Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs: Divu gadu laikā jāapgūst 40 miljoni eiro

Intervija ar Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini.

- Domes priekšsēdētāja amatā esat ievēlēts pēdējās pašvaldības vēlēšanās. Kāda ir iepriekšējā darba pieredze - tās pietiek, lai vadītu vienu no Latvijas lielajām pilsētām?

- Iepriekšējā periodā 8 gadus esmu bijis Krustpils novada pašvaldības izpilddirektors, tāpēc pašvaldības darbs ir pazīstams un pietiekami izjusts. Teikšu godīgi, strādājot Krustpils novada pašvaldībā, pagāja pietiekami ilgs laiks, lai saprastu, kā strādā pašvaldība. Nācu no uzņēmējdarbības vides, varbūt tāpēc mans piegājiens jautājumu risināšanā bija nedaudz asāks un ne tik tolerants pret visiem. Tā kā pašvaldībā nav iespējams uzņēmējdarbības modelis, man nācās mācīties un saprast, ka pašvaldība veic arī sociālas funkcijas. Protams, Jēkabpils pilsēta ir krietni lielāka par Krustpils novadu, taču, manuprāt, svarīgi ir tas, ka Jēkabpilī esmu dzimis, audzis un visu mūžu nodzīvojis. Tas, ka darba apjoms Jēkabpils pilsētas pašvaldībā ir krietni lielāks, tas ir fakts.

NOPIETNI IZAICINĀJUMI. «Viss ir sakritis vienā laikā, tāpēc projektu realizācijas procesā vislielākās problēmas rada darbaspēka trūkums,» atzīst Raivis Ragaini / Foto: Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

- Vai esat mainījis arī Jēkabpils domes vadības komandu?

- Uz pašvaldības vēlēšanām nācām ar skaidru apziņu, ka nemeklēsim kangarus, neskatīsimies, kurš ir bijis iepriekšējai vadībai lojāls darbinieks, kurš nav, jo pašvaldības darbinieku zināšanas ir specifiskas, un nav nemaz tik viegli atrast citu darbinieku, kurš ar pilnu atdevi būtu uzreiz spējīgs veikt darba pienākumus. Pirmajā pusgadā iepazināmies, bet tagad, piesaistot konsultantus, esam izstrādājuši citu darbības modeli - jau no maija divu departamentu vietā darbu sāks pieci departamenti: Finanšu, Juridiskais, Atbalsta, Īpašumu apsaimniekošanas un Pilsētvides departaments. Tādā veidā mēs dodam iespēju izpilddirektoram saņemt operatīvāku un precīzāku informāciju par dažādām pilsētas darbības jomām. Pārmaiņu rezultātā ir samazinājies darbinieku skaits, vienlaikus centāmies koriģēt atalgojuma līmeni, iekļaujoties esošā algu fonda ietvaros. Kopumā, ņemot vērā, ka tika pārdalīti darba pienākumi un veiktas dažādas izmaiņas, administratīvajā štatā ir par 8 vietām mazāk.

- Bijušais pilsētas mērs Leonīds Salcevičs vēl arvien ir pilsētas domes deputāts. Vai izdodas sastrādāties vienotā komandā?

- Vairāk vai mazāk izdodas. Katrā gadījumā visi lēmumprojekti tiek pieņemti raiti un lielākoties vienbalsīgi. Protams, reizēm deputātu viedokļi nesakrīt, un tas ir tikai normāli. Es negribu teikt, ka mūsu pašvaldībā būtu izteikta opozīcija - mums nav principiālu nesaskaņu. Visi jautājumi tiek risināti pēc būtības un konstruktīvi.

- Kādi bija jūsu komandas sev izvirzītie galvenie uzdevumi, stājoties šajā amatā?

