Daugavpils cer, ka tramvaju sāga drīz noslēgsies

JAUNAIS TRAMVAJS. Ja Drošības policija dos savu akceptu, tad jau šovasar tiks noslēgts līgums ar Tveras rūpnīcu par astoņu četrasu vagonu piegādi © Publicitātes foto

Šovasar Daugavpilī dzīvē tiek īstenoti projekti, kas būtiski uzlabos iedzīvotāju ērtības, izmantojot tramvaju saimniecības pakalpojumus. Galvenie no tiem ir 1. tramvaja maršruta pagarinājums līdz pilsētas slimnīcai un jauno tramvaju iegāde. Vairāk stāsta pašvaldības sabiedrības Daugavpils satiksme valdes loceklis Romans Savickis.

- Vai tramvaja līnijas pagarinājuma izbūve jau ir sākusies?

- Jā, iepirkuma konkursā par būvdarbu veikšanu uzvarēja būvniecības kompānija Binders. Šobrīd jaunās trases vietā ir pabeigti atmežošanas darbi jeb koku izciršana un sākusies pazemes komunikāciju un inženiertīklu izbūve. Uz būvdarbu laiku ir slēgta Veselības ielas braucamā daļa, novirzot satiksmi no tagadējas tramvaja pieturas. Būvnieki sola darbus šajā posmā pabeigt, ieskaitot pieturvietu izveidošanu, līdz būvniecības sezonas beigām. Rēķinoties ar satiksmes plūsmu un nepieciešamību nodrošināt piekļuvi slimnīcai, nākamgad tiks realizēts otrs būvniecības projekta posms. Līdzko tas būs izdarīts, varēsim atvērt tramvaju satiksmi jaunizbūvētajā posmā - domājam, ka tas notiks jau 2019. gada vasarā.

JĀUZLABO PIEEJAMĪBA. Lai mudinātu iedzīvotājus pārsēsties no personīgā transporta un autobusiem uz videi draudzīgo tramvaju, vispirms ir nepieciešams paplašināt tramvaju maršrutu tīklu un uzlabot braukšanas komfortu, vēsta Romans Savickis / Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

- Cik zināms, projektā iekļauta ne tikai tramvaja līnijas būvniecība, bet vairāki citi darbi. Ko vēl iegūs pilsēta, realizējot šo projektu?

- Inženiertīklu un komunikāciju nomaiņa un izbūve veido lielāko darbu apjomu - pats sliežu ceļš un kontakttīkls ir tikai maza sadaļa, kas jāpaveic būvniekiem. Būtiska ir siltumtrases pārbūve, kas šobrīd iet pa gaisu - būvnieku uzdevums ir to izbūvēt pazemē, tādējādi ne tikai tiks iegūta pievilcīgāka vide, bet sakārtots arī viens no novecojušajiem siltumtrases posmiem un samazināti siltuma zudumi trasē. Vienlaikus tiks veikta ielas braucamās daļas paplašināšana un seguma atjaunošana, tiks uzstādīts mūsdienīgs LED tipa ielu apgaismojums, izbūvētas jaunas pieturvietas, ietves un iebrauktuves pie dzīvojamajām mājām.

- Vai ir izdevies atrisināt jautājumu par zemes atpirkšanu no privātpersonas, kas absolūti nepieciešama jaunās tramvaja līnijas projektam?

- Jā, tā bija reāla problēma, jo zemes īpašniece dzīvo Austrālijā un ar viņu sazināties varējām tikai ar pilnvarotas personas starpniecību. Tomēr īpašniece atrada iespēju atbraukt uz Daugavpili pati personīgi - spējām vienoties un noslēgt ar viņu pirkšanas līgumu par visu īpašumu kopumā, ne tikai tramvaja līnijai nepieciešamo gabalu. Pirkuma līgums pavēra iespēju uzsākt būvdarbus.

- Saprotu, ka no īpašnieces ir nopirkts daudz lielāks zemes gabals, nekā nepieciešams Daugavpils satiksmei. Vai ieguldījums attaisnosies?

- Jā, no iegādātā īpašuma par kopējo vērtību 70 000 eiro tramvaja attīstībai ir nepieciešama tikai neliela daļa, taču mums nebija izvēles, jo zemes gabals atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā - bez tā šo projektu realizēt nebūtu iespējams. Darījumam esam saņēmuši akcionāra akceptu, kā arī iekļāvušies visos likumdošanas aktos. Esam pieņēmuši lēmumu pārējo īpašumu sadalīt apbūves gabalos un pārdot tiem, kuri vēlas būvēt privātmājas. Ceram, ka atgūsim ieguldījumu pilnā apmērā, jo šīs vietas tuvumā attīstās Stropu ezera kūrorta zona.

- Gadiem ievilcies ir tramvaju iepirkums. Vai pēdējais izsludinātais konkurss ir devis rezultātu?

