Aizkraukles novadā izskan bažas par saindētu gaisu nākotnē

© Ekrānuzņēmums/1188.lv

Ziņnešu redakcija saņēma zvanu no Aizkraukles novada Vietalvas pagasta ļaudīm. Lai braucam uzklausīt viņu satraukumu par kāda vietējā uzņēmuma plāniem uzsākt bīstamo atkritumu dedzināšanu.

Izskan bažas par saindētu gaisu, jo uzņēmums ilgstoši neatbildot uz jautājumiem par ķīmisko vielu sastāvu, iespējamajiem riskiem un atsakoties tikties klātienē. Aizbildinoties ar Covid, viena sabiedriskā apspriešana bijusi - ZOOM, bet daudziem ļaudīm datorzināšanas ir viduvējas, tāpēc savu viedokli neesot spējuši paust.

Aizkraukles novada, Vietalvas pagasta daļas ļaužu dusmas izpelnījies vietējais uzņēmums “Taka M”. Tā ieceri dedzināt dzelzceļa vecos koka gulšņus uztver ar bažām par kancerogēno vielu izplatīšanos. Gulšņi esot piesūcināti ar tādu ķīmiju kā kreozotu, un cilvēki negūstot droši ticamu pārliecību, ka pārstrādes procesā neradīsies negatīva ietekme apkārtējo cilvēku veselībai. Vietalvas atrodas kilometra attālumā no uzņēmuma, tur pat līdzās arī sporta bāze un dabas liegums ar aizsargājamiem augiem un biotopiem. Ne uzņēmums, ne pašvaldība uz jautājumiem par pārstrādes procesa ietekmi uz vidi līdz šim konkrētas atbildes iedzīvotājiem neesot snieguši, - apgalvo ļaudis. Viņi saņemot aicinājumu vienkārši nomierināties. Raidījums “360TV Ziņneši” uzrunāja vides speciālistu Andri Rūtiņu, lai uzklausītu profesionāļa atzinumu par radušos situāciju.

Pārlieciniet ar juridiskiem, ķīmiski analītiskiem un dabas apdraudējuma nosakošiem pētījumiem. Ja viņš atbrauc, sniedz prezentāciju un pieņemsim, Vietalvas iedzīvotāju vairākums saka - viss ok, taisi augšā. Par šo, ko tagad plāno, es nedodu nevienu punktu, ka tas nenokļūs Vesetā.

Kā tad īsti notiks dedzināšanas process un vai blakus esošie iedzīvotāji elpos indi, dodamies skaidrot uz uzņēmumu. Tajā līdz šim astoņus gadus impregnē kokmateriālus. “Taka M” vēlas paplašināt darbību ar atkritumu dedzināšanu, plašāku ieskatu sniedz uzņēmuma ražošanas direktors.

Viss process notiek kamerā, izdeg un ārā nekas neizdalās. Katls ir 7 metri augsts, normāls agregāts, nu jāpalasa par to ir. Es nezinu kā pārliecināt tos cilvēkus. Bija kļūda, ka maz informācijas tika pasniegta. Var arī nākt apskatīt kā viņš strādās, darbosies, zaļie visu laiku brauc. Nav problēmu!”

Satrauktie iedzīvotāji apgalvo, ka uzņēmums ignorējot viņu jautājumus - kur paliks pelni un kas slēpjas aiz vārdiem “citi atkritumi”. Ziņneši atbildes saņēma. Pelni būšot tikai viens procents no sadedzinātā un tie tiks uzglabāti speciālos konteineros un pēc analīžu veikšanas utilizēti likuma noteiktajā kārtībā. Savukārt ar vārdiem “citi atkritumi” domāti elektrības stabi, taču diez vai tam pietikšot laika, jo primāri jāpārstrādā gulšņi un to apjomi esot lieli.

Lai cīnītos pret atkritumu dedzināšanu, iedzīvotāji uzsāka arī parakstu vākšanu, šobrīd savākti teju 800 parakstu. Pagaidām izskatās - tas darīts bezjēdzīgi. Uzņēmums un pašvaldība atzina - savāktos parakstus ar iebildumiem neņems vērā.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais