Ja mums jautātu, kādas izcelsmes cūkgaļu labprātāk ēdam, tad atbilde visbiežāk ir – vietējās! Savukārt uz jautājumu «vai esat ar mieru pieciest smaku, ko neizbēgami rada cūku ferma? » atbilde ir – nē! Tomēr velns nav tik melns, kā viņu mālē, jo cūku audzētāji pakāpeniski ievieš tehnoloģijas, kas būtiski ļauj samazināt mēslu smaku.
Siguldas pievārtē jau 10 gadus cūkas audzē SIA Baltic Pork, un šīs kompānijas fermās ir vieta 10 tūkstošiem cūku. Šeit norit pilns cūku audzēšanas cikls – cūku mātēm dzimst sivēni, tad tie tiek nobaroti un pārdoti vietējiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem un kautuvēm. Stāsta fermu pārvaldnieks Ingus Mālnieks: «Apmēram 600 sivēnus nedēļā vedam uz Poliju, kur tie tiek nobaroti, un tad jau kā Polijas cūkgaļa atkal nonāk atpakaļ Latvijā. Diemžēl mūsu fermas kapacitāte nav pietiekama, lai visus sivēnus, kas dzimst mūsu sivēnmātēm, nobarotu līdz kaušanas kondīcijai.» Jāteic, žēl, jo SIA Baltic Pork cūku barošanai neizmanto ķīmiskos uztura bagātinātājus un hormonus, bet gan pašu gatavoto spēkbarību no vietējiem graudiem. Papildus tiek pievienoti tikai vitamīni un minerālvielas, lai cūkas augtu veselas un druknas. No šīs fermas labprāt cūkas iepērk tādi zināmi gaļas pārstrādes uzņēmumi kā Nākotne un BLC, kā arī mazākas un lielākas kautuves.
Atgriežoties pie smaku jautājuma, kas ir neizbēgams cūku audzēšanas pavadošais faktors, jāteic – ir vairāki veidi, kā samazināt smakas, ko rada mēsli. Viens no tiem ir šāds: slēgtā piekabē iesūknētie mēsli uz lauka tiek iestrādāti tieši zemē. Arī kompānija Baltic Pork ir iegādājusies šādu tehniku, un, mēslojot laukus, smaka ir nesalīdzināmi mazāka. Zināmā mērā kā smaku neitralizators, bet galvenokārt tomēr kā enerģijas iegūšanas veids, būs projekta stadijā esošā biogāzes savākšanas un sadedzināšanas iekārta. Ingus Mālnieks lēš, ka jau pēc gada šo iekārtu varēs izmantot fermas apsildē, bet ar laiku varbūt arī papildus enerģijas ražošanā, ko piegādāt patērētājiem. Šādai mēslu izmantošanas metodei ir vairāki blakusefekti: pirmkārt, biogāzes savākšanas procesā mēslu smaka praktiski izzūd, kā arī šādu mēslojumu vieglāk uzņem augi. Tas nozīmē, ka apkārtējie zemnieki vēl joprojām varēs uz saviem laukiem iestrādāt cūku mēslus. Jāpiebilst, ka līdz šim cūku mēslus apkārtējie zemnieki varēja saņemt bez maksas, un tas viņiem deva iespēju bez papildu izdevumiem uzlabot augsni un iegūt lielākas ražas.
Ar zināmu nožēlu Ingus Mālnieks runā par cenu starpību starp Latvijā audzētu cūkgaļu un no Lietuvas un Polijas importēto. Meklējot iemeslus šādai starpībai, jāzina daži fakti: pirmkārt cenu nosaka Krievija, jo vairāk cūku no Polijas iepērk Krievija, jo Latvijā cena lielāka arī importētai cūkgaļai. Ja eksports uz Krieviju piebremzējas, Latvijā cūkgaļa kļūst lētāka. Tas ir viens no galvenajiem cenu svārstību iemesliem. Savukārt, ja runājam par ražošanas izmaksām, tad jāatzīmē Polijas ilggadējā pieredze cūku audzēšanā un sakārtotā sistēma ne tikai uzņēmumos, bet arī likumdošanā un valsts attieksmē. Latvijā, tāpat kā citās nozarēs, un it īpaši cūkkopībā, visi domā tikai par to, kā ierobežot un radīt šķēršļus ražošanai, pat nemēģinot meklēt iespējas. Ja mēs vēlamies ēst Latvijā audzētu cūkgaļu, varbūt ir pienācis pēdējais brīdis, lai to varētu audzēt tie, kas ar to vēlas nodarboties, nevis meklēt iemeslus aizliegumam!