Latgalē top modernākās lokomotīves Latvijā

VAGONU REMONTU CENTRS Daugavpilī ir nozīmīgs darba devējs, kā arī stratēģiski nozīmīgs atbalsta punkts LDz ritošā sastāva servisa mērķu sasniegšanai © Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

LDZ ritošā sastāva serviss (RSS) ir VAS Latvijas dzelzceļš meitassabiedrība, kas veic dzelzceļa ritošā sastāva remontu, modernizāciju, apkopi, kā arī jaunu vagonu un lokomotīvju būvniecību. Zīmīgi, ka uzņēmuma jaunās modernizētās maģistrālās lokomotīves tapušas tieši Daugavpilī esošajā RSS Vagonu remonta centrā un Lokomotīvju remonta centrā. Pateicoties šiem centriem, RSS ir viens no lielākajiem darba devējiem Latgales reģionā. Tieši ar šo reģionu uzņēmums saista savu ražošanas nākotni. Vairāk par attīstības virzieniem un aktualitātēm vēsta LDZ ritošā sastāva serviss valdes priekšsēdētājs Edgars Abrams.

- Pastāstiet, lūdzu, plašāk, ar ko nodarbojas LDZ ritošā sastāva serviss?

- Primāri mūsu uzdevums ir nodrošināt LDZ koncerna darbībai nepieciešamās lokomotīvju un vagonu saimniecības rīcībspēju, kas sevī ietver lokomotīvju remontu, nomu un to modernizāciju, kā arī vagonu remontu un atjaunošanu. Taču tas nebūt nav viss mūsu darbības spektrs, jo, tā kā esam daudzprofilu uzņēmums, mēs nodrošinām koncernu un citus uzņēmējus ar izbraukuma lokomotīvju un vagonu remontiem, sniedzam lokomotīvju ekipēšanas pakalpojumus u.c.

Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Vēl viena svarīga struktūra ir mūsu laboratorija, kurā tiek veiktas gan ķīmiskās, gan specifiskas metāla analīzes. Papildus veicam arī citus nestandarta darbus. Jebkurā gadījumā, cenšamies attīstīties par aktīvu un inovatīvu uzņēmumu, kuram nav neatrisināmu lietu.

- Vai LDZ ritošā sastāva serviss strādā tikai koncerna ietvarā vai arī pieņem pasūtījumus no citiem klientiem?

- Uzņēmuma kapacitāte ir pietiekama, lai mēs varētu sniegt pakalpojumus arī citiem klientiem, piemēram, šogad sākām sniegt lokomotīvju remonta pakalpojumus Igaunijas kolēģiem. Nelielu darba apjomu veicam arī Lietuvas kompānijām. Esmu pārliecināts, ka, pareizi un izsvērti rīkojoties, lokomotīvju remontus spēsim sniegt arī Polijas tirgum, kur jau esam spēruši pirmos soļus. Šogad sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstnieka Polijā Edgara Bondara atbalstu uzsākām aktīvu Polijas tirgus izpēti. Vienlaikus turpinām sniegt remonta pakalpojumus Ukrainas un Krievijas dzelzceļa uzņēmumiem.

PROGRESS.«Mūsu lielākais konkurents un reizē iespēja ir laiks, jo tehniskās attīstības dinamika mūsdienās ir ļoti strauja,» uzsver Edgars Abrams / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

- Vai, īstenojoties Rail Baltica projektam, paredzēts iekļauties arī biznesā, kas saistāms ar Eiropas platuma dzelzceļu?

- Pat vairāk - neatkarīgi no Rail Baltica projekta īstenošanas LDZ ritošā sastāva serviss jau gatavojas sniegt pakalpojumus arī Eiropas platuma dzelzceļa uzņēmumiem. Skatāmies, mācāmies, meklējam kontaktus. Pagājušajā nedēļā bija tikšanās ar iespējamiem sadarbības partneriem, ar kuru atbalstu centīsimies iekļauties Vācijas dzelzceļa ritošā sastāva remontu tirgū. Jā, apzinos, ka tas prasīs jaunus inovatīvus risinājumus, talantīgus darbiniekus un divtik tik lielas investīcijas mūsu uzticības reitinga veidošanā Eiropas tirgum.

- Vai arī nākotnē redzat būtisku dzelzceļa lomu valsts un reģiona attīstībā?

