Pilsētvides serviss: Atkritumu apsaimniekošanā nepārvērtējams atbalsts ir pašvaldības ieinteresētība

PAKALPOJUMU SNIEGŠANA. Pilsētvides serviss apkalpo Gulbenes novada iedzīvotājus un uzņēmējus Gulbenes filiālē, Brīvības ielā 87C © Ģirts Ozoliņš/F64

Atkritumu apsaimniekošanas kompānija Pilsētvides serviss ir viens no spēcīgākajiem nozares uzņēmumiem Latvijā – tā apkalpošanas zonā ir liela daļa Rīgas pilsētas, Priekules, Ķekavas, Gulbenes, Cesvaines, Lubānas, Alūksnes un Balvu novads. Vairāk intervijā ar SIA Pilsētvides serviss valdes locekli Jurģi Ugoru.

- 2014. gadā pašvaldības izsludinātā iepirkuma konkursa rezultātā jūs uzsākāt Gulbenes novada atkritumu apsaimniekošanu. Pagājuši ir četri gadi, un var teikt, ka ik gadu klāt nācis vēl kāds Malienas novads. Pēdējā uzvara ir gūta pavisam nesen - praktiski tikko uzsākāt atkritumu apsaimniekošanu arī Balvu novadā. Kas ir uzņēmuma paplašināšanās un veiksmīgas darbības pamatā?

- Es teikšu pavisam vienkārši - spēja pielāgoties esošajai situācijai, veiksmīga sadarbība ar pašvaldībām, zema atkritumu apsaimniekošanas cena un augsta atbildības izjūta. Varbūt izklausās nodeldēti, bet tā ir patiesība, un mēs ar to lepojamies. Manuprāt, vārdu patiesumu pierāda fakti - ik gadu kāda no pašvaldībām konkursa kārtībā Pilsētvides servisu izvēlas par sava novada atkritumu apsaimniekotāju. Nav jau noslēpums, ka pašvaldību vadītāji un darbinieki viens pie otra dodas vizītēs un tiekas neformālos pasākumos, kur pārrunā dažādas lietas - arī tās, kas saistās ar atkritumu apsaimniekošanu. Daudzviet vēl arvien atkritumu apsaimniekošanu veic vietēji pašvaldību uzņēmumi, taču viņu cena visbiežāk ir augstāka par to, ko spēj piedāvāt liels specializēts uzņēmums. Noveco arī tehnika, un jaunas iegāde pašvaldībai prasa lielus līdzekļus. Tāpēc, redzot pozitīvos piemērus tuvējos novados, kur mūsu kompānija ir uzņēmusies atbildību par atkritumu savākšanu un izvešanu, turklāt par ļoti labu cenu, novadu domes pieņem lēmumu atteikties no pašvaldības uzņēmumu pakalpojumiem un izsludināt konkursu. Es domāju, ka Pilsētvides serviss uzvaras gūst divu kritēriju rezultātā - cena un pakalpojuma kvalitāte.

CENAS UN KVALITĀTES attiecība ir galvenais priekšnosacījums, kāpēc pašvaldības izvēlas Pilsētvides servisa pakalpojumus, uzsver Jurģis Ugors / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

- Kā liels uzņēmums ar salīdzinoši modernu tehnisko nodrošinājumu un var piedāvāt zemāku cenu par lauku pašvaldības kapitālsabiedrību? Izklausās neticami.

- Pamatojums ir gluži vienkāršs - mūsu tehniskais parks ir salīdzinoši jauns - tātad mašīnām ir zemākas remonta izmaksas un mazāks degvielas patēriņš. Vienlaikus, veicot darbus vairākos novados, ļoti efektīvi varam saplānot maršrutus - nobraucot mazāk kilometru, savākt vairāk atkritumu. Savukārt pašvaldību uzņēmumos dienas lielāko daļu atkritumu savākšanas mašīnas netiek ekspluatētas - izbrauc no rīta dažas stundas un pārējo dienas daļu stāv - alga šoferim taču ir jāmaksā, un mašīna arī bez darba tērē līdzekļus.

Gribu uzsvērt, ka, atverot pārstāvniecību Gulbenē, kur ir koncentrēta remontbāze un administrācija, mēs ļoti ērti varam apkalpot arī blakus esošos novadus - mums nav nepieciešami nedz papildu cilvēki, nedz tehnikas vienības. Iespējams, ka, paplašinoties darbības teritorijai, ar laiku būs nepieciešama vēl kāda mašīna un šoferis.

- Balvu novada izsludinātais konkurss ir noslēdzies, līgums ar pašvaldību ir parakstīts, bet, kad sāksies reālā darbība? Ko tas nozīmē iedzīvotājiem?

