Dzīves kvalitāte Garkalnes novadā daudzējādā ziņā uzlabojas, par ko liecina arvien pieaugošais pašvaldības budžets, iedzīvotāju skaita kāpums, uzņēmējdarbības aktivitāte un trūkumcietēju sarūkošais skaits. Taču saimniekošana pašvaldībā notiekot izšķērdīgi un nesaimnieciski. Kā raksturo Valsts kontrole – pēc principa bagāts dara, kā grib. Un, ja grib, tad arī Valsts kontrole tiek izmesta laukā no domes ēkas.
Tieši tas vakar notika Garkalnes novada domē. Lai publiski apstrīdētu Valsts kontroles revīzijas rezultātus, tika sasaukta preses konference. Uzskatot šo par publisku pasākumu, ieradās arī revidenti, taču viņi no domes ēkas ātri vien tika izvadīti. Tādējādi konfrontācija klātienē nenotika, un mērs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš ar pāris palīgiem netraucēti skaidroja savu pozīciju, izmantojot faktu, ka vairākums klātesošo apjomīgo ziņojumu nav izlasījuši. Priekšsēdētājs gan izskatījās acīm redzami sanervozējies, jo parasti pieradis likt nervozēt un taisnoties citiem. Tagad pašam kārta pienākusi.
Prēmijā sīknauda - 2600 eiro
Kā darbojas un saimnieko viena no Latvijas bagātākajām pašvaldībām - Garkalnes novada pašvaldība? Tāds ir revīzijas nosaukums, un nav šaubu, ka tās rezultātus pret Bauzi-Krastiņu nekavējoties izmantos politiskie oponenti. Faktiski tas jau notiek. Kolīdz ziņojums kļuva pieejams, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce nāca klajā ar savu paziņojumu:
«Publiski izskanējusī informācija par VK atklātajiem pārkāpumiem Garkalnes pašvaldībā ir šokējoša - ilgstoši pārkāpti normatīvie akti, izsaimniekots pašvaldības budžets, necaurskatāma, pretēji vietējo nodokļu maksātāju interesēm organizēta pārvaldība. Ministrija savas kompetences ietvaros veiks pārbaudi un pieprasīs domes vadībai paskaidrojumus par atklātajiem likumu pārkāpumiem.» Garkalnes novada dome tam jau ir sagatavojusies. Noalgojusi divus juristus, kas sacerējuši sūdzību Valsts kontroles padomei ar lūgumu atcelt ziņojuma apstiprināšanu. Padome neko nav atcēlusi, taču sūdzības teksts būs gana labs, lai to iedotu lasīt arī pašvaldību ministram. Principā visu ziņojumu Garkalnes mērijā sauc par tendenciozu un nepareizu. Nu izmaksāja Bauzem-Krastiņam uz 60 gadu jubileju prēmiju 2600 eiro (viņš pats preses konferencē to nosauca par sīknaudu!). Nu nezināja, ka ar rīkojumu nedrīkst, ka jābūt domes lēmumam. Uzsūtīja KNAB. Nu labi - atskaitīja naudu atpakaļ budžetā. Bet viss pārējais ziņojumā esot tikai atšķirīgs Valsts kontroles viedoklis. Tā uzskata mērs un viņa komanda.
Skola tomēr nav nozagta
Pēc Valsts kontroles revīzijām tomēr būtiskākais jautājums ir par sekām - vai revidentu atklātās nepilnības, trūkumi un normatīvo aktu pārkāpumi var kļūt par pamatu kriminālprocesam vai vismaz iemeslu vainīgo atbrīvošanai no darba. Nu, piemēram, atlaist domi, ja tā nodarbojas ar naudas šķērdēšanu. Tomēr 3,4 miljoni, kas ziņojumā uzrādīti kā domes neapstiprināts pašvaldības budžeta pārtēriņš, patiesībā ir Upesciema skolas būvniecībai ņemtais kredīts. Dome par būvniecību kā tādu ir lēmusi, taču no Valsts kases ienākošā nauda nav ar domnieku lēmumu iekļauta budžeta ienākumos un pēc tam izdevumos. Nozagta jaunā skola nav - ir gandrīz uzbūvēta. Turklāt par ļoti saprātīgu cenu. Bet papīri nav kārtībā. Nav kārtībā arī degvielas uzskaite, algas piemaksu kritēriji, nav skaidrs, pēc kādiem principiem tiek piešķirtas nekustamā īpašuma atlaides. Zīmīgi, ka, apstrīdot ziņojumu kopumā, pašvaldība tomēr atzīst par pamatotiem saņemtos 14 ieteikumus darba uzlabošanai. Tos ņemšot vērā.
Valsts kontrole pašvaldības darbā konstatējusi arī tādus pārkāpumus, kas, iespējams, klasificējami kā sodāmi nodarījumi, varbūt pat noziegumi. Tikai to jau izvērtē citas institūcijas.
Problēmu atrisinās reforma
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par iespējamiem likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā pārkāpumiem nosūtīti šādi fakti:
Garkalnes domes izpilddirektore izdevusi rīkojumu izmaksāt darbiniekiem prēmijas, tostarp sev - 1503,75 eiro apmērā. Par to viņa jau samaksājusi 90 eiro sodu. Un arī jau pieminētā naudas balva mēram, kas tika izmaksāta ar viņas rīkojumu, bija nelikumība. Garkalnes domes Sporta centra vadītājs bez amatu savienošanas atļaujas ir arī Upesciema stadiona administrators. KNAB arī informēts, ka pašvaldības dome iepriekšējo trīs gadu laikā piešķīrusi nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus 136 774 eiro apmērā ar pamatojumiem, kas neatbilst saistošajos noteikumos paredzētajiem nodokļa atvieglojumu veidiem.
Par citiem pārkāpumiem informēta Ģenerālprokuratūra:
pašvaldības darbiniekiem - dežurantiem atlīdzība izmaksāta, par darbu dienas stundās piemērojot nakts darba stundu likmi, un tādējādi pārmaksāti 7582 eiro. Un informācijai - arī par revīzijā konstatēto nekustamā īpašuma atvieglojumu neatbilstošu piemērošanu.
Vai iepriekšminētie fakti būs pietiekams pamatojums tūlītējai varas maiņai Garkalnē? Opozīcija gan centīsies rosināt mēra atlaišanu, bet tās līdzšinējā ietekme uz pozīciju bijusi nenozīmīga. Sasaukumu pēc sasaukuma Garkalnes novada politiskā vadība faktiski nemainās, un par tās iedomību jau leģendas klīst. Tomēr situāciju noteikti mainīs administratīvi teritoriālā reforma. Atbilstoši ministra Pūces uzzīmētajai kartei tāda atsevišķa Garkalnes novada pēc 2021. gada vēlēšanām vairs nebūs.