- Pavisam noteikti, jo transporta un loģistikas nozare ir viens no Latvijas attīstības stūrakmeņiem, un dzelzceļam kopā ar ostām tajā ir izšķiroša loma. Bez šaubām, ekonomika balstās uz ražošanas uzņēmumiem, un arī dzelzceļš nav tikai kravu pārvadājumi. Dzelzceļa nozare nodrošina darbu ne tikai sev, bet arī daudzu citu tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem - metālapstrāde, kokapstrāde, celtniecības materiālu ražotāji, apģērba ražotāji, degvielas un smērvielu piegādātāji, izglītības un veselības iestādes utt. Koncerna līmenī šobrīd ir skaidrs, ka pienācis laiks ar citu nozaru profesionāļiem uzsākt ekonomisko diskusiju par dzelzceļa nozares attīstību un līdz ar to veidot jaunu attīstības perspektīvu.

MAĢISTRĀLĀ LOKOMOTĪVE. Patlaban ir modernizētas jau deviņas 2M62UM lokomotīves, kas tiešā ceļā no remonta centra devās darbā. To jauda ir palielināta no 4000 uz 6000 zirgspēku, kas dod iespēju braukt ar maksimālo kravas vilcieniem atļauto ātrumu 80 km stundā arī vietās, kur vecās lokomotīves spēj uzņemt tikai 25 km ātrumu stund / Publicitātes foto

Kaut arī nozarē patlaban nav viegls periods, pēdējos divos gados pieņemtie stratēģiskie lēmumi jau ir snieguši pozitīvu rezultātu. To pierāda arī skaitļi - LDZ ritošā sastāva servisa 2017. gada plānotā peļņa bija 288 tūkstoši eiro, bet gada beigās tā sasniedza 1,5 miljonus eiro. Tas liecina, ka ejam pareizajā virzienā. Es domāju - ja spēsim saglabāt attīstības ritmu, tad pēc trim gadiem patiesi būs ar ko lepoties.

- Jūsu uzņēmums pēdējos gados aktīvi modernizē esošās lokomotīves. Varbūt vienkāršāk iegādāties jaunas?

- Mūsu labākie tehniskie panākumi ir ČME3M tipa manevrēšanas lokomotīvju un 2M62UM maģistrālo lokomotīvju modernizācija. 2M62UM ir tās skaistās sarkanās lokomotīves, ko redzam vagonu sastāvu priekšgalā braucam par Latvijas sliežu ceļiem. Viens no modernizācijas galvenajiem mērķiem ir atjaunot lokomotīvju parka vilci un ieviest vienota tipa lokomotīves, respektīvi, šaurāks lokomotīvju tips ar būtiski samazinātām ekspluatācijas un remonta izmaksām. Līdz ar to mums nav nepieciešamības pēc vairāku tipu specifiskām remontu iekārtām, plaša rezerves detaļu sortimenta, darbinieku papildu apmācības. Jāatzīmē, ka modernizācijai izmantotās lokomotīves savā klasē ir vienas no veiksmīgākajām savos risinājumos.

- Ko nozīmē lokomotīvju modernizācija?

- Tas ir savu laiku nokalpojušu lokomotīvju inženiertehniskais risinājums, kas atļauj lokomotīvi ekspluatēt vēl aptuveni 30 gadus. Ko esam ieguvuši? Daži piemēri par lokomotīvi 2M62UM. Jauda ir palielināta no 4000 uz 6000 zirgspēkiem. Ar veco lokomotīvi pacēlumā pie Siguldas pilns vagonu sastāvs varēja uzbraukt ar ātrumu apmēram 25 km stundā, bet modernizētā lokomotīve šo posmu var pārvarēt ar maksimālo kravas vilcieniem atļauto ātrumu - 80 km stundā. Ļoti būtiska ir arī degvielas un smērvielu ekonomija, kas veido līdz pat 25%. Patlaban ir modernizētas jau deviņas 2M62UM lokomotīves, kas tiešā ceļā no remonta centriem devušās darbā. Desmitā lokomotīve vēl ir modernizācijas procesā. Līdz gada beigām ceram pabeigt visas 14 lokomotīves, kas paredzētas modernizācijai. Piebildīšu, ka, meklējot paralēles ar citiem lokomotīvju modernizācijas piemēriem, esam secinājuši, ka pašu spēkiem, pašu remontu centros spējam modernizēt lokomotīvi par 40% lētāk nekā tad, ja pirktu ārpakalpojumu. Turklāt līdz šim neviena kompānija nav 1520 mm sliežu platuma teritorijā tik veiksmīgi veikuši šāda tipa lokomotīvju modernizāciju. Var teikt, ka šajā jomā esam unikāli.

- Kas spēja atrast tik lieliskus inženiertehniskos risinājumus līdz šim nerealizētā darbības veidā?

