Jelgavas Valsts ģimnāzija, gaidot atjaunotās telpas, pilnveidojas

KOMANDA. Skolas direktore Inese Bandeniece (vidū) uzsver, ka bez kolēģu atbalsta nebūtu iespējams īstenot ambiciozus plānus. Vislielākie palīgi ir direktora vietnieces izglītības darbā Alda Spirģe (no kreisās) un Ilze Liepa-Nagle  (no labās) © Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Jelgavas Valsts ģimnāzijai šogad aprit 95 gadi. Par godu svarīgajam notikumam izdota vēstures faktus apkopojoša grāmata Mēs no Jelgavas valsts ģimnāzijas, kas kalpos kā dāvana izcilākajiem skolēniem, skolotājiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, kuri devuši ieguldījumu skolas attīstībā.

Grāmatā apkopota informācija par visiem absolventiem, sākot no 1923. gada izlaiduma, līdz pat mūsdienām, kā arī 22 vēstures stāsti par skolu, par tradīcijām un ievērojamākajiem tās skolotājiem, tostarp Jāni Gresti, ko arī šodien var uzskatīt par skolotāju skolotāju. Par grāmatas tapšanu pienākas milzīgs paldies skolas vēstures muzeja pedagoģei Laimai Ozoliņai un viņas priekšgājējai Dzintrai Meijerei, kuras apkopojušas neskaitāmas vēstures liecības, fotogrāfijas un atmiņu stāstus.

Gaida atgriešanos savā pilī

Nu jau otro mācību gadu Jelgavas Valsts ģimnāzija ērti iekārtojusies Jelgavas pilī, kur līdz šim saimniekoja tikai LLU studenti. Pašu mājas - 1939. gadā celtās toreizējās 15. maija pamatskolas, tagad Valsts ģimnāzijas pastāvīgā mītnes vieta Mātera ielā - ir rekonstrukcijas procesā. Skolas direktore Inese Bandeniece vēsta: «Vēl gadu mums jāpaciešas, lai atgrieztos savās mājās. Kaut gan nevar noliegt, ka Jelgavas pilī esam labi iejutušies un ar LLU ir izveidojušās labas attiecības. Taču mājas paliek mājas. Kamēr Mātera ielas ēka pārtop jaunā veidolā, tikmēr mēs visi kopā mācāmies - aktīvi strādājam kā pilotskola, kas aprobē jauno izglītības saturu - kompetencēs balstītu izglītību.»

Jādomā, ka, mācoties vienās telpās ar LLU studentiem, interese par šo augstāko mācību iestādi tagadējo ģimnāzistu vidū pieaug. Pēdējos gados palielinās to jauniešu īpatsvars, kuri mācības turpina LLU - katru gadu vidēji tie ir 30 jaunieši.

Jelgavas Valsts ģimnāzijā no 7. līdz 12. klasei šogad mācās 685 skolēni. Šovasar mācībām 7. klasē tiks uzņemti 140 audzēkņu, taču skolas direktore informē: «Jau pagājušajā gadā nevarējām uzņemt visus, kuri izteica vēlmi pie mums mācīties. Arī šogad būs uzņemšanas konkurss. Arī pēc atgriešanās Mātera ielā nevarēsim būtiski palielināt ģimnāzistu skaitu - ģimnāzijas ietilpība atbilst, maksimums, 700 audzēkņiem.»

No idejas līdz realitātei

Vaicāta, vai iecerētās izmaiņas mācību saturā un procesā ir reālajā dzīvē realizējamas un dos gaidīto rezultātu, Inese Bandeniece atzīst: «Ideja ir īstenojama, taču nekas nerodas no nekā - lai pilnībā tiktu īstenots kompetencēs balstīts mācību saturs un metodika, ir nepieciešams laiks, pacietība un mērķtiecīgs darbs. Priecājamies, ka mūsu ģimnāzijas skolotāji ir iesaistīti gan satura izstrādē, gan tālākizglītībā, gan kā konsultanti - tas palīdz dziļāk izprast pārmaiņu būtību, mērķtiecīgi plānot pārmaiņu ieviešanas procesu, mācīties pašiem, mācīties kopā ar skolēniem un viņu vecākiem.»

Šajā mācību gadā Jelgavas Valsts ģimnāzijā tiek īstenota viena no četrām caurvijām - sadarbības caurvija. Ģimnāzijas izvirzītais mērķis šajā mācību gadā bija - «skolēns līdz mācību gada beigām prot sadalīt un realizēt lomas grupā un uzņemas atbildību par saviem un savas komandas darba rezultātiem». Skolotāji kopā ar skolēniem veidoja grupu darba lomu līmeņu aprakstus, skolotāji plānoja nepieciešamos soļus, lai skolēni spētu izvēlēties labāko sadarbības modeli nepieciešamā uzdevuma veikšanai. Skolēni izteica savu viedokli gan par sadarbības procesu, gan par veicamajiem uzdevumiem. Skolotāji ģenerēja idejas, lai atrastu vispiemērotāko veidu plānošanai un padarītā fiksēšanai, kā rezultātā tika izveidota digitālā dienasgrāmata. Gandarījums par paveikto bija 08.05. projekta ieviešanas seminārā, kurā skolas stāstīja par gada laikā padarīto. Izmantojot stendu prezentāciju un vadot meistarklasi, ģimnāzijas skolotāji demonstrēja mūsdienīga mācību procesa piemērus.



Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.