Normunds Audzišs: Pirmajā vietā lieku cilvēku un cilvēcīgumu

Nedrīkst ķert visu pieejamo ES finansējumu, ko var dabūt, jo katram projektam ir nepieciešams līdzfinansējums – būtībā tā ir pašvaldības naudas nelietderīga un nemērķtiecīga iztērēšana. Mums ir prioritātes un skaidri zināmi sasniedzamie mērķi, tāpēc iesaistīsimies tikai tajos ES līdzfinansētajos projektos, kas ir saskaņā ar novada attīstības stratēģiju, – uzsver Normunds Audzišs © Rūta Kalmuka/F64

Intervija ar Gulbenes novada pašvaldības priekšsēdētāju Normundu Audzišu.

- Ar ko skaidrojams fakts, ka gadu pēc pašvaldību vēlēšanām Gulbenes novada pašvaldībai ir nomainījies priekšsēdētājs?

- Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās manis pārstāvētā partija LZS ieguva vairākumu balsu, un, lai pārliecinoši darbotos pozīcijā, izveidojām koalīciju. Darbs ritēja normāli - bijām izvirzījuši sev vairākus uzdevumus, tostarp, lai visas pašvaldības funkcijas tiktu veiktas, sekojot labās prakses piemēriem - konstruktīvi un kārtīgi. Analizējot pašvaldības, tajā skaitā pagastu pārvalžu, darbu, meklējām risinājumus, lai varētu strādāt labāk un efektīvāk. Skatījāmies, vai iespējams apvienot kādas funkcijas, vai darbinieku noslogojums ir pietiekams un tamlīdzīgi. Protams, šis process nebija vienkāršs - prasīja uzdrīkstēšanos lauzt iepriekšējās tradīcijas. Ja cilvēks ir iesēdies dīvānā, tad vajag ļoti papūlēties, lai viņu no tā pieceltu, jo neviens jau tā īsti negrib iziet no savas komforta zonas. Ir jābūt spēcīgai motivācijai un vīzijai. Lai īstenotu šos mērķus, pieejas var būt dažādas. Bijušais pašvaldības priekšsēdētājs Andris Vējiņš, ko pats arī izvirzīju pašvaldības vadītāja amatam, nāk no uzņēmējdarbības vides, un es viņu zināju kā vadītāju, kurš visus procesus vada ar stingru roku. Tobrīd domājām, ka stingra roka vajadzīga arī Gulbenes novada pašvaldībai. Taču jau pēc dažiem mēnešiem novērojām, ka starp deputātiem un priekšsēdētāju neveidojas konstruktīva sadarbība - it kā runājām vienā valodā, bet viens otru nedzirdējām. Partijas iekšienē nebija īstas skaidrības, kā rīkoties, bet atstāt, kā ir, būtu bezatbildīgi. Tanī pašā laikā aktivizējās opozīcijā esošās partijas, kas varēja novest pie ātras varas maiņas. Valde un LZS deputātu vairākums nolēma runāt ar citām partijām un mēģinājām rast risinājumu, lai kopējiem spēkiem sekmīgi vadītu pašvaldības darbu. Pēc būtības jau mums nav ko dalīt - nav ne naftas, ne kuģu, ne finansiālās ietekmes -, mums ir jādomā, kā saimnieciski efektīvāk vadīt pašvaldību, radot iedzīvotājiem pēc iespējas labākus apstākļus - darba vietas, sakārtotu izglītības sistēmu, bagātīgu kultūras dzīvi, pieejamas sportiskās aktivitātes un veselības aprūpi. Tāpēc LZS, sadarbojoties ar Vienotības un Reģionu alianses deputātiem, pieņēma lēmumu, veidot jaunu koalīciju un izvirzīt citu priekšsēdētāja kandidātu. Balsojums par manu kandidatūru bija pārliecinošs - no 17 deputātiem 15 nobalsoja par.

- Jūs arī nākat no uzņēmējdarbības vides - kāds ir jūsu izvēlētais vadības modelis?

- Man patīk lietām pieiet mierīgi, nosvērti un cilvēcīgi. Pirmajā vietā man ir cilvēks. Neatkarīgi no tā, kādā pozīcijā cilvēks atrodas, vai viņš ir skursteņslauķis, apkopējs, vai Valsts prezidents, cilvēks ir Dieva radība, un pret visiem izturos ar pienācīgu cieņu. Otrkārt, ir darba pienākumi, kam arī var pieiet cilvēcīgi - stingri prasot godprātīgi izpildīt visus darba aprakstā noteiktos pienākumus, saglabājot cieņu pret cilvēku. Es neatzīstu autokrātisku spiedienu.