- Pilnā apjomā darbu uzsāksim 1. septembrī. Mums jau ir laba pieredze uzsākt atkritumu apsaimniekošanu kādā novadā. Tāpēc šajā aspektā problēmas neredzam - aicināsim iedzīvotājus slēgt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus gan pilsētas, gan lauku teritorijās. Process ir padarīts pēc iespējas vienkāršāks - standarta līgumi ir sagatavoti un gatavi parakstīšanai - iedzīvotājiem tie tiks nosūtīti pa pastu, atliek tikai tos parakstīt un nosūtīt atpakaļ vai personīgi nogādāt mūsu birojā. Vēl vairāk - Balvu novada svētku laikā ērti pieejams būs arī Pilsētvides servisa stends, kurā iedzīvotāji varēs ātri un vienkārši noslēgt līgumu, kā arī uzzināt visu par jauno sistēmu un tarifu.

- Pēdējās desmitgades aktualitāte ir atkritumu šķirošana. Lai attīstītu šo jomu, ir jābūt divām lietām - infrastruktūrai, lai cilvēki ērti varētu nodot sašķirotos atkritumus, un sabiedrības izglītošanai. Vai, uzsākot darbu kādā novadā, domājat arī par dalīto atkritumu savākšanas konteineriem un laukumiem, par izglītojošo darbu?

- Varu piekrist, ka atkritumu šķirošana ir aktualitāte numur viens. Lai to nodrošinātu, katrā novadā izbūvējam specializētos laukumus, kā arī piedāvājam konteinerus un veicam sabiedrības izglītošanas pasākumus. Jāteic, ka reģionos atkritumu šķirošana norit daudz aktīvāk nekā Rīgā. Liela nozīme ir pašvaldības ieinteresētībai - ja tā strādā sinerģijā ar apsaimniekotāju - atvēl vietu laukumu izbūvei, runā ar iedzīvotājiem, izmanto visas komunikācijas iespējas, tad rezultāti neizpaliek. Varu teikt, ka Pilsētvides servisa apsaimniekotajos novados pašvaldības ir ļoti ieinteresētas un dara daudz, lai atkritumu šķirošana būtu cilvēku ikdiena - līdz ar to arī mums kā apsaimniekotājiem strādāt ir vieglāk, un rezultāti neizpaliek. Vispozitīvāk uz atkritumu šķirošanu skatās bērni, jo viņus viegli aizraut ar dažādām idejām, tāpēc tieši pirmsskolas bērni un mazāko klašu audzēkņi ir mūsu fokusa auditorija. Esam aizvadījuši vairākas atkritumu šķirošanas akcijas, iesaistot tajās pirmskolas vecuma bērnus un skolēnus. Likumsakarīgi, ka pasniedzam arī balvas aktīvākajiem otrreizējo izejvielu vācējiem.

- Mazliet konkrētāk tieši par Gulbenes novadu - kādas iespējas iedzīvotājiem ir nodot dalītos atkritumus?

- Es varu teikt, ka pietiekami plašas. Gulbenes novadā esam uzstādījuši šķiroto atkritumu konteinerus 13 novada pagastos un ciematos - kopā 32 šķiroto atkritumu punkti, kur iedzīvotāji var izmest dalīti vākto stiklu, papīru un plastmasas atkritumus. Gulbenes lielākajos mikrorajonos un iedzīvotāju pulcēšanas vietās ir uzstādīti 28 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi.

Dažas reizes gadā SIA Pilsētvides serviss piedāvā Gulbenes novada iedzīvotājiem bez maksas nodot nolietoto sadzīves tehniku. Šis pakalpojums ir diezgan populārs iedzīvotāju vidū un palīdz savākt kvalitatīvu materiālu otrreizējai pārstrādei vai drošai utilizācijai, jo sadzīves tehnika ir klasificējama kā bīstamie atkritumi.

- Nereti iedzīvotāji saka: nav jēgas šķirot atkritumus, jo arī no dalīto atkritumu konteineriem viss nonāk vienā mašīnā. Tas ir mīts vai patiesība?

