Jumts septiņstāvu mājas augstumā, 3500 sēdvietu un kopējā platība pārsniedz pusi hektāra – nule noslēgusies sabiedriskā apspriešana par Madonas estrādes ieceri. Vēriens grandiozs un arhitektu aprindās jau apsmaidīts par jebkādu racionalitātes un arī gaumes kritēriju robežu pārkāpšanu.
«Projektā nepārprotami jaušams kaut kas no Ostapa Bendera vīzijām par Jaunajiem Vasjukiem kā pasaules šaha galvaspilsētu. Protams, ir pasaulē zināmas pilsētas, kas ar kultūras projektu un arhitektūras palīdzību ir spējušas pagriezt attīstību sev labvēlīgā - uzplaukuma - virzienā. Tomēr tajos gadījumos parasti runa ir ne vien par lielām, bet arī jēdzīgām un skaistām būvēm,» tā par Madonas monumentālajām ambīcijām raksta specializētā tīmekļa medija A4D redaktors, arhitekts Artis Zvirgzdiņš.
Uzreiz jāpaskaidro, ka šā projekta īstenošanai pagaidām nav atvēlēts ne centa un, visticamākais, tas nekad sava mēroga dēļ netiks īstenots. Bet maldīgo iespaidu, ka jau rītā vecās estrādes teritorijā tiks rakta milzu būvbedre, izraisījusi neveiksmīga pašvaldības komunikācija. Situāciju Neatkarīgajai apskaidroja Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. Vecā estrāde bija avārijas stāvoklī un 2017. gadā tika demontēta, bet pilsētai vietā kaut kas vajadzīgs. Pirmām kārtām jau vasaras brīvdabas pasākumiem. Sākumā domājuši, ka pietiks ar soliņu nokrāsošanu, celiņiem, apstādījumiem. Tad nonākuši līdz lielāka mēroga versijai ar jaunu skatuvi un galu galā sabiedriskajai apspriešanai nodevuši maksimālo programmu, ar segtu skatītāju zāli pāri par 3000 cilvēku ietilpībā. Un tā nemaz nav ambīcija dziesmusvētku mērogos, kā Madonu tagad apceļ, bet gan desmitā daļa no Mežaparka estrādes. Sabiedriskajā apspriešanā saņemtas 30 atsauksmes un tikai divas izteikti negatīvas.
Mērs uzsver, ka projekta īstenošana tiek plānota trīs kārtās. Pirmajā ietilpst soliņi un labiekārtojums, otrajā skatuves daļa, ko ziemā var pielāgot slidotavas vajadzībām. Lai Madona nestu Latvijas ziemas galvaspilsētas vārdu. Pirmo kārtu varētu sākt realizēt 2021. gadā. Tad pieķerties otrai. Bet pilnais jumts estrādei būtu jau trešā kārta, kas varbūt īstenotos pēc gadiem septiņiem, desmit. Priekšnosacījumi tam divi. Viens ir nauda. Arī optimistiski aplēstajiem 3,5 miljoniem eiro jābūt pieejamiem no Eiropas fondiem. Un otrs ir kultūras patēriņš. Proti, regulāra nepieciešamība pēc kultūras būves ar tik lielu ietilpību. Madonas pilsētā mīt ap 7000 iedzīvotāju, novadā kopā pēc reģionālās reformas būs ap 33 000. Salīdzinājumam - tas ir tikai par pieciem tūkstošiem mazāk, nekā mīt Ventspils pilsētā. Tomēr, būvējot savu jauno koncertzāli Latvija, ventspilnieki tajā atvēlēja vien 560 skatītāju vietu. Kā skaidro mūzikas skolas direktors Andris Grigalis: «Šis ir optimāls, reāls izmērs.»