"NEATKARĪGĀ" OGRĒ: Kultūras centra pārvērtības formā un saturā

- Februāris ir Ogres jubilejas mēnesis, un likumsakarīgi, ka kultūras darbiniekiem ir darba pilnas rokas. Kāds ir noskaņojums?

- Esam ļoti pozitīvā noskaņojumā, jo darba tiešām ir daudz, bet netrūkst arī prieka brīžu. Pagājušās nedēļas nogalē Ogres jubilejas mēneša pasākumu plāna ietvaros ar savas jaunās koncertprogrammas Kino pirmatskaņojumu pie mums viesojās Raimonds Pauls ar Latvijas Radio bigbendu. Koncertā izskanēja melodijas, ko Maestro ir sarakstījis kinofilmām, sākot no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, līdz pat Homo Novus, kas klajā nāca šogad. Koncerts tiešām uzskatāms par lielu notikumu Ogrē, ko augstu novērtēja arī ogrēnieši - biļetes tika izpārdotas jau pirms diviem mēnešiem. Nav jau noslēpums, ka koncertu apmeklēja arī daudz rīdzinieku. Protams, koncerts noslēdzās ar stāvovācijām un neizsīkstošo Maestro humoru.

- Vai Ogres Kultūras centra zāle ir pietiekami liela, lai uzņemtu tik augsta līmeņa mūziķus?

- Jā, Ogrē ir viena no lielākajām zālēm Pierīgā - tās ietilpība ir 700 sēdvietu. Raimonds Pauls nav vienīgais visaugstākā līmeņa mākslinieks, kurš šeit koncertējis, pagājušajā rudenī pie mums viesojās pianists Vestards Šimkus. Arī uz viņa koncertu zāle bija stāvgrūdām pilna. Lai gan Vestards Šimkus atzina, ka lielā zāle ir ļoti piemērota apskaņotu koncertu rīkošanai, šā gada budžetā ir paredzēti līdzekļi zāles renovācijai un pilnveidošanai, kas mums pavērs iespēju organizēt arvien kvalitatīvākus mūzikas notikumus.

Piebildīšu, ka Ogres Kultūras centrā ir četras zāles: mazā akustiskā zāle; deju zāle, ko izmantojam dažādiem izklaides pasākumiem; jau pieminētā lielā koncertzāle, kā arī pagājušajā gadā tapusī Ogres Teātra telpa.

- Teātra telpa tika atvērta tikai pagājušā gada 4. novembrī. Vai ogrēniešiem ir interese par teātri?

- Faktiski Ogres Teātra telpas izveidošana ir mūsu dāvana Ogres novada iedzīvotājiem Latvijas simtgades jubilejā. Zāle ir aprīkota ar jaunu gaismas un skaņas tehniku, kā arī veidota tā, lai zāle ir ērti pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Kultūras centrā izveidotā Teātra telpa ir vienīgā vieta Ogrē, kas piemērota kamerteātra izrādēm. Līdz ar šo aspektu arī repertuāru veidojam atbilstoši. Viens no iemesliem Teātra telpas izveidošanai ir Ogres Tautas teātra darbība Jāņa Kaijaka vadībā. Tas ir viens no labākajiem Latvijas amatieru teātriem - divus gadus pēc kārtas ieguvis Labākā Latvijas amatierteātra nosaukumu, kā arī Jānim Kaijakam - labākā režisora tituls. Cienot režisoru un visu teātra kolektīvu, esam raduši iespēju izveidot Teātra telpu. Tas kļuva iespējams tad, kad no Kultūras centra uz jaunajām telpām pārcēlās Ogres Vēstures un mākslas muzejs. Atbrīvotajās telpās tagad ir vieta teātrim ar 100 skatītāju vietām. Zāle tiek izmantota, arī organizējot citu teātru viesizrādes.

Ogrēniešiem patīk teātris - viņi lepojas ar mūsu amatierteātra panākumiem.

- Ogres lielais Kultūras centrs arī ārskatā ir ieguvis jaunus vaibstus - ir atjaunotas lielās kāpnes. Cik nozīmīgs ir šis elements Kultūras centra formā un saturā?

- Vispirms vēlos akcentēt, ka ēku ir projektējis arhitekts Oļģerts Krauklis. Manuprāt, ar laiku arī šī ēka ieies Latvijas kultūrvēstures sarakstā, jo tā ir unikāla padomju laiku būve. Protams, ap ilgstošo būvniecības periodu ir daudz dažādu stāstu, tostarp par kolhoznieku talku, lai lielajā zālē ieliktu parketu. Ir savākta vesela hronika par to, kā šo ēku cēla. Jāpiebilst, ka Oļģerts Krauklis nerealizēja projektu līdz galam - to ir pabeigusi arhitekte Biruta Burčika. Tāpēc pie centra sienas ir piemiņas plāksnīte abiem arhitektiem - manuprāt, esam vieni no pirmajiem, kuri ceļ godā ne tikai arhitektūras vecmeistarus, bet arī padomju laiku izcilākos arhitektus. Piebildīšu, ka Kultūras centra telpas kopumā ir 13 000 kvadrātmetru plašas - mūsu nams ir lielāks par Dailes teātri.

