Saulkrastos par autostāvvietām domās rudenī

Pamatīgs autostāvvietu trūkums brīvdienās un pasākumu norises laikā ir ne tikai kūrortpilsētā Jūrmalā, bet arī citās piejūras pilsētās. Tā, piemēram, Saulkrastos, kur atrodas astoņas autostāvvietas, piecas ir pašvaldības īpašums. Taču tas nebūt nenozīmē, ka pludmales tuvumā ir pietiekams vietu skaits atpūtniekiem, kuri vēlas atstāt spēkratus.

Pašvaldības vienīgā iespēja, kā palielināt autostāvvietu skaitu, ir ierīkot tās gar galveno ielu, kas ved cauri Saulkrastiem – galvenokārt Ainažu ielu, apgalvo Saulkrastu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Grasmane. Viņa piebilst, ka lielāka problēma ir Zvejniekciemā, kur jāmeklē iespējas sadarboties ar privātīpašniekiem.

"Plānojam rudens un ziemas periodā izstrādāt autostāvvietu koncepciju un iespējamos risinājumus, lai līdz nākamajai sezonai kaut daļēji atrisinātu šo jautājumu. Lielākā stāvvietu problēma ir Saulkrastu centrā un Zvejniekciema tālākajā galā, kur tiek pārslogotas šķērsielas, būtiski traucējot autotransporta pārvietošanos un iedzīvotāju piekļūšanu īpašumiem," uzsver M. Grasmane.

Pamatīgs autostāvvietu trūkums brīvdienās un pasākumu norises laikā ir ne tikai kūrortpilsētā Jūrmalā, bet arī citās piejūras pilsētās. Tā, piemēram, Saulkrastos, kur atrodas astoņas autostāvvietas, piecas ir pašvaldības īpašums. Taču tas nebūt nenozīmē, ka pludmales tuvumā ir pietiekams vietu skaits atpūtniekiem, kuri vēlas atstāt spēkratus.

Pašvaldības vienīgā iespēja, kā palielināt autostāvvietu skaitu, ir ierīkot tās gar galveno ielu, kas ved cauri Saulkrastiem – galvenokārt Ainažu ielu, apgalvo Saulkrastu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Grasmane. Viņa piebilst, ka lielāka problēma ir Zvejniekciemā, kur jāmeklē iespējas sadarboties ar privātīpašniekiem.

"Plānojam rudens un ziemas periodā izstrādāt autostāvvietu koncepciju un iespējamos risinājumus, lai līdz nākamajai sezonai kaut daļēji atrisinātu šo jautājumu. Lielākā stāvvietu problēma ir Saulkrastu centrā un Zvejniekciema tālākajā galā, kur tiek pārslogotas šķērsielas, būtiski traucējot autotransporta pārvietošanos un iedzīvotāju piekļūšanu īpašumiem," uzsver M. Grasmane.

Latvijā

Lietuvā šogad notikuši jau 13 ugunsgrēki, ko izraisīja degoši skrejriteņu akumulatori, tiek ziņots interneta vietnē “respublika.lt”. Cilvēki, kuri mitinās daudzdzīvokļu mājās, sākuši bažīties par savu veselību un drošību, kā arī, protams, par savu īpašumu, jo daudzviet dzīvokļos un kāpņu telpās šie agregāti tiek pieslēgti elektrotīklam, lai uzlādētos. Kādā vēstulē pat ir rakstīts: “Mēs dzīvojam blakus bumbai!” Kas notiek Latvijā ar tik populārajiem skrejriteņiem?

Svarīgākais