- Konkursā saņēmām divus piedāvājumus - no Baltkrievijas un Krievijas Tveras rūpnīcas. Piebildīšu, ka kā starpnieki abiem piedāvājumiem bija ES robežās reģistrētas kompānijas, taču tas nemaina faktu, ka tramvaji tiek ražoti Baltkrievijā un Krievijā. Uzsvēršu, ka viens no svarīgākajiem kritērijiem tramvaju iepirkumā mums ir cena, jo no ES fondiem astoņu četrasu vagonu iegādei mums ir pieejami 2,4 miljoni eiro, kas ir salīdzinoši ļoti maz. Baltkrievijā ražoto tramvaju cena iekļāvās mūsu plānotajā finansējumā, taču neatbilda konkursa nolikumam, kas paredz, ka piedāvātajiem tramvajiem ir jābūt sērijveida produktam - Baltkrievijas piedāvājuma tramvajiem vēl arvien ir eksperimentālā prototipa statuss. Līdz ar to no Baltkrievijas ražojuma nācās atteikties. Jāteic, ka bija arī citas tehniskas nianses, kas neatbilda mūsu uzstādījumiem, kādam jābūt jaunajam tramvajam.

Otrs piedāvājums ir no Tveras rūpnīcas Krievijā, taču šo tramvaju cena ir ievērojami lielāka - astoņu vagonu iegādei plānoto finansējumu tas pārsniedz par turpat pusotru miljonu eiro. Tveras rūpnīcas tramvaji tiek ražoti sērijveidā, un tos izmanto vairākās pilsētās. Savu konkursa uzvarētāju esam izvēlējušies, taču problēmas rodas citā skatījumā - Ārlietu ministrija un Drošības policija vēlas pārliecināties, vai Tveras rūpnīcā ražoto tramvaju iegāde ir saskaņā ar ES noteiktajām sankcijām, jo pastāv aizdomas, ka šajā pašā rūpnīcā tiek ražota arī militārā tehnika Krievijas armijas vajadzībām. Esam saņēmuši vēstuli no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, kurā teikts, ka Ārlietu ministrija ir izskatījusi šo jautājumu un atzīst, ka īsti pareizi slēgt līgumu ar Tveras rūpnīcu nebūtu, taču konkrēta aizlieguma nav - mums ir tiesības rīkoties pēc saviem ieskatiem. Šobrīd gaidām atbildi no Drošības policijas, kas izvērtē šo jautājumu pēc Daugavpils domes lūguma. Domāju, ka pavisam drīz būs pilnīga skaidrība, un ceram, ka līgumu ar ražotāju noslēgsim jau šovasar. Nolikums paredz, ka tramvaju piegāde tiks realizēta astoņu mēnešu laikā no līguma slēgšanas brīža.

- Jūs teicāt, ka Tveras rūpnīcas tramvaju cena ir augstāka par Daugavpils satiksmei pieejamo ES fondu finansējumu. Kur ņemsiet naudu starpības segšanai?

- Jautājums par papildu finansējuma piesaisti vēl ir aktuāls. Plānots vērsties domē ar lūgumu atļaut ņemt aizdevumu.

- Kāpēc ir tik mazs piedāvājums - savu pieteikumu nav iesniegusi neviena Eiropas kompānija.

- Tam ir divi iemesli - pirmkārt, mūsu izsludinātā cena ir ļoti zema, otrkārt, mums ir nepieciešami viena vagona sastāvi, kādus Eiropā praktiski vairs neražo - cik man zināms, viena vagona tramvajus ražo tikai divas kompānijas un cena ir nesalīdzināmi lielāka.

- Vai pilsētā ir izstrādāta stratēģija, lai cilvēki vairāk izmantotu sabiedrisko transportu, tajā skaitā videi draudzīgus tramvajus?

- Stratēģija ir izstrādāta jau pirms vairākiem gadiem, un tās pamatā ir tramvaju tīkla paplašināšana, atverot vairākus jaunus maršrutus, kas nodrošinātu iespēju praktiski no visiem pilsētas mikrorajoniem bez pārsēšanās aizbraukt līdz pilsētas centram un ērtu nokļūšanu līdz sabiedrībai svarīgiem objektiem. Viens no pirmajiem mērķiem ir izbūvēt jaunu maršrutu, kas savienos pilsētas centru ar Veco Forštati. Nākamais maršruts ieplānots pa Vaiņodes ielu, kas savienos 1. un 2. maršruta apgriešanās loku. Atcelta nav arī ideja par maršruta izveidošanu uz Jauno Forštati. Respektīvi, plāni mums ir vērienīgi, un ļoti ceram, ka pakāpeniski tos īstenosim, jo sekojam Eiropas tendencēm un attīstām videi draudzīgāko un ekonomiskāko sabiedriskā transporta veidu - tramvaju. Piebildīšu, ka maksa par braucienu ir ļoti zema - 43 centi, turklāt vairākām sociālajām grupām tiek piemērotas atlaides. Pilsētas dome attīsta ideju par Pilsētnieka karti, kas pavērs iespēju līdzīgi kā Tallinā īstenot ideju par bezmaksas braucieniem visiem pilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem.



Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.