- Šādai pieejai ir ļoti šaurs ceļš, ko grūti noturēt. Varu novēlēt tikai: lai jums izdodas!

- Jā, tā ir mana pieeja, ko esmu īstenojis, strādājot savos uzņēmumos - gan Skrīveru saldumos, gan Dimdiņos un Dimdiņi agro. Piebildīšu, ka šajos uzņēmumos vairs nestrādāju, jo visi uzņēmumi jau pirms vairākiem gadiem ir pārrakstīti nu jau pieaugušajiem bērniem. Esmu ļoti priecīgs, ka bērni ļoti veiksmīgi ir pārņēmuši biznesu un turpina tā attīstību. Tagad es visus spēkus un pieredzi varu veltīt Gulbenes novada attīstībai.

- Kuras jomas pašvaldības vadītāja amatā ir šodienas aktualitāte?

- Dienaskārtībā ir ļoti daudz uzdevumu. Viens no svarīgākajiem ir izvērtēt situāciju Gulbenes novada izglītības sistēmā, jo izmaiņas, kas saistās ar kompetencēs balstītu izglītību, un citas plānotās tendences liek mums pārskatīt savus resursus un iespējas. Novadā ir sešas pamatskolas, četras sākumskolas, internātskola, četras vidusskolas un vakara vidusskola. Ir skaidrs, ka situācijā, kad iedzīvotāju un skolas vecuma bērnu novadā paliek mazāk, visas skolas pastāvēt nevarēs. Ir jāpieņem ļoti sarežģīti lēmumi, kas rada daudz problēmu gan vecākiem, gan skolotājiem, gan pašiem skolēniem. Taču nav citu iespēju, jo valsts finansē izglītību pēc principa nauda seko skolēnam. Ja skolā ir 20 līdz 30 bērnu, tad naudas būs ļoti maz, un apšaubāms, vai šādā skolā būs iespēja realizēt kvalitatīvu mācību procesu. Es uzskatu, ka vissvarīgākais bērnam ir iedot šodienas prasībām atbilstošu izglītību.

- Kā tas jāsaprot - vai mazās skolas tiks slēgtas pavisam vai arī apvienotas; saglabātas kā sākumskolas, vai arī izvēlēts cits scenārijs?

- Esam izveidojuši darba grupu, kas šobrīd analizē skolu kvalitātes rādītājus pēc 15 dažādiem kritērijiem, tajā skaitā personāla profesionalitātes līmeni, skolēnu skaitu, transporta nodrošinājumu, īstenotās izglītības programmas. Mums ir svarīgi, lai skolā saglabātu spējīgākos un ambiciozākos skolotājus, kuri ir ar mieru savas ambīcijas realizēt mazā skoliņā. Visi izvirzītie kritēriji ir izstrādāti viena mērķa sasniegšanai - bērna kvalitatīvai izglītībai un personības attīstībai.

Izmaiņas skolu tīklā sāksies jau ar 2018./2019. mācību gadu. Druvienas un Litenes sākumskolas pašas ir pieņēmušas lēmumu, ka to pastāvēšana nav mērķtiecīga. Tāpēc jau tagad plānojam, kā organizēt bērnu nogādāšanu citās skolā, jo mūsu virsuzdevums ir nepazaudēt nevienu mūsu novada bērnu - katrs mums ir ļoti svarīgs. Cenšamies bērnus noturēt nevis ar pierunāšanu, bet ar pārliecību, ka skolas piedāvājums ir vērtīgs un turpmākajai dzīvei noderīgs.

- Kādas pārdomas ir saistībā ar kompetencēs balstītas izglītības ieviešanu?

- Tā ir ļoti laba ideja, bet tās ieviešana nevar notikt vienā dienā - šobrīd vairākas skolas ir iesaistījušās pilotprojektā, taču mācību programmas vēl nav līdz galam izstrādātas un skolotāji nav iemācījušies strādāt pēc jaunās sistēmas, kā arī pastāv daudz jautājumu.

