LAU: Dubultā virsmas apstrāde attaisnojas pilnā apmērā

Pavasaris Latvijas autoceļu uzturētājam (LAU) ir nācis ar pavasara darbiem – vispirms jāsakopj ceļu nodalījuma joslas, jāsaremontē bedres, jāsalabo un jāatjauno ceļa stabiņi un ceļa zīmes, un tad jau arī zāles pļaušanas laiks klāt. Daugavpils ceļu rajonā ir trīs nodaļas: Preiļu, Dagdas un Daugavpils. Kopumā uzturēšanā ir nodoti 2315 km valsts autoceļu, no tiem melnās segas ir 1030 km, tai skaitā ceļi ar dubulto virsmas apstrādi 84,5 km. Kā ar pavasara darbiem sokas Daugavpils ceļu rajonā un kādi ir plāni vasarai, vairāk stāsta LAU Daugavpils ceļu rajona direktora vietniece Zinaīda Bleidele.

- Šobrīd aktīvi norit bedru remonts uz asfaltbetona segām. Vai salīdzinājumā ar citiem pavasariem to ir vairāk vai mazāk?

- Līdzīgi kā citos ceļu rajonos, arī Daugavpils pusē ar katru gadu bedru remonta apjoms samazinās, jo pēdējos gados tiek realizēti vairāki ceļu rekonstrukcijas projekti. Noteikumi paredz, ka uz A uzturēšanas klases ceļiem remonts jāpabeidz līdz 1. jūnijam - mums nebūs problēmu iekļauties termiņos. Ar katru gadu asfaltbetona seguma ceļu kopējais stāvoklis uzlabojas - likumsakarīgi, ka mazāks arī bedru remontu apjoms. A 13 ceļš, kas ved uz Lietuvas robežu, ir rekonstruēts. Pirms rekonstrukcijas katru gadu uz šī ceļa bija liels bedru remonta apjoms.

- Nodalījuma joslu sakopšana nav nekāds patīkamais darbs, tas arī prasa izmaksas. Vai esat jau savākuši visus braucēju atstātos atkritumus?

- Jā, sakopjot ceļu nodalījuma joslas, mūsu darbinieki ir nostaigājuši 542 kilometrus, un kopumā šie darbi ir prasījuši 60 tūkstošus eiro. Pavasara darbs ir arī signālstabiņu atjaunošana un mazgāšana, jo ziemas periodā vairāki ir nolauzti, kā arī nozagti. Uz šo brīdi esam nomazgājuši 150 un no jauna uzlikuši jeb atjaunojuši 300 signālstabiņus.

- Latviešiem tradicionāli līdz Jāņiem visam jābūt sakoptam. Vai pagūsiet arī zāli noļaut?

- Mēs sekojam šai tradīcijai, un arī noteikumi paredz, ka pirmā ceļa nodalījumu joslu pļaušana uz A uzturēšanas klases ceļiem jāveic jūnijā. Piebildīšu, ka Daugavpils ceļu rajonā A uzturēšanas klases ceļu kopgarums ir 430 kilometri. Lai laikus tiktu galā ar uzdevumu, ceļu nomales, nogāzes un sadalošās joslas sāksim pļaut jūnija sākumā. Katrā iecirknī ir šiem darbiem piemērota tehnika, kā arī rokas trimmeri, lai nopļautu vietas, kur lielā tehnika klāt netiek. Pagājušajā gadā Daugavpils nodaļā uz traktora Valtra bāzes sākām izmantot tā saukto pļaušanas roku - krūmgriezēju, pļāvēju. Dagdas nodaļā tam tiek izmantots autogreiders, bet Preiļos krūmgriezējs strādā uz ekskavatora bāzes. Tādējādi mēs efektīvi izmantojam pieejamos tehnikas resursus.

