Daugavpils kļūst arvien zināmāka un atvērtāka

© Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Intervija ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Rihardu Eigimu.

- Šī brīža aktualitāte lielākajā daļā Latvijas pilsētu ir ES fondu apgūšana programmās, kas saistās ar uzņēmējdarbības vides attīstību un degradētu teritoriju sakārtošanu. Kādi ES līdzfinansētie projekti šobrīd ir svarīgākie Daugavpilī?

PILSĒTNIEKA KARTE. «Šā brīža aktualitāte ir Pilsētnieka kartes ieviešana mūsu iedzīvotājiem, kas dos iespēju saņemt dažādas priekšrocības, tostarp bezmaksas braucienus sabiedriskajā transportā,» uzsver Rihards Eigim / Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

- Viens no Daugavpilij nozīmīgākajiem projektiem ir siltuma ražošanas sistēmas rekonstrukcijas uzsākšana - 7. maijā noslēdzās iepirkuma konkurss par 14 miljonu vērtā projekta realizāciju. Par šo projektu ir daudz diskusiju, bija skeptiķi, kas teica, ka tik īsā laikā nav iespējams sagatavot projektu, iesniegt izskatīšanai un izsludināt iepirkumu, taču mēs pacentāmies un visu izdarījām. Nākotnē šis projekts dos iespēju pilsētniekiem samazināt siltuma tarifus, jo pāriesim no gāzes uz šķeldas katlu mājām.

Līdz 2023. gadam tiks veikta vairāku Daugavpils rūpniecisko zonu publiskās infrastruktūras attīstība, kā rezultātā tiks sekmēta ekonomiskā aktivitāte un nodarbinātība. Degradēto teritoriju revitalizācijai tiks piesaistīts ERAF finansējums ap 20 miljonu eiro apmērā, tiks izveidotas ap 500 jaunas darba vietas.

Mēs turpinām transporta infrastruktūras modernizāciju, realizējam arī videi draudzīga transporta - tramvaja - attīstības projektus. Realizējam arī ēku siltināšanas projektus.

- Daugavpils vienmēr ir bijusi tā pilsēta, kurā pašvaldība aktīvi atbalsta sociālo jomu. Vai ir kādi jaunumi?

- Sociālās jomas pilnveidošana un sakārtošana uzmanības centrā ir nepārtraukti. Es nevaru teikt, ka esam kaut ko īpašu sasnieguši, taču varu apgalvot: šo astoņu mēnešu laikā, kopš esmu šajā amatā, sliktāk nav kļuvis. Ir izdevies samazināt rindas Sociālajā dienestā, jo tā bija problēma numur viens, par ko daudzi sūdzējās.

Aktualitāte ir Pilsētnieka karte, kas atvieglos arī dažādu sociālo atbalstu sniegšanu - kartē ievadītie dati vienlaikus kalpos kā atlaižu karte dažādu ar veselības un sociālo aprūpi saistīto pakalpojumu saņemšanai, kā arī atvieglojumiem sabiedriskajā transportā. Piemēram, karte kalpos kā atlaižu karte jebkurā aptiekā. Šobrīd katram aptieku tīklam ir izveidota sava klienta karte, kas paredz saņemt dažādus atvieglojumus - Pilsētnieka karte dos iespēju saņemt īpašos piedāvājumus un medikamentus ar vismaz 15 līdz 20% atlaidi pilnīgi visos aptieku tīklos. Tas nozīmē, ka cilvēkam nav jāmeklē tieši tā aptieka, kurā viņam ir klienta karte. Sarunas ar aptiekām jau esam veikuši. Domāju, ka šajā gadā Pilsētnieka karti ieviesīsim dzīvē.

- Jūs pieminējāt sabiedrisko transportu - vai esat ieplānojuši bezmaksas braucienus vietējiem iedzīvotājiem?