- Jau priekšvēlēšanu laikā apzinājām problemātiskākos jautājumus, ko vajadzētu mainīt pašvaldības darbā. Viens no tiem - nodrošināt kvalitatīvus pašvaldības sniegtos pakalpojumus visās jomās. Pilsētniekus un arī pilsētas vadību neapmierināja SIA JK Namu pārvalde darbs, tāpēc ir nomainīta šī uzņēmuma vadība. Turklāt tas notika brīdī, kad iepriekšējais vadītājs uzrakstīja atlūgumu. Konkursa kārtībā šajā amatā ir apstiprināts jauns vadītājs. Savukārt brīdī, kad bija beidzies SIA Jēkabpils siltums vadītāja pilnvaru termiņš, izsludinājām šīs vakances konkursu, kurā piedalījās arī iepriekšējais vadītājs. Konkursa rezultātā tieši viņš mūs pārliecināja, ka ir vispiemērotākais šim amatam.

Jauns vadītājs ir arī SIA Jēkabpils ūdens uzņēmumam, jo iepriekšējais devies pelnītā pensijā. Viens no lielākajiem darba devējiem ir Jēkabpils slimnīca, kas ir pašvaldības iestāde. Tikko ir noslēdzies konkurss par jaunu slimnīcas valdes sastāvu - pagaidām tas ir izvērtēšanas stadijā.

- ES fondu apgūšana beidzot ir sākusies visā Latvijā. Likumsakarīgi, ka šobrīd topošajiem projektiem pirmsākums ir iepriekšējā sasaukuma darba rezultāts, jo no idejas līdz reālai būvniecībai paiet daudzi gadi. Kā sekmējas ar projektu īstenošanu?

- Fondu apgūšana arī ir viens no problēmjautājumiem, jo tā ir iekavējusies. Varbūt nav bijuši izvēlēti pareizie akcenti vai projekti. Protams, projektu kavēšanās nav atkarīga tikai no pašvaldības darba - ES nauda kavējas valsts līmenī. Jēkabpilī tikai šobrīd sākam tā pa īstam strādāt, tā ka 2018. un 2019. gads būs būvniecības gadi - jāapgūst apjomīgas naudas summas, bet kapacitāte ir salīdzinoši maza. Iespējams, ka vajadzēja iespringt un kaut ko sākt būvēt jau 2017. gadā, jo tagad darba apjoms ir milzīgs, bet termiņi ierobežoti.

Paralēli ES fondu projektiem esam uzsākuši Jēkabpils multifunkcionālās halles celtniecību, kas ir vairāk nekā 10 miljonus eiro vērts projekts. Arī skolās ieplānoti lieli infrastruktūras uzlabojumu darbi. Kopumā divu gadu laikā Jēkabpilī ir jāapgūst aptuveni 40 miljoni eiro, no tiem 30 miljoni ir no ES fondiem un vairāk nekā 10 miljoni pašu finansējums un Izglītības ministrijas līdzfinansējums multifunkcionālās halles celtniecībai.

- Pastāstiet mazliet vairāk par topošo multifunkcionālo sporta halli. Kur un kāpēc tā top?

- Jēkabpilī nav pietiekami attīstīta sporta infrastruktūra, un halle šo jautājumu atrisinās. Jaunā sporta būve atradīsies tieši blakus esošajam stadionam. Tādējādi tiks sakārtota plaša teritorija, tostarp autostāvvietas, turklāt ēku, kur izvietots Sporta centrs un dienesta viesnīca, esam iecerējuši pārveidot tikai par viesnīcu, lai varam uzņemt lielas sporta treniņu nometnes.

Hallē paredzēti divi standarta izmēra sporta spēļu laukumi, kas ir transformējami vienotā telpā ar kopējo 1000 sēdvietu skaitu. Zāle tiks izmantota arī volejbolam, kas ir tradīcijām bagāts sporta veids mūsu pilsētā, turklāt, spēlējot Baltijas volejbola līgā, Jēkabpils komanda ir ieguvusi trešo vietu. Gribu piebilst, ka komandā ir mūsu reģiona cilvēki - tie, kuri izauguši un izglītojušies mūsu sporta skolās un klubos.

Multifunkcionālā halle ietver arī pilna izmēra ledus laukumu ar 300 sēdvietām. Protams, būs telpas ģērbtuvēm, trenažieru zālei, tiesnešiem, treneriem, medicīniskajam un apkalpojošajam personālam. Arī sporta skola un Sporta centrs izmantos jauno infrastruktūru.

