LAU: Spējam tikt galā ar dabas un ceļu izaicinājumiem

VALTRA ir universāls traktors ar daudzveidīgu uzkarināmo tehniku, kas piemērota gan ziemas, gan vasaras darbiem. Šobrīd traktors Valtra nodarbināts nomaļu pļaušana darbos © Publicitātes foto

Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) Alūksnes ceļu rajonā iekļaujas Alūksnes, Madonas un Gulbenes nodaļa. Vairāk par Gulbenes ceļu rajona ikdienu stāsta nodaļas vadītājs Rolands Luiks.

- Vai varat piekrist apgalvojumam, ka pēdējos gados ceļu stāvoklis ar asfalta segumiem uzlabojas un bedru remonta apjomi samazinās?

- Ceļu stāvoklis novadā uzlabojas - jo vairāk ir jaubūvēto ceļu ar melno segumu, kā arī ceļu ar atjaunotu asfalta virskārtu un veiktu virsmas apstrādi, jo mazāks ir bedru apjoms. Aizvadītā ziema lielu postu ceļiem nenodarīja. Līdz ar 2017. gadā uzsākto turpat 20 kilometru posma asfalta rekonstrukciju uz autoceļa P37 Madona-Gulbene, 2018. gadā plānoto nepilnus 10 kilometru posma rekonstrukciju uz autoceļa P35 Gulbene-Balvi-Viļaka, samazinājies arī labojamo bedru daudzums. Pagājušajā gadā remontējām bedres 12 414 m2 platībā, bet šogad ieplānotais apjoms ir vairs tikai 9000 m2.

Aizvadītajā gadā veikts remonts uz vairākiem ceļu posmiem, piemēram, uz autoceļa Stāmeriena-Pļavnieki-Zeltaleja veikti darbi 3 kilometru garumā, bet šogad darbi tiks turpināti vēl 3 kilometru posmā.

Savukārt autoceļam Ozolkalns-Lejasciems nepilnu divu kilometru garumā plānota šķembu virskārtas stiprināšana un dubultās virsmas uzklāšana. Autoceļiem Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs un Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža šogad tiek uzsākti un nākamgad turpināsies pārbūves darbi. Šogad turpināsies arī pērn uzsāktā autoceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene rekonstrukcija.

- Liels grants ceļu īpatsvars rada papildu problēmas, naudas mazāk, bet darba apjoms lielāks - kā tiekat galā?

- Uzsvaru liekam uz to, lai ar piešķirto finansējuma apjomu maksimāli kvalitatīvi izpildītu darbus. Darāmā būtu daudz - vissvarīgākais ir segumu atjaunošana un ūdens novadīšanas sistēmu sakārtošana, tai skaitā nodrošināt arī ceļiem piegulošo zemju melioratīvo sistēmu funkcionēšanu.

Nereti cilvēki zvana un prasa, lai nogreiderē ceļu, taču par grants ceļiem der atcerēties, ka greiderēšanas darbi ir jāveic pie optimāla ceļa seguma mitruma - ja ceļš būs pārāk izlijis vai sauss, piemēram, sausumā uz tā izveidojusies «sīktrepe», tad greiderēšanas darbi nedos labu rezultātu.

- Grants ceļu programma pašvaldībās, kā arī papildus piešķirtais valsts finansējums grants ceļu sakārtošanai daudzviet ir kā glābējsalmiņš. Vai arī jūsu nodaļā ir vietas, kur steidzami nepieciešams nopietns grants segas remonts?

- Tādi posmi novadā ir apzināti, regulāri tos apsekojam. Šogad šīs programmas ietvaros paredzēti remontdarbi uz autoceļa Alūksne-Kalniena-Gulbene nedaudz vairāk nekā 2 kilometru posmā un uz ceļa Gulbene-Zeltiņi turpat 3 kilometru posmam.

- Pavasara un vasaras darbi iet pilnā sparā - kas ir šodienas aktualitāte?

- Galvenā aktualitāte pašreiz ir masveida bedru remontdarbu pabeigšana uz C uzturēšanas klases ceļiem, jo uz A un B klases ceļiem bedru remonts jau ir pabeigts. Sākusies ir ceļa nomaļu un nodalījuma joslu pļaušana, grants segu greiderēšana, tāpat veicam ūdens atvades un caurteku tīrīšanas un atjaunošanas darbus, kā arī ceļa aprīkojuma sakārtošanu un citus ceļu ikdienas uzturēšanas darbus.

- Braucēju kultūra mūsu valstī nav augstā līmenī - kā pasargājat savus ceļa strādniekus no riskiem?

- Lai pasargātu savus strādniekus, kuri veic darbus uz ceļiem un to nodalījuma joslās, liela nozīme ir darbinieku apmācīšanai drošiem darba paņēmieniem. Regulāri veicam darba drošības instruktāžas, atgādinot darbiniekiem nepieciešamo darba vietu aprīkojumu un kvalitatīvu un pareizi aprīkotu tehnisko bruņojumu, lai droši veiktu darbus paaugstinātas bīstamības apstākļos.