Manuprāt, ideja ir ļoti laba, jo tā ietver arī individuālu pieeju katram bērnam, kas dod iespēju attīstīt bērna stiprās puses. Piemēram, humanitāri orientētiem bērniem nav nepieciešamības apgūt matemātiku augstākajā līmenī. Var būt arī gluži pretēji - eksaktās zinātnes interesējošam skolēnam literatūra un vēsture var palikt otrā plānā. Process nebūs viegls, jo prasīs jaunas kompetences un jaunu pieeju mācību procesam arī pieredzējušiem skolotājiem, kuri daudzus gadus strādājuši esošās sistēmas ietvaros. Taču tas ir ceļš, kas ir jāiet.

- Laba līmeņa vidusskolas, kas paver ceļu mācībām augstskolās, un vidējās profesionālās izglītības pieejamība tuvējā reģionā ir viens no veidiem, kā noturēt jauno paaudzi. Kā jūs raksturotu situāciju Gulbenes novadā?

- Atzīšu, ka vidējās profesionālās izglītības pieejamība novadā ir nepietiekama - Rankā ir tikai viena profesionālā izglītības iestāde. Pārējās ir vidusskolas, kurās īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas. Tāpēc šo vidusskolu tālākai attīstībai ir nepieciešams izvērtēt iespēju papildus realizēt kādu profesionālās ievirzes mācību programmu. Šobrīd novadā ir četras vispārizglītojošās vidusskolas - 2018./2019. mācību gadā atvērtas būs visas vidusskolas, bet ļoti iespējams, ka 2019./2020. mācību gadā kāda no tām vairs nerealizēs vidējās izglītības programmu.

- Vai pastāv iespēja katru dienu nemērot tālu ceļu līdz skolai, bet izmantot internātu?

- Jā, it īpaši vidusskolas posmā tas ir svarīgi, tāpēc internāts ir gan Gulbenē, gan Lejasciemā, iespēja pastāv arī Lizumā. Pateicoties ES fondu atbalstam, pie Gulbenes 2. vidusskolas ir izveidotas vēl 12 mūsdienīgas internāta istabiņas. Telpas ir atbilstošas mūsdienu prasībām - ar kondicionieriem, skaistām un ērtām mēbelēm, kā arī pieguļošā teritorija ir sakārtota, tostarp visiem brīvi pieejams stadions.

- Patlaban ir aktīvs ES fondu apgūšanas laiks. Vai līdz ar priekšsēdētāja maiņu un dažādām citām peripetijām kaut kas nav sabremzējies? Vai arī vilciens iet savu gaitu?

- Runājot par ES projektiem, varu teikt, ka visi uzsāktie projekti iet savu gaitu. Neliela aizķeršanās bija ar stadiona projekta otrās kārtas projektēšanu, jo mums pašiem nebiji īsti skaidri uzstādījumi, ko tad īsti mēs vēlamies iegūt. Tagad esam nonākuši pie kopsaucēja un ir dota zaļā gaisma stadiona tribīņu un telpu projektēšanai, izbūvei un iekārtošanai. Paskaidrošu, ka pastāvēja divi varianti - vai nu būvējam tikai tribīnes, vai arī zem tām izbūvējam mūsdienīgas ģērbtuves, dušas, sporta zāli un citu infrastruktūru, tajā skaitā segto slidotavu. Vasarā segto teritoriju varēs izmantot koncertiem un dažādiem citiem pasākumiem.

ES projekta ietvaros iegūsim satiksmes rotācijas apli pie iebraukšanas pilsētā, kā arī rekonstruēsim galveno tranzīta ielu, nomainot arī visas pazemes komunikācijas. Esam piesaistījuši finansējumu sociālā aprūpes centra izveidošanai bijušajā Jaungulbenes tehnikumā, kas mums dos iespēju ar mājīgām telpām nodrošināt mūsu cilvēkus, kuri paši par sevi vairs parūpēties nespēj. Vienlaikus rekonstruējam ceļu posmus uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai.

Atzīmēšu, ka pašvaldībā ir ļoti spēcīga novada attīstības nodaļa, kuras speciālisti ļoti ātri un kvalitatīvi spēj sagatavot projektus ES finansējuma piesaistei. Uzsvēršu, ka esam izstrādājuši novada attīstības stratēģiju, kuru cieši ievērojam. Tas nozīmē, ka arī ES finansējums tiek piesaistīts izvirzīto prioritāšu sasniegšanai.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.