- Jā, uz to mēs ejam. Mūsu iedzīvotājiem, kuriem būs Pilsētnieka karte, braucieni gan pilsētas autobusā, gan tramvajā būs bez maksas, savukārt pilsētas viesiem brauciens maksās 70 centus. Pagaidām tas vēl nav apstiprināts, bet tāda ideja pastāv, un ceram, ka kļūs par realitāti. Šāda shēma jau strādā Tallinā, un pierādās, ka tas darbojas.

- Jūs pats esat sportisks cilvēks un, jau atgriežoties domes vadītāja amatā, uzsākāt sporta jomas sakārtošanu. Kādi procesi sporta dzīves sakārtošanā ir šodienas aktualitāte?

- Tieši tā - mēs esam otra lielākā Latvijas pilsēta, bet pēdējos gados mūsu sportisti nevar lepoties ar augstiem sasniegumiem - medaļu nedz nacionālā, nedz starptautiskā līmenī praktiski nav.

Manuprāt, tas tā nevar palikt, un situācija ir krasi jāmaina. Tikko aizvadījām koalīcijas sēdi, kurā pieņēmām konceptuālu lēmumu par Sporta pārvaldes vadītāja nomaiņu. Izsludināsim konkursu un izvēlēsimies piemērotāko - kurš tas būs, varēšu pateikt pēc konkursa noslēguma 31. maijā.

- Zināms, ka izmaiņas jau ir notikušas sporta bāzu pārvaldīšanā. Kāds bija izmaiņu mērķis?

- Redzējām, ka Olimpiskā centra apsaimniekotās sporta bāzes neattīstās, netiek remontētas un modernizētas tā, kā mēs to vēlamies. Tāpēc šogad visu sporta bāzu apsaimniekošanu ir pārņēmusi Sporta pārvalde. Esam ieplānojuši reorganizēt arī tagadējo Daugavpils sporta skolu, sadalot to pa sporta veidiem: ledus skola, futbola skola, basketbola un volejbola skola, vieglatlētikas un cīņas sportu skola. Katrai skolai būs savs direktors, kā arī apsaimniekošanā tiks nodotas attiecīgās ēkas. Līdz ar to būs vieglāk ieraudzīt, kas, kur un ko nav izdarījis vai paveicis ļoti labi. Būs no kā prasīt atbildību. Vispirms apstiprināsim jauno Sporta pārvaldes vadītāju un tālāk kopā lemsim par reorganizēto skolu direktoriem un treneru sastāva papildināšanu.

- Pēdējos gados Daugavpili arvien biežāk izvēlas par tūrisma galamērķi. Kādu centienu rezultātā norit šādas pārmaiņas?

- Mūsu tūrisma industrijas pamats ir Cietoksnis un Marka Rotko centrs - izmantojam šos resursus un citus vērienīgus pasākumus, kas saaicina Daugavpilī desmitiem tūkstošu iebraucēju. Piemēram, Muzeju nakts ietvaros Cietoksnī pie Rotko centra notika gadskārtējā Martas balle. Šī balle pulcēja 20 tūkstošus, no tiem 11 tūkstoši apskatīja arī Marka Rotko centru. Saprotams, ka daļa bija vietējie iedzīvotāji, bet liela daļa apmeklētāju ieradās no citām vietām. Rēķinām, ka apmēram puse no balles apmeklētājiem pilsētā palika uz divām dienām, tātad izmantoja viesnīcas, ēdināšanas pakalpojumus, apmeklēja arī citus pasākumus un muzejus. Nākamie svētki, kas pulcēs daudzus desmitus tūkstošu cilvēku, būs Pilsētas svētki, kas norisināsies no 4. līdz10. jūnijam. To ietvaros ieplānoti trīs lieli koncerti: 8. jūnijā koncertu sniegs astoņdesmito gadu kulta grupas, savukārt 9. jūnijā koncertēs Intars Busulis, bet 10. jūnijā būs Dima Bilans. Jau šobrīd visas Daugavpils un tuvākās apkārtnes viesnīcas un viesu nami ir rezervēti, tāpēc esam pieņēmuši lēmumu pie Stropu ezera atvērt telšu pilsētiņu. Piebildīšu, ka Stropu ezera krastā veidojam skaistu aktīvās atpūtas rajonu, tostarp labiekārtojam pludmali un būvējam promenādi.