BEDRU MAZĀK. Arī Daugavpils pusē ar katru gadu bedru remonta apjoms samazinās / Publicitātes foto

- Pēc specifikācijas, ceļi ar dubulto virsmas apstrādi vienalga skaitās grants seguma ceļi. Kāpēc tie tomēr tiek saukti par melnā seguma ceļiem?

- Lai arī tas nav asfaltbetons, tomēr ceļa braukšanas komforts un uzturēšana ir līdzvērtīga asfaltbetona segumam - tas nav jāgreiderē un ziemas uzturēšanā tam tiek lietotas tādas pašas tehnoloģijas kā asfaltbetona segumiem. Tautā šos ceļus dēvē par baltajiem segumiem. Daugavpils ceļu rajons dubulto virsmu sāka uzklāt 2013. gadā, un šo gadu laikā dubultās virsmas apstrāde ir veikta jau aptuveni 60 kilometru kopgarumā.

- Par dubulto virsmu domas dalās - vieni to kaislīgi atbalsta, citi noliedz. Kāds ir jūsu viedoklis, jo ir pagājuši pieci gadi, kopš uzklāts pirmais posms. Kādā stāvoklī tas ir patlaban?

- Katru pavasari apsekojam praktiski visus ceļu rajona ceļus, tai skaitā tos, kam uzklāta dubultā virsma. Ir jāsaprot, ka dubultā virsma, kaut arī vizuāli un braukšanas komforta ziņā ir līdzvērtīga asfaltbetona segumam, tomēr nav tik izturīga kā asfalts, taču ar regulāru profilaksi dubultā virsma kalpo ilgi. Vecākā dubultā virsma ir uz ceļa Līksna-Kalupe-Rožupe, kas uzklāta 2013. gadā un Aglona-Višķi. Novērojam, ka bedres dubultajā virsmā sāk veidoties vietās, kur ceļa pamatnē izveidojas iesēdumi. Nevar teikt, ka uz piecgadīgajām dubultajām virsmām bedru vispār nav, taču tās ir viegli remontējamas - bedrēs tiek ieklāts tieši tāds pats materiāls kā seguma veidošanai - bituma emulsija un šķembas. Turklāt 2017. gadā uz vecākās dubultās virsmas izlases kārtībā uzklājām papildus vienkārtas virsmu, tādējādi nostiprinot iepriekš uzklāto segumu. Šogad plānojam vienkārtas virsmas apstrādi veikt atlikušajiem ceļa posmiem, bet nākamgad vienkārtas virsmu uzklāsim arī Aglonas ceļam. Pagājušajā gadā uz reģionālā ceļa Ilūkste-Bebrene uzklājām 8 km garu posmu, kas bija turpinājums 2 km garam posmam, ko realizējām 2016. gadā. Šogad Daugavpils ceļu rajonā dubulto virsmu uzklāsim turpat 20 kilometru kopgarumā. Cilvēki šos ceļus ļoti labi novērtē, jo nav salīdzināmi braukšanas apstākļi pa grants ceļu un ceļu, kam uzklāta dubultā virsma. Galvenie ieguvumi no šāda ceļa seguma ir iedzīvotājiem, kuri dzīvo autoceļu apkaimē, un autovadītājiem, jo ceļa segums vairs neput, tiek nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi. Ceļš nav jāgreiderē, kā arī tiek pagarināta autoceļa ilgtspēja. Pirms darbu veikšanas autoceļiem tiek sakārtota ūdens atvade no ceļa seguma - tīrītas caurtekas, grāvji, noņemti nomaļu uzaugumi, cirsti krūmi, kā arī novērsti iesēdumi un bedres. Seguma kalpošanas ilgums ir atkarīgs no satiksmes intensitātes un no kravas autotransporta pārvietošanās biežuma. Vidēji seguma noturība ir pieci līdz desmit gadi, bet pēc tam virsmas apstrāde jāveic atkārtoti. Labprāt sniedzam ārpakalpojumu vietējām pašvaldībām, uzklājot uz pašvaldību ceļiem gan dubulto virsmu, gan veicot vienkārtas virsmas apstrādi uz asfaltbetona segām.