- Kad ieklāsiet ledu un sāksiet slidot?

- Līgums, kas ietver gan projektēšanu, gan būvniecību, ar būvkompāniju ir parakstīts 8. martā. Tas nozīmē, ka šobrīd norit projektēšanas darbi, kas varētu noslēgties rudenī. Līdz ko projekts būs gatavs un būs veikta ekspertīze, sāksies reālā būvniecība, kura jāpabeidz līdz 2020. gada Jāņiem.

- Ledus halles uzturēšana prasa lielus ikdienas ekspluatācijas izdevumus. Vai tā būs pietiekami noslogota?

- Tuvākās ledus halles atrodas Rīgā un Daugavpilī. Tātad mūsu halli varēs izmantot ļoti plaša reģiona cilvēki. Protams, sporta infrastruktūras uzturēšana ir dārga, tāpēc mūsu mērķis ir aprīkot šo halli ar pēc iespējas jaunākām tehnoloģijām, lai pēc tam uzturēšanas izdevumi būtu zemāki.

- Iepriekš minējāt, ka ES fondi tiks izmantoti arī skolu infrastruktūras uzlabošanai. Kurās skolās un kas tiks veikts?

- Mācību vides uzlabošanas pasākumi tiks realizēti divās mācību iestādēs Jēkabpilī - 2. vidusskolā un 3. vidusskolā, tomēr projekti netiks īstenoti vienlaikus, jo ir jānodrošina optimāla skolēnu plūsma.

Es uzskatu, ka pilsētas skolas ar katru gadu kļūs pieprasītākas, jo pakāpeniski bērni no lauku pagastiem sāks virzīties uz pilsētas skolām, lai saņemtu augstāka līmeņa izglītību, it īpaši vecuma grupā pēc sākumskolas, kad sākas eksakto zinātņu apguve, kam nepieciešami mūsdienīgi darba kabineti. Pilsētā ir arī mūzikas, mākslas un sporta skola, dažādi centri un pulciņi. Mazajās lauku skolās nav iespējams nodrošināt mācību vidi, daudzpusību un kvalitāti, kas atbilst mūsdienu standartiem. Lai īstenotu izstrādāto koncepciju, esam plānojuši arī dienesta viesnīcas jeb internāta būvniecību, ko piedāvāt vidusskolas vecuma jauniešiem.

- Vai Jēkabpilī, tāpat kā daudzviet Latvijā, vērojams darbaspēka trūkums?

- Nenoliedzami! Protams, Jēkabpilī ir pietiekami daudz bezdarbnieku, bet tad, kad sākam konkrēti runāt ar darba devējiem, saprotam, ka lielākā daļa bezdarbnieku neatbilst šodienas darba tirgum. Tikko kā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru Jēkabpilī organizējām vakanču gadatirgu, kurā uzņēmēji varēja satikties ar potenciālajiem darba ņēmējiem. Kopumā vakanču gadatirgū tika piedāvātas aptuveni 500 vakances. Daļa darba devēju ieguva sev jaunus darbiniekus, bet ne visi. Jēkabpils uzņēmēji, tāpat kā visā Latvijā, atzīst, ka ir gatavi paplašināt vai pat dubultot darbību, bet nav pieejams pietiekami kvalificēts darbaspēks. Viens no problēmas cēloņiem ir jauniešu lielās ambīcijas, turklāt daudzi aizbrauc mācīties un neatgriežas dzimtajā pusē. Es uzskatu, ka vairāk uzmanības jāvelta praksēm mācību laikā - tā ir iespēja jau mācību laikā darba devējam iepazīt jaunos speciālistus un izvēlēties sev piemērotākos. Jāveicina arī jauniešu izvēle mācīties vidējās profesionālajās mācību iestādēs, samazinot vispārizglītojošo vidusskolēnu skaitu. Daudzi no vidusskolas absolventiem tālāk nemācās, bet profesijas viņiem arī nav - šādiem cilvēkiem labi atalgotu darbu ir ļoti grūti atrast.