- Mīts, bet es zinu, kā tas radies. Pieņemsim, ka konteinerā, kur jāmet kartons un papīrs, viens cilvēks izber sadzīves atkritumus, tostarp kartupeļu mizas, ēdiena paliekas un citas lietas, tādējādi viss konteinera saturs ir sabojāts. Pirms savākšanas darbinieki ielūkojas konteinerā, un, redzot, ka kartonam klāt ir sadzīves atkritumi, tas tiek savākts kā nešķirotie sadzīves atkritumu. Tas pats attiecas arī uz citiem atkritumu veidiem. Ticiet man, atkritumu apsaimniekotāji ir ļoti ieinteresēti savākt pēc iespējas vairāk šķiroto atkritumu, jo tās ir otrreiz izmantojamās izejvielas, ko varam pārdot. Tā sedzam izdevumus par dalīto atkritumu savākšanu, jo, ka zināms, par to izvešanu iedzīvotājiem nav jāmaksā, kā arī pāri vēl paliek neliela peļņa. Pasaules otrreiz izmantojamo izejvielu tirgū šobrīd visaugstākā cena ir alumīnija alus un citu dzērienu bundžām. Zinām, kur pārdot arī PET pudeles, stiklu, kartonu. Runājot par gulbeniešiem, vēlos uzsvērt, ka viņi ir vieni no apzinīgākajiem atkritumu šķirotājiem - Gulbenes iedzīvotāji to dara aktīvi, turklāt mums reti gadās izvest ar sadzīves atkritumiem piesārņotus šķiroto atkritumu konteinerus. Protams, iedzīvotāju šķirošanas kultūra un izglītības līmenis vēl ir pilnveidojami, bet Gulbenē mēs novērojam izteiktu iedzīvotāju vēlmi un tieksmi ieviest šo ieradumu savā ikdienā, tādējādi rūpējoties par apkārtējo vidi.

- Pilsētvides serviss piedāvā arī atkritumu apsaimniekošanas maisu sistēmu. Ko tas īsti nozīmē?

- Maisu sistēma vairāk piemērota tiem, kuri savos īpašumos neuzturas cauru gadu, bet tikai brīvdienās, atvaļinājumos vai vasarās. Pēc konteinera viņiem nav lielas vajadzības, bet atkritumi kaut kur ir jāliek, jo gribam vai ne, bet atkritumi rodas pilnīgi visiem cilvēkiem, un pašu spēkiem tos nav iespējams droši utilizēt. Piemēram, jau minētās bundžas, konservu kārbas, stikla un plastmasas pudeles un cita veida plastmasas iepakojumu. Es saprotu, ka papīru var sadedzināt ugunskurā un pārtikas paliekas izmest komposta kaudzē, bet plastmasas, stikla un metāla utilizācija ir iespējama tikai specializētos uzņēmumos - neraksim taču bedri un neatstāsim saviem pēcnācējiem piedrazotu zemi - viņiem nebūs patīkami ieraudzīt senču mantojumu, ja tajā vietā viņi vēlēsies izveidot puķu dobi. Lai cilvēkiem nebūtu jādomā, kur likt atkritumus, mēs piedāvājam 250 litru ietilpības maisus, kas marķēti ar mūsu logo. Iegādājoties šo maisu, cilvēks samaksā arī par izvešanu. Kad maiss ir pilns, to var nolikt jebkurā vietā, kur garām brauc mūsu mašīnas - darbinieki to atpazīs un savāks.

- Jūs jau pieminējāt, ka atkritumi rodas visiem - arī lauku cilvēkiem, kaut gan tieši viņi saka, ka atkritumu neesot. Vai pastāv kārtība, kā atrisināt šo jautājumu?

- Likums paredz, ka līgumam par atkritumu apsaimniekošanu ir jābūt visām mājsaimniecībām, neatkarīgi no to atrašanās vietas. Mēs labi zinām, ka atkritumi ir visiem, tāpēc var teikt brīvprātīgi piespiedu kārtā sadarbībā ar pašvaldību līgumus cenšamies noslēgt ar visiem. Cits jautājums ir par izvešanas biežumu - to nosaka vai nu pats klients, vadoties no atkritumu apjoma, vai arī pašvaldība paredz minimālo izvešanas reižu skaitu saistošajos noteikumos. Piemēram, pašvaldība var noteikt, ka konteiners ir jāizved reizi mēnesī - vadoties no šiem noteikumiem, neatkarīgi no tā, vai konteiners ir pilns vai pustukšs, mēs to izvedam. Zināmā mērā tas iedzīvotājus motivē domāt par savu atkritumu kvalitatīvu apsaimniekošanu, nevis stikla pudeles krāmēt kaudzē aiz šķūnīša un PET pudeles sadedzināt ugunskurā, jo par izvešanu būs jāmaksā tā vai tā, kaut arī summa ir vien daži eiro. Piebildīšu, ka plastmasas dedzināšana nodara lielu kaitējumu videi, jo tās degšanas procesā izdalās ļoti kaitīgas un veselībai bīstamas vielas. Mēs nevaram runāt par ekoloģisku lauku vidi, ja dedzinām plastmasas pudeles.



Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.