir piefiksētas, un tur, kur nepieciešams, aizberam ceļa iesēdumus un potenciālās rūguma vietas ar granti. Cilvēku domas mainās - tur, kur pagājušajā gadā saņēmām kritiku par iesēdumu aizbēršanai izmantotās grants lielajām frakcijām, šogad cilvēki pieprasa izmantot tieši lielo frakciju grants materiālu - esot sevi pierādījis kā ļoti efektīvs materiāls ceļu labošanai. Tā tas daždien gadās - esam pieraduši, ka saņemam arī nepamatotu kritiku no cilvēkiem, kuri nav profesionāļi ceļu uzturēšanas jomā. Priecājamies, ka tagad vietējie ir sapratuši un pārliecinājušies, ka mūsu pieņemtie lēmumi bija pareizi.

Pagājušā gada lietainais rudens, kas mūsu pusē gan nebija tik traks kā Latgalē un Kurzemē, deva iespēju identificēt kritiskākos posmus un veikt nepieciešamos darbus, lai samazinātu ūdens ietekmi uz ceļiem. Grāvjus rokam katru gadu, taču nepietiekami - vienkārši pietrūkst naudas. Vidēji gadā izrokam ap 12 kilometriem grāvju un nomainām desmitiem caurteku.

- Vai grants ceļi jau ir atlaidušies?

- Noteikti, nē - Cēsu tuvumā piebrauktie grants ceļi ir sasaluši apmēram pusmetru dziļumā, bet Piebalgas pusē būs visi 70 līdz 80 centimetri. Pa dienu, kad ir plus grādi, atkūst tikai pati virskārta. Ir ļoti labi, ka atkusnis nāk lēni - pa dienu atlaižas, pa nakti piesalst, jo neveidojas liels ūdens daudzums, turklāt ceļa virskārta pagūst apžūt.

- Ko šobrīd ceļinieki var darīt, lai samazinātu pavasara riskus?

- Šī brīža aktualitāte ir caurteku atkausēšana - dienā ar tvaika iekārtu atkausējam vidēji vienu līdz trīs caurtekas, tādējādi nodrošinot optimālu ūdens noteces iespēju. Jāatzīst, ka citu gadu caurtekas nav tik ļoti aizsalušas - iespējams, ka vainīgs augstais ūdens līmenis grāvjos pēc lietainā rudens. Piebildīšu, ka ar caurteku vien nereti nepietiek. Lai radītu optimālus ūdens noteces apstākļus, nereti ir nepieciešams neliels papildu grāvītis, bet apkārtējo zemju īpašnieki var iespītēties un neļaut rakt. Sanāk dīvaina situācija - no vienas puses, zemes īpašnieks sūdzas, ka ceļš ir slapjš un dubļains, bet grāvi rakt neļauj. Protams, vispirms izmantojam visas iespējas ūdeni novadīt ceļa nodalījuma robežās, bet ne vienmēr tas ir pietiekami. Es aicinu uz sapratni apkārtējo zemju īpašniekus - sakārtota ūdens atteces iespēja ir pirmais priekšnoteikums labam ceļa stāvoklim.

- Kad ir īstais brīdis uzlikt svara ierobežojumu zīmes, lai nepieļautu smagās tehnikas pārvietošanos un nesabojātu grants segumu?

- Šobrīd jau norit aktīvas diskusijas ar Latvijas Valsts ceļiem, un tuvākajā laikā atkarībā no konkrētā ceļa posma stāvokļa sāksim izlikt svara ierobežojuma zīmes. Mēs saprotam, ka pārāk ātri ierobežot smagās tehnikas pārvietošanos, no tautsaimniecības viedokļa raugoties, nebūtu pareizi, tāpēc ir jāatrod precīzais brīdis, lai neciestu ne ceļi, ne tautsaimniecība. Jāskatās ne tikai šodienas temperatūras, bet laika prognozes tuvākajam periodam. Ja sāk atkust virskārta, tad ceļi ir jāslēdz.

- Nav jau nekāds noslēpums, ka bieži vien ceļa zīmes tiek ignorētas. Vai jūsu rokās ir kādi instrumenti, lai piespiestu smagās tehnikas šoferus ievērot noteiktos ierobežojumus?

- Nē, ceļu uzturētājiem nav pilnvaru pat aizrādīt. Turklāt svara pārkāpumiem ir jābūt pierādāmiem, tātad nepieciešami svari - mums tādu nav. Latvijas Valsts ceļi sadarbībā ar policiju iespēju robežās veic kontroli. Iespējams, ka neapzinīgo šoferu audzināšanas nolūkā visiem, kuri redz smago tehniku uz ceļa posmiem, kur noteikti svara ierobežojumi, vajadzētu ziņot par to policijai, jo kontrole un sodīšana ir policijas kompetencē.

- Kad varēs sākt piebērt bedres un līdzināt ceļu?

- Kritiskākajās vietās granti var bērt pēc vajadzības, taču līdzināt un planēt varēs tikai tad, kad ceļš būs optimālā mitrumā - ja stumdīsim dubļus turp un atpakaļ, ceļam nekāda labuma nebūs. Ja ar greideri līdzina pārmitrinātu ceļu - efekts saglabāsies tikai dažas stundas - līdz ko pa šādu ceļu aizbrauks zināms skaits mašīnu, ceļš būs vēl sliktākā stāvoklī nekā pirms līdzināšanas. Cilvēki bieži to nesaprot un pieprasa ceļa greiderēšanu neatkarīgi no laika apstākļiem. Piebildīšu, ka klimatiskie apstākļi šaipus un tajā pusē Vidzemes šosejai ir ļoti atšķirīgi - tas attiecas gan uz nokrišņiem, gan gaisa temperatūrām - mēs smejam, ka otrpus šosejai ir cita republika, tāpēc, lai pieņemtu lēmumus par ziemas uzturēšanas darbu uzsākšanu vai ceļu kopšanu pavasarī, nekad nevar paļauties uz to, ko redzam pa logu - dažus kilometrus tālāk apstākļi var būt diametrāli pretēji. Arī tagad, plānojot ceļu planēšanu, ņemam vērā, ka ceļu stāvokļa atšķirības būs ievērojamas - dažkārt nobīde ir pat nedēļām. Laikam jau šos procesus ietekmē Vidzemes augstiene.