- Vispirms gribu pateikt, ka koncernā ir spēcīga vadības komanda, kas spēj precīzi noteikt uzņēmuma mērķus. Iepirkuma rezultātā izvēlējāmies sadarbības partneri un kopā ar viņiem - Čehijas kompāniju CZ LOKO - radījām šo unikālo projektu. Mūsu inženieri un tehniskie darbinieki šajā projektā ielikuši ļoti lielu intelektuālo ieguldījumu.

- Vagonu remontu centrs Daugavpilī ir viena no LDZ ritošā sastāva servisa sastāvdaļām. Vai arī šajā jomā ir tikpat labi panākumi kā lokomotīvju remonta un modernizācijas jomā?

- Ļoti augstu vērtēju Daugavpils vagonu remontu centra vadības ieguldījumu centra attīstībā. Vagonu remontu centrs tāpat kā viss uzņēmums kopumā strādā atbilstoši ISO 9001:2008 kvalitātes vadības un ISO 50001:2012 energopārvaldības standartu prasībām. Gribu uzsvērt, ka Daugavpils vagonu remontu centrs ir kļuvis par sadarbības partneri Krievijas uzņēmumam Apvienotā vagonu kompānija (Obedinennaya vagonnaya kompaniya), kas ir lielākais un inovatīvākais uzņēmums 1520 mm dzelzceļa sistēmā. Tagad mēs esam ekskluzīvie pārstāvji Baltijā un Somijā, kuri veic šī uzņēmuma ražoto vagonu remontus. Piebildīšu, ka Krievijas uzņēmums vagonu ražošanā izmanto ASV koncerna Barber riteņu ratiņus, kuru ekspluatācijas laiks ir trīs reizes lielāks nekā vecā tipa vagoniem.

Otrs lielais sasniegums pēdējā gada laikā ir noslēgtais līgums ar kompāniju VRK3 (BPK 3). Tas ir Krievijas dzelzceļa (Rosiyskaya zeleznaya doroga) meitasuzņēmums, kuram mēs nodrošinām pilnu vagonsaimniecības servisu, tajā skaitā rezerves daļu uzglabāšanu.

Vienlaikus esam kļuvuši stiprāki kasešu gultņu remontu jomā. Šobrīd tirgū dominē trīs šāda tipa gultņu ražošanas kompānijas: Brenco, Timken un SKF. Mēs esam vienīgie Baltijā un Somijas tirgū, kuriem ir tiesības veikt visu šo ražotāju kasešu gultņu remontu. Nevienai citai kompānijai šādu tiesību nav.

Esam tuvu jauniem sadarbības līgumiem, kas saistīti ar Dako kompānijas bremžu sistēmas remonta darbiem lokomotīvēm un tramvajiem - esam iegādājušies bremžu remontstendu ar pilnu aprīkojumu un apguvuši tehnoloģiju. Līdz ar šā līguma noslēgšanu būsim vadošie Baltijas tirgū. Piebildīšu, ka šajā nedēļā esam ieguvuši tiesības strādāt arī Polijas tirgū - sertifikātu izsniedza Polijas dzelzceļa nozares uzņēmums PKL Cargo.

Noslēgtie līgumi dod iespēju sniegt pakalpojumus ne tikai LDZ darbības nodrošināšanai, bet ļoti plašam tirgum, tādējādi vēl efektīvāk izmantojot materiāli tehnisko bāzi un cilvēkresursus, vienlaikus gūstot papildu peļņu.

- Vai reālie remontdarbi tiks veikti Latvijā izvietotajās remontbāzēs, vai arī tiks veidotas jaunas struktūras jūsu pieminētajās valstīs?

- Es uzskatu, ka darbi jāveic esošajās remontbāzēs, piesaistot metālapstrādes un citas kompānijās Latvijā, jo esam pārliecinājušies, ka nav vajadzības pašiem iegādāties jaunas specifiskas iekārtas un meklēt darbiniekus, ja Latvijā jau ir pietiekami daudz augsti attīstītu metālapstrādes un citu nozaru uzņēmumu ar atbilstošiem aroda profesionāļiem. Biznesā ir jāveido sadarbība, jo katram ir savas stiprās puses, turklāt svarīgi ir pārzināt tirgus situāciju valstī, kur plānojam uzsākt darbību.

- Kas ir jūsu lielākie konkurenti?

- Es neredzu ilgtermiņa konkurentu, vismaz Baltijas tirgū. Manas pārliecības stūrakmens nav balstīts tikai uz emocijām, bet uz to, ka mēs vienīgie Baltijā tirgus apstākļos strādājam ne pirmo gadu. Es teiktu, ka mūsu lielākais konkurents un reizē iespēja ir laiks, jo tehniskās attīstības dinamika mūsdienās ir ļoti strauja.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.