Pašvaldības informāciju svešvalodā var publicēt tikai pēc iedzīvotāju pieprasījuma, norāda VVC

Pašvaldības iedzīvotājiem interesējošu informāciju par pieejamajiem pabalstiem, vakancēm un citām tēmām svešvalodā var sniegt tikai pēc personu pieprasījuma, otrdien žurnālistiem sacīja Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Bāliņš.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes sēdē otrdien ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), kā arī VVC pārstāvjiem tika runāts par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, jo nesen KNAB sodījis vairāku pašvaldību deputātus par to, ka viņi pašvaldības budžetā atvēlējuši naudu izdevumu izdošanai krieviski.

KNAB sodu piemērojis par to, ka deputāti neievēroja Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos pienākumus, nevis par Valsts valodas likuma neievērošanu

KNAB pārstāvis Andris Donskis medijiem skaidroja, ka birojs sodu piemērojis par to, ka deputāti neievēroja Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos pienākumus, nevis par Valsts valodas likuma neievērošanu. Proti, deputāti, atvēlot finansējumu izdevuma izdošanai divās valodās, pārkāpa likumā noteikto un piešķīra publiskās personas naudu mērķiem, kam tā nav paredzēta. "Mēs nesodām par valodas lietojumu, bet par neatbilstošu līdzekļu izlietojumu," teica Donskis.

Savukārt Bāliņš sacīja, ka pašvaldībai pašai ir jālemj par to, kāda satura informācijai būtu jānokļūst līdz pašvaldību iedzīvotājiem, taču, ņemot vērā, ka valsts valoda ir latviešu, ir pamatoti informāciju svešvalodā sniegt tikai tad, ja kāds to ir pieprasījis. "Pilnīgi nepieņemami ir izdevumi, kuros informācija tiek pasniegta divās valodās, jo tas nerada pareizu izpratni par valodu hierarhiju valstī un neveicina integrāciju. Varbūt šie cilvēki iemācītos latviski un varbūt daļai pat ir pietiekošas zināšanas, taču skaidrs, ka cilvēks labāk lasīs valodā, kuru viņš prot kopš dzimšanas un kurā runā ikdienā, ja viņam tāda iespēja būs," teica Bāliņš.

Viņš piebilda, ja šāds pieprasījums būtu bijis, neviens no deputātiem nebūtu sodīts no KNAB puses. Arī Donskis apliecināja, ka, ja informāciju krievu vai citā svešvalodā pašvaldībā kāds būtu pieprasījis, sods nebūtu piemērots.

LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis (LZS) žurnālistiem sacīja, ka, galvenokārt, šis jautājums skar Latgales pierobežas pašvaldības, kurās domes šādus personu pieprasījumus esot saņēmušas. Runa varētu būt par aptuveni sešām pašvaldībām. Viņš uzsvēra, ka tas skar tikai pašvaldību informatīvos izdevumus, nevis kādus masu plašsaziņas līdzekļus. LPS apņēmusies turpināt darbu pie situācijas atrisināšanas un nepieciešamības gadījumā izstrādāt arī normatīvos grozījumus.

"Mūsu galvenais mērķis ir panākt, lai visi iedzīvotāji ir vienlīdz labi informēti, taču pagaidām nav skaidrs, kādam šim pieprasījumam jābūt. Mēs negribam atkal veicināt normatīvisma pieaugumu, tādēļ ir jāizprot, vai šāds pieprasījums var būt mutisks vai arī tas kaut kur jāreģistrē. KNAB un VVC pauda gatavību turpināt šo jautājumu risināt. Tuvākajā laikā aicināsim viņus uz atkārtotu tikšanos," teica Kaminskis.

Kā ziņots, KNAB piemērojis naudas sodus 35 Latgales pašvaldību deputātiem, kuri bija panākuši, ka novada domes laikraksti tiek izdoti arī krievu valodā. Sodīti Daugavpils, Līvānu un Ludzas novada domes deputāti.

Pieci Līvānu novada domes deputāti saņēmuši katrs 70 eiro sodu, jo, apstiprinot 2016.gada budžetu, izdevumos iekļāvuši finanšu līdzekļus pašvaldības informatīvā izdevuma "Līvānu Novada Vēstis" izdošanai krievu valodā. Kā skaidro KNAB, to darīt liedz Valsts valodas likums, turklāt deputāti neievēroja Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto pienākumu, ka publiskas personas finanšu līdzekļus izmanto atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Tāpat 70 eiro sodu saņēmuši 15 Daugavpils novada domes deputāti, kuri, apstiprinot domes budžetu 2016. un 2017.gadam, pamatbudžeta izdevumos iekļāva finanšu līdzekļus pašvaldības informatīvā izdevuma "Daugavpils Novada Vēstis" izdošanai krievu valodā. Arī šajā gadījumā deputāti pārkāpa Valsts valodas likumu un neievēroja Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu.

Identisku naudas sodu saņēmuši arī 15 Ludzas novada pašvaldības domes deputāti. Viņi, balsojot par pašvaldības budžeta un tā grozījumu 2016.gadam apstiprināšanu, iekļāva finanšu līdzekļus pašvaldības informatīvā izdevuma "Ludzas Novada Vēstis" izdošanai krievu valodā.

Pēc soda piemērošanas Ludzas novadā nolemts vispār neizdot "Ludzas Novada Vēstis", bet Daugavpils novadā izdevums vairs netiek tulkots.

Par spīti KNAB sodiem Līvānu novada dome negrasoties atteikties no pašvaldības izdevuma tulkošanas krieviski.