Kāpņu pārbūves projektu izstrādāja Edvīns Vecumnieks un Dainis Bērziņš, kuri saņēma Oļģerta Kraukļa svētību kāpņu pārbūvei. Projektēšana vien prasīja veselu gadu, jo izvirzītās ambīcijas, tajā skaitā vasaras dārza pārbūve par laikmetīgās mākslas izstāžu zāli patrepē, prasīja ļoti nopietnu pieeju gan no projektētājiem, gan būvniekiem.

Uzsākot kāpņu pārbūvi, par prioritāti izvirzījām ēkas pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem un māmiņām ar bērnu ratiņiem. Šo jautājumu atrisinājām, izveidojot pandusu ar invalīdu liftu. Ir jāsaprot, ka ieeja Kultūras centrā faktiski ir otrajā stāvā. Esam domājuši par to, lai kāpnes būtu ne tikai funkcionālas, bet arī vizuāli pievilcīgas, tāpēc uz kāpnēm ir gan soliņi, gan zaļās saliņas, kas kopā veido interesantu atpūtas zonu. Īpaši iecienījuši kāpnes ir jaunieši, jo viņiem šeit ir iekārtots arī elektrības pieslēgums, kur var uzlādēt savus telefonus vai planšetes. Protams, kāpnes ir apgaismotas. Priecājamies, ka siltā laikā kāpnes ir pilnas ar jauniešiem - zināmā mērā tā ir jaunās paaudzes piesaistīšana Kultūras centram, varbūt kādu ieinteresēs arī tas, kas ir kāpņu galā aiz durvīm. Cilvēki priecājas par padarīto, jo sakārtotas ir ne tikai kāpnes, bet arī laukums Kultūras centra priekšā.

- Jūs jau pieminējāt lielās zāles atjaunošanas darbus. Cik vērienīgi tie būs?

- Lielā zāle uz atjaunošanu gaida jau divdesmit gadu. Plānojot zāles atjaunošanas darbus, respektējam, ka šī zāle ir ne tikai vieta, kur norit mēģinājumi mūsu kolektīviem, bet arī vieta, ar ko pelnām, jo šeit notiek lielākie koncerti. Tāpēc zāles atjaunošanai ir atvēlēta tikai vasara. Ļoti ceram, ka jau maijā sāksies būvdarbi un tie noslēgsies līdz ar rudens koncertsezonas sākumu. Plānots ir nomainīt zāles grīdu, krēslus, kā arī skatuvi.

- Vai, strādājot ar kultūras nama atjaunošanas projektiem, ir domāts arī par autostāvvietu paplašināšanu, jo tagad uz pasākumiem gandrīz katrs brauc ar savu auto.

- Nenoliedzami tā ir problēma. Pagaidām auto novietošanai lielo pasākumu norises laikā izmantojam pļavu aiz Kultūras centra. Šobrīd autostāvvietu jautājums ir iekļauts attīstības programmā un rīcības plānā - kad un kā tas īstenosies, pagaidām precīzi nav zināms. Es augstu vērtēju pašvaldības attieksmi pret Kultūras centra ēku un saturu, jo nams jau nebeidzas tikai ar sakārtotu ēku - svarīgākais ir to piepildīt ar kvalitatīvu saturu. Arī šajā jomā jūtu spēcīgu pašvaldības aizmuguri.

- Vai Kultūras centrs īsteno sadarbību arī ar pagastiem un ārpus lielā nama?

- Jā, Ogres novadā ir deviņi pagasti, un Ogres Kultūras centrs ir kā metodiskais centrs visiem novada kultūras centriem attiecībā uz amatiermākslu, kā arī iedzīvinām kultūras dzīvi ārpus nama sienām. Ir izveidota Zelta liepas skatuve, kā arī īstenojusies ir mana ideja apdzīvot upi. Vasaras sezonā pie līka tilta upē ir novietota peldošā skatuve, kā arī iekārtotas laipas - sanāk, ka skatuve ir starp loka tiltu un laipām. Piebildīšu, ka līdzīgas laipas Ogrē bijušas jau vēsturiski. Šobrīd Latvijā koncerti uz ūdens norit vairākās pilsētās, bet mēs bijām vieni no pirmajiem.

- Kā gūt gandarījumu no straujā skrējiena, ko prasa kultūras dzīves organizēšana?

- Kultūras darbinieki ir aizrautīgi cilvēki ar misijas sajūtu sirdī, kas darbam atdod sevi visu. Esmu izveidojusi savu komandu - zinošu, radošu un motivētu. Viņi labprāt pieņem izaicinājumus. Piemēram, pagājušais gads bija ļoti nozīmīgs, jo svinējām gan Latvijas simtgadi, gan Ogres 90 gadu jubileju, tāpēc vislielākais darbs bija organizēt vērienīgus pilsētas svētkus visiem novadniekiem. Lai godinātu kultūras cilvēkus visdažādākajās jomās, esam iedibinājuši Gada balvu kultūrā Zelta liepa, bet vislielāko gandarījumu sniedz prieks apmeklētāju acīs.