Pasākumu šovasar ir ļoti daudz - pirmo reizi tiek organizēta futbola pasaules čempionāta fināla spēles skatīšanās uz lielā ekrāna pilsētas laukumā. Šobrīd aplēses rāda, ka uz šo pasākumu ieradīsies vismaz 15 tūkstoši cilvēku. Redzam, ka cilvēki vēlas būt kopā un aizraujoši pavadīt laiku, tāpēc piedāvāsim viņiem ne tikai futbola spēles translāciju, bet pieaicināsim arī kādu mūziķu kolektīvu, kas pasākumu padarīs vēl saistošāku. Interese par futbola spēles translāciju uz lielā ekrāna ir ļoti daudziem - ierasties plāno cilvēki no plašas apkaimes.

No šā gada 1. janvāra esam ieviesuši jaunu tradīciju - katru mēnesi Rīgas ielā tiek organizēts tirgus. Aktivitāte tirdziņos ir liela - ir daudz pārdevēju un daudz pircēju. Tas nozīmē, ka arī ar tirgu varam piesaistīt pilsētai naudu - tie ir nomaksātie nodokļi un nodevas, kā arī pilsētas kopējā ekonomikā ieplūst papildu finanšu līdzekļi, jo pircēji un pārdevēji ierodas gan no Rīgas, gan Lietuvas.

Kopumā mūsu tūrisma nozare strauji attīstās, un te es gribu uzteikt mūsu Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras kolektīva aktīvo darbu.

- Jūs vairākus gadus esat strādājis Saeimā. Vai mūsu deputāti par Daugavpili vispār interesējas?

- Palēnām interese un izpratne mainās. Martas balles laikā satiku vairākus personīgi pazīstamus Saeimas cilvēkus, kuri Daugavpilī ieradušies pirmo reizi un ir patīkami pārsteigti par pilsētu. Ceru, ka arī pēc 11. maijā Daugavpilī organizētā Pašvaldību savienības kongresa, uz ko ieradās praktiski visu Latvijas pašvaldību pārstāvji, kā arī Saeimas deputāti, Valsts prezidents Raimonds Vējonis un premjerministrs Māris Kučinskis, daudziem atvērsies acis un viņi iepazīs šo skaisto pilsētu, ne tikai klausīsies un lasīs dažādi sagrozītu informāciju.

Jāsaka, kā ir - arī daugavpiliešiem šo cilvēku ierašanās bija interesanta, jo daudziem bija iespēja dzīvē ieraudzīt valsts prezidentu un premjerministru, ko līdz šim redzējuši tikai televīzijā un fotogrāfijās.

Es uzskatu, ka Latvijai nozīmīgus pasākumus, tikšanās ar ārvalstu partneriem un citus svarīgus notikumus ne vienmēr vajag organizēt tikai Rīgā. Daugavpils parādīja, ka spēj organizēt Pašvaldību savienības kongresu augstā līmenī. Tā ir iespēja klātienē iepazīt Daugavpili, jo ļoti daudziem ir viedoklis par pilsētu, bet paši šeit nav bijuši.

- Kādas domas ir tagad, kad domes vadītāja amatā esat nostrādājis astoņus mēnešus?

- Ar pašvaldības darbu esmu saistīts jau 18 gadus. Domes vadītāja amatā atgriežos trešo reizi - man patīk šis darbs. Protams, vienmēr būs problēmas, kas jārisina. Jāatzīst, ka šoreiz strādāt ir vieglāk. Acīmredzot pieredze Saeimas darbā ir devusi man jaunas prasmes, kā arī šajos gados domē strādājošo kolektīvs ir kvalitatīvi audzis - mums ir lielisks profesionāļu kolektīvs. Visvairāk priecē, ka gan domes darbinieki, gan kapitālsabiedrību vadītāji pie manis nenāk ar vienkāršiem jautājumiem - paši spēj pieņemt lēmumus un organizēt savā pārziņā esošo darbu.



Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.