- Mēs nupat runājām, ka vienkārtas virsmas uzklāšana sekmē dubulto virsmu kvalitatīvo īpašību saglabāšanu ilgāku laiku. Cik plaši izmantota šī tehnoloģija ir uz asfaltbetona segumiem, kuri jau sāk novecot?

- Katru gadu Daugavpils ceļu rajonā uz asfaltbetona segām tiek uzklāta vienkārtas virsma vidēji piecu kilometru kopgarumā. Tas ir ļoti labs veids, kā saglābt jau novecot sākušās asfaltbetona segas.

- Šogad pavasarī valda ilgstošs sausums, kas nepavisam nepatīk lauku iedzīvotājiem, kuru mājas atrodas grants ceļu tuvumā, jo aiz katras mašīnas paceļas putekļu mākonis. Rezultātā gaisa kvalitāte ir sliktāka nekā Rīgas centrā, nemaz nerunājot par estētisko skatu - koki un krūmi ir noputējuši balti. Vai putekļu samazināšanai noteiktās vietās izmantojat arī kalcija hlorīdu?

- Jā, kalcija hlorīds, kas ir vienkārša sāls, sevi ir pierādījis kā ļoti veiksmīga ceļu atputekļošanas tehnoloģija. Kalcija hlorīds piesaista mitrumu no gaisa, līdz ar to ceļš visu laiku ir mitrs kā pēc lietus un neput. Turklāt tā iestrāde grants segumā ir ļoti vienkārša, tomēr šī tehnoloģija ir dārga.

- Visas Latvijas lielā problēma ir grants ceļu neapmierinošais stāvoklis. Kā jūs raksturotu situāciju savā ceļu rajonā?

- Daudzus gadus netika pievērsta pienācīga uzmanība grants ceļu kopējam stāvoklim, bet pēdējos gados situācija ir mainījusies - varam pievērst uzmanību ne tikai valsts galvenajiem ceļiem, bet arī reģionālajiem un vietējiem ceļiem, kas visbiežāk ir ar grants segumu. Katru gadu plānojam kāda grants ceļa posma sakārtošanu, paredzot, ka tuvākajos gados tam varēsim uzklāt dubulto virsmu. Šogad ieplānots noņemt apaugumu un iztīrīt grāvjus ceļa posmā uz Biķerniekiem 6,5 km garumā. Birkineļu ceļa 3 km posmam arī ieplānota pamatnes sakārtošana un turpmāka dubultās virsmas uzklāšana. Piebildīšu, ka šis ceļš īpaši aktuāls ir vasarās, jo tas ved uz vasarnīcu rajoniem.

Protams, kopumā arī Daugavpils ceļu rajonā grants ceļu stāvokli varētu vēlēties labāku, diemžēl daudzus gadus segumi nav atjaunoti tādā apjomā, kā vajadzētu. Pārsvarā ir laboti kritiskie posmi. Izaicinošākā situācija ir agros pavasaros, kad sākas atkusnis, vienlaikus ceļi nav tik slikti, lai tos slēgtu - pietiek ar masas ierobežojumiem.

- Mēdz teikt, ka ceļinieku profesija nav darbs, bet gan dzīvesveids. Vai jūs to varat teikt arī par savu kolektīvu?

- Noteikti, jo kadru mainība mūsu uzņēmumā ir ļoti maza. Prieks, ka pagājušajā gadā mūsu kolektīvā uz palikšanu ir ienākuši trīs jauni, radoši un iniciatīvas bagāti speciālisti. Taču jāteic, ka pakāpeniski mūsu kolektīvs noveco - dažiem darba stāžs jau krietni pārsniedz 45 gadus, tāpēc meklējam jaunus kadrus. No savas puses mēs varam piedāvāt speciālas apmācības.