- Ja laika apstākļi ir tik atšķirīgi, kā tiek organizēta apsekošana, lai pieņemtu pareizo lēmumu pareizajā laikā?

- Teikšu godīgi - priecājos, ka viens no mūsu ceļa meistariem dzīvo tajā pusē šosejai - viņam ir iespēja, jau uz darbu braucot, novērtēt faktisko situāciju un ziņot dežurantam. Protams, nepaļaujamies tikai uz viņu - palīgā tiek ņemtas gan laika prognozes, gan meteostaciju rādījumi, gan klātienē apsekoti ceļi. Mūsu cilvēki strādā jau daudzus gadus un faktiski zina visas kritiskākās vietas - kur veidojas sniega sanesumi, kurš līkums parasti ir slidens, kurā kāpumā jāveic kaisīšana vai rievošana. Nekādu īstu pārsteigumu mums nav - visas situācijas ir prognozējamas, un pieredze ir laba lieta.

Katru dienu visus ceļus apsekot nav iespējams, jo mūsu pārziņā ir 1060 kilometru ceļu, no tiem 148 kilometri A un A 1 uzturēšanas klases. Ļoti liels ir grants seguma ceļu īpatsvars - ap 70% no kopgaruma. Tiem ir noteikta C uzturēšanas klase, kas, no vienas puses, prasa mazāk uzmanības ziemas periodā, bet rada lielas rūpes pavasaros un rudeņos. Labprāt uzklausām vietējo iedzīvotāju sūdzības - ja vajag, tad braucam un darām.

- Vai ir viegli pieejams grants un smilts materiāls, ko izmantot remontdarbiem?

- Jā, grants karjers ir Dzērbenes pusē, bet smilti kaisīšanai iegādājamies no Gulbenes kolēģiem. Abu karjeru materiālu specifikācija atbilst tam, kādu nosaka iesēdumu remontam un kaisīšanai izmantojamajiem materiāliem.

- Vai pēdējos gados Cēsu pusē tiek veikta arī dubultās virsmas ieklāšana, kas novērš ceļu putekļošanos un uzlabo braukšanas komfortu?

- Jā, pēdējo trīs gadu laikā dubultā virsma ir uzklāta apmēram 10 kilometru garam posmam uz ceļa Cēsis - Rāmuļi. Iniciatīva šā ceļa sakārtošanai nāca no vietējās pašvaldības un apkārtējiem iedzīvotājiem, kam ļoti svarīga bija putekļu samazināšana. Sadarbībā ar Limbažu nodaļu darbs ir paveikts. Nenoliedzami, ieguvēji ir ne tikai braucēji un iedzīvotāji, bet arī mēs kā ceļa uzturētāji, jo šādi apstrādātam ceļam vairs nav vajadzīga virsmas planēšana. Turklāt pirms virsmas uzklāšanas ir veikta arī ceļa nomaļu un ūdens atvades sistēmas sakārtošana - iepriekšminētie procesi būtiski samazina ceļa ikdienas uzturēšanas izdevumus.

- Vai tiek veikti arī asfalta virsmas virskārtas atjaunošanas darbi, kas dod iespēju ilgāk saglabāt jau krietni nolietotas asfalta segas?

- Tas ir ļoti svarīgs ceļu uzturēšanas process - ik gadu esošā finansējuma ietvaros izdodas atjaunot asfalta virskārtu apmēram diviem trim kilometriem - vajadzētu daudz vairāk. Par laimi, mūsu pusē pēdējos gados norit vērienīgi ceļu rekonstrukcijas projekti - tādējādi kopējā situācija uz asfalta seguma ceļiem uzlabojas. Rekonstruēts ir arī bēdīgi slavenais Piebalgas ceļš, kas tiešām bija ļoti sliktā stāvoklī. Faktiski no galvenajiem ceļiem sliktā stāvoklī vairs ir palikuši tikai apmēram 7 kilometri uz Vidzemes šosejas - arī tam būvniecības iepirkums ir noticis. Mēs, kā ceļa uzturētāji, ļoti gaidām šī ceļa posma rekonstrukciju, jo ziemā tā uzturēšana ir ļoti sarežģīta - sniegu no risēm ar lāpstu iztīrīt nav iespējams - atliek vienīgi ar sāli izšķīdināt. Par kopējo asfalta seguma ceļu stāvokļa uzlabošanos liecina kaut vai tikai bedrīšu remontu apjoms - pirms pieciem gadiem pavasarī bedrītes nācās labot apmēram 30 000 kvadrātmetru apjomā, bet pagājušajā gadā vairs tikai 10 000 kvadrātmetru platībā.

- Vai esat jau sākuši bedrīšu remontu?

- Masveidīgam bedrīšu remontam vēl nav iestājušies piemēroti laika apstākļi, taču mēs apsekojam ceļus un, pamanot arī nelielas bedres, pēc iespējas ātrāk tās remontējam ar aukstā asfalta tehnoloģiju. Nekavējoties veicot mazas bedrītes remontu, mēs izvairāmies no situācijas, kad bedres var radīt bīstamību braucējiem. Mēs labi zinām potenciālās vietas, kur pastāv lielākie bedrīšu veidošanās riski - tās tiek apsekotas regulāri.