Par godu Latvijai Daugavpils ziedu dobēs dominē sarkanbaltā krāsu gamma

Labiekārtošana-D KOLEKTīvā nav nejaušu cilvēku – visi ir savas jomas profesionāļi, kurus vieno ideja par pilsētas attīstību – tās pieejamību, viesmīlību un vizuālo baudījumu © Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Tas, kādu mēs redzam Daugavpili – ziedošu, sakārtotu un atraktīvu, lielā mērā atkarīgs no pašvaldības uzņēmuma Labiekārtošana-D darbinieku veikuma, kuri sadarbībā ar Komunālās saimniecības pārvaldi īsteno pilsētas arhitektu, ainavistu un dizaineru idejas.

Šogad par godu valsts simtgadei pilsētas ziedu stādījumos dominē bordo, sarkanais un baltais, vienlaikus atstājot vietu tradicionālajai balti zilajai krāsu gammai, kas simbolizē Daugavpils ģerboni.

Labiekārtošana-D - pilsētas stiprais atbalsts

Atšķirībā no citām pilsētām Daugavpils apstādījumiem stādi tiek audzēti pašu Labiekārtošana-D pārvaldītās dārzniecības siltumnīcās.

Vaicāts par galvenajiem uzdevumiem, kas jāveic uzņēmumam Labiekārtošana-D, valdes loceklis Nikolajs Ignatjevs vēsta: «Visi mūsu darbi ir svarīgi pilsētai, praktiski neviens pasākums pilsētā nenotiek bez mūsu līdzdalības, sākot ar elektrības pieslēgumiem publiskiem pasākumiem, līdz vizuālajam noformējumam, ieskaitot koka un ziedu konstrukcijas, mājiņas, žodziņus, soliņus, - visu dara mūsu speciālisti. Mūsu pārziņā ir gan jaunu objektu veidošana, piemēram, āra trenažieru uzstādīšana mikrorajonos, bērnu rotaļu laukumu izbūve un aktīvās atpūtas laukumu izveidošana, gan arī to uzturēšana kārtībā. Mūsu remontbrigādes nekavējoties reaģē, ja kaut kur izdegusi apgaismojuma spuldze vai salūzusi kāda rotaļu iekārta. Darba mums ir ļoti daudz, bet ar visu tiekam veiksmīgi galā, jo mūsu komandā katram darbiniekam ir skaidri darba pienākumi un ieinteresētība padarīt mūsu pilsētu vēl skaistāku un sakārtotāku.»

No sēklas līdz stādam

Atšķirībā no citām pilsētām Daugavpils apstādījumiem stādi tiek audzēti pašu Labiekārtošana-D pārvaldītās dārzniecības siltumnīcās. Uzņēmuma valdes loceklis Nikolajs Ignatjevs uzsver: «Lai stāds izaugtu veselīgs un priecētu pilsētnieku un viesu sirdis, svarīgs ir viss stādu audzēšanas process, sākot no sēklas, līdz izstādīšanai dobēs un kopšanai. Mūsu darbinieki pret stādiņiem izturas kā pret maziem bērniem - lolo un lutina, izvēloties katram augam nepieciešamo temperatūras un mitruma režīmu.» Savukārt apzaļumošanas iecirkņa agronome Eleonora Jakubsevičene atzīst: «Šobrīd ir vasaras ziedu laiks, ko vēlāk nomainīs rudens puķes un ziemcietes, un to, ko nevaram izaudzēt pašu siltumnīcās, pasūtām citās dārzniecībās. Skumdina brīži, kad redzam nozagtus stādus un izpostītas puķu dobes - nākas to visu atjaunot. Stādījumu kopšana prasa daudz laika un smagu darbu, tāpēc ar prieku vasaras sezonā savā kolektīvā uzņemam skolēnus - viņu darbs ir liels atbalsts.»

Modernizē dzīvnieku patversmi

Pēdējo gadu laikā Daugavpils dzīvnieku patversme ir būtiski mainījusies - ir veikts remonts telpās un uzsākti teritorijas labiekārtošanas darbi. Vienlaikus uzmanība ir pievērsta arī dzīvnieku patversmes iemītniekiem. Lai dzīvniekiem atrastu mājas, nodrošinātu viņu labsajūtu un psiholoģisko komfortu, talkā tiek aicināti brīvprātīgie, kas komunicē ar kaķīšiem, ved pastaigā suņus. Lielu popularitāti ieguvusi izveidotā mājaslapa Labsdraugs.lv un patversmes profils sociālajā tīklā Facebook. Izmantojot internetā iegūto informāciju par dzīvniekiem, nereti pat no Rīgas ierodas jaunie dzīvnieku saimnieki. Nikolajs Ignatjevs novērojis, ka rīdziniekiem visbiežāk patīk rudi kaķēni - tiem mājas atrod ātri. Savukārt Labiekārtošana-D tehniskais direktors Māris Garkuls, kura pārziņā ir visi astoņi uzņēmuma iecirkņi, tostarp kapsētu apsaimniekošanas iecirknis, dzīvnieku patversme un pārējie, norāda: «Lai mūsu dzīvnieku patversme attīstītos līdzi laikam, apmeklējām vairākas Latvijas patversmes - mācāmies. Daugavpils patversmi veidojam atbilstoši šodienas prasībām - galvenais ir nodrošināt dzīvnieku labsajūtu, tāpēc liela loma ir strādājošo kolektīvam, viņu profesionalitātei un spējai saprast dzīvnieku vēlmes.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.