Rēzeknes tiesa sākusi izskatīt krimināllietu, kurā par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu apsūdzēts Rēzeknes slimnīcas ārsts Georgijs Tihonovs. Tiesā šonedēļ nolasīta apsūdzība, nopratināti cietušie un daļa liecinieku, Neatkarīgajai pastāstīja Rēzeknes tiesas priekšsēdētājas palīdze Vera Brituškina.
Krimināllietu turpinās izskatīt rudenī pēc tiesneša atvaļinājuma. Saskaņā ar Latgales tiesas apgabala prokuratūras apsūdzību, ārsts pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 138. panta 2. daļas par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, ja tas bijis par iemeslu cietušā nāvei.
Par šādu likumpārkāpumu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Notikumi risinājās 2015. gadā, kad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde Rēzeknes slimnīcā nogādāja 71 gadu veco Robertu Saukānu, kuram dzīvesvietā uztaisītās kardiogrammas rezultāti norādīja, ka vīrietim ir akūts miokarda infarkts. Taču Rēzeknes slimnīcas dežurējošais ārsts nenoteica vīrietim precīzu klīnisko diagnozi un nenodrošināja saslimšanai atbilstošu ārstēšanu, kā rezultātā turpinājās viņa veselības traucējumi. Dežurējošais ārsts pacientu nosūtīja mājās, kur pēc dažām stundām vīrietis nomira.
Valsts policija (VP) 2015. gada maijā uzsāka kriminālprocesu pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 138. panta otrajā daļā, bet 2016. gada novembrī VP pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo izmeklēšanas gaitā netika iegūti pierādījumi tam, ka ārsta darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Toreiz policija atsaucās uz ekspertu secināto, ka ar diagnozi, kāda bija pacientam, ārsts nespētu palīdzēt. Taču tajā pašā laikā tika secināts, ka ārsts nemaz nebija noteicis diagnozi... Šā iemesla dēļ mirušā piederīgie saņēma arī kompensāciju no Ārstniecības riska fonda. Mirušā vīrieša piederīgie policijas lēmumu pārsūdzēja uzraugošajam prokuroram, vēlāk arī amatā augstākam prokuroram. Viņu sūdzība tika noraidīta. 2017. gada februārī viņi ar sūdzībām vērsās Latgales tiesas apgabala prokuratūrā.
Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, izskatot cietušo personu sūdzības šajā krimināllietā, tomēr pieņēma lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu, atceļot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Virsprokurors secināja, ka cietušo iesniegtās sūdzības ir pamatotas un apmierināmas, bet lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir nelikumīgs, Neatkarīgo iepriekš informēja Ģenerālprokuratūrā. Virsprokurors norādīja, ka gan procesa virzītājas inspektores, gan prokuroru secinājums par to, ka ārsta darbībās nav konstatējama cēloņsakarība ar cietušā nāves iestāšanos, ir acīm redzami kļūdains, izdarīts nepareizi, vērtējot lietā iegūtos pierādījumus. Viņš uzskatīja, ka ārsta darbībās ir saskatāma cēloņsakarība, jo ārsts ar savu neprofesionālo rīcību veicināja personas nāves iestāšanos. Kriminālprocesu nosūtīja izmeklēšanas turpināšanai VP Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirknim. Tagad lieta nonākusi tiesā un sākta tās izskatīšana.
Arī Veselības inspekcija šajā lietā pēc tiesībsargājošo institūciju pieprasījuma veica konkrētā gadījuma ekspertīzi - pārbaudi. Inspekcijas atzinums par konstatēto tika iesniegts Valsts policijai, taču sīkāk rezultāti netiek komentēti. Kopumā Veselības inspekcija, izskatot pacientu iesniegumus, par pamatotiem atzīst aptuveni desmito daļu. Visvairāk pacientu sūdzību tiek iesniegts primārajā veselības aprūpē, traumatoloģijā, psihiatrijā, zobārstniecībā, ķirurģijā, ginekoloģijā un dzemdniecībā, kā arī neiroloģijā un neiroķirurģijā.