VISA TEHNIKA, arī kompleksās sniega tīrīšanas mašīnas un greideri, ir aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām, kas ļauj noteikt gan tehnikas atrašanās vietu un darbu veidu, gan degvielas un laika patēriņu, kas dod iespēju precīzi uzskaitīt veikto, uzsver Rolands Luiks / Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

- Latgales ceļu rajonā nozīmīga loma ir dubultās virsmas izbūvei. Vai Gulbenes nodaļā tiek veikti šādi darbi?

- Dubultā virsma ir labs veids, kā nodrošināt labus braukšanas apstākļus un padarīt vieglāku ceļa ikdienas uzturēšanu. Galvenie ieguvumi no šāda ceļa seguma ir tuvējiem iedzīvotājiem un autovadītājiem, jo ceļa segums vairs neput, tiek nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi, un ceļš nav jāgreiderē, kā arī tiek pagarināta autoceļa ilgtspēja. Gulbenes nodaļā dubultās virsmas izbūve šogad paredzēta uz autoceļa Ozolkalns-Lejasciems nepilnu 2 kilometru garumā.

- Atputekļošana ar kalcija hlorīdu ir labs risinājums, lai ceļš māju tuvumā nepārvērstu visu vienā baltā putekļu mākonī.

- Risinājums ir labs, tiesa, tas ir salīdzinoši dārgs prieks. Gulbenes novadā grants ceļu atputekļošanu ar kalcija hlorīda lietošanu veicam ceļu posmos, kur sociālekonomiski tam ir vislielākā nozīme, piemērots ceļa segums un gana augsta satiksmes intensitāte. Gulbenes nodaļas uzturēšanā esošo ceļu šī gada atputekļošanas posmi paredzēti uz autoceļiem: Cesvaine-Velēna 1,7 km; pievedceļš Litenes stacijai 1,1 km; Gulbene-Jaungulbene 0,5 km; Ranka-Druviena 0,6 km; Ozoli-Liezēre-Tirza-Stāķi 0,240 km.

- Vai pietiek materiāli tehniskā nodrošinājuma - pļāvēji, ekskavatori, greideri? Pastāstiet plašāk par jaunāko tehniku - kam tā paredzēta?

- Tehniskais nodrošinājums ir labā līmeni. Esam gatavi veikt vēl lielāku darba apjomu nekā pasūtījums, kādu šobrīd saņemam no valsts, tāpēc mums ir svarīga sadarbība ar pašvaldībām, kurām arī esam gatavi piedāvāt savus pakalpojumus.

Tehniskais parks pakāpeniski tiek atjaunots un pilnveidots. Pēdējos gados iegādāts lieljaudas traktors Valtra ar nogāžu pļaujmašīnu un vairākvērstuvju piekabināmo greideri, kura izmantošana greiderēšanas darbos ir nākotnes risinājums, pakāpeniski atjaunojot un nomainot autogreideru parku. Arī nākotnē neiztiksim bez autogreideriem, jo ir specifiski darbi (profilēšana), ko praktiski iespējams veikt tikai ar autogreideri. Tāpat traktors tiek maksimāli noslogots, izmantojot to nomaļu un nogāžu pļaušanai, kravu pārvadāšanai, ziemas dienesta darbiem - sniega tīrīšanai un pretslīdes rievošanai.

Savukārt multitraktors Kubota ar aprīkojumu domāts galvenokārt trotuāru, tiltu un krustojumu kopšanai - attīrīšanai no sniega, kaisīšanai ar pretslīdes materiālu, mitrinātai smilts slaucīšanai, zāles pļaušanai un smalcināšanai.

Visa tehnika, arī kompleksās sniega tīrīšanas mašīnas un greideri, ir aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām, kas ļauj noteikt gan tehnikas atrašanās vietu un darbu veidu, gan degvielas un laika patēriņu, kas dod iespēju precīzi uzskaitīt veikto, ievadīt iegūtos datus datorprogrammās uzmērījumu un citas dokumentācijas sagatavošanai.

Iegūtie dati tiek analizēti un palīdz plānot darbus ar augstu darba efektivitāti. Šovasar arī Gulbenes novadā strādājošie LAU greideri būs redzami lietotnē Waze un VAS Latvijas valsts ceļi mājaslapas interaktīvajā kartē.

- Vairākos ceļu rajonos nav savu karjeru, kas apgrūtina ikdienas darbu, jo ceļu remonta materiāls ir jāpērk un jāved no attālākām vietām. Kā ir jūsu pusē?

- Mūsu pusē tādu problēmu nav, jo mūsu pārziņā ir trīs inerto materiālu atradnes: smilts karjers Sila kalns; smilts un grants karjers Plukši un Mazdukuļi. Plukšu iecirknī tiek iegūta smilts un dabiskā grants, kā arī ar LAU sijāšanas un drupināšanas iekārtām pašu vajadzībām un realizācijai ražota sijāta smilts un sijāta un drupināta grants.

Mums ir ļoti svarīgi pēc iespējas ritmiskāk un ar pilnu slodzi nodarbināt esošos darbiniekus, attiecīgi par padarīto samaksājot. Tādējādi varam noturēt labus speciālistus, jo lauku apvidū vairs nav liela kvalificētā darbaspēka izvēle. Mums ir izdevies saglabāt labu darbinieku komandu, kuri spēj tikt galā ar visiem izaicinājumiem, ko rada daba un ceļi.



Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.