Jelgavas novada dome vēršas tiesībsargājošās iestādēs pret nesen atlaisto "Jelgavas novada KU" valdes locekli

© pexels.com

Jelgavas novada pašvaldība vērsusies tiesībsargājošās iestādēs pret nesen atlaisto SIA "Jelgavas novada KU" valdes locekli Dinu Stašānu, aģentūru LETA informēja novada domē.

Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte vērsusies tiesībsargājošās iestādēs pēc tam, kad 7.jūnijā, dienu pēc pašvaldības kapitālsabiedrības valdes maiņas, "atklājusies virkne šķietami apzināti veiktu darbību" līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Stašāna rīcībā, kas pirmšķietami esot pēc Krimināllikuma sodāmi amatpersonas pārkāpumi un neatbilst citiem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem.

Pašvaldībā apgalvo, ka jauno valdes locekļu sāktais darbs atklājis, ka "līdzšinējais uzņēmuma valdes loceklis pēdējo divu mēnešu laikā, visticamāk, apzināti veicinājis uzņēmuma maksātnespēju, radījis problēmas nodrošināt komunālās saimniecības darbības nepārtrauktību un atlaidis darbiniekus, izmaksājot tiem kompensācijas vairāku mēnešalgu apmērā". Šī informācija esot nākusi klajā līdz ar jaunās valdes pirmajām darba dienām un, pēc domē paustā, šķietami bijusi iepriekšējā valdes locekļa apzināta pretdarbība apzinoties, ka gaidāma valdes maiņa.

Pašvaldības kapitāldaļu turētājs Ingus Zālītis un izpilddirektore Lonerte saņēmušas jaunās "Jelgavas novada KU" valdes priekšsēdētājas Antras Alksnes un valdes locekles Irinas Malahovskas mutisku ziņojumu par faktu konstatāciju uzņēmumā. Pēc tam sasaukta ārkārtas dalībnieku sapulce.

Saņemtā informācija liecinot, ka uzņēmuma nozaru vadītāji pārtraukuši darba tiesiskās attiecības ar izmaksātiem atbrīvošanas pabalstiem gan viena, gan trīs mēnešu algu apmērā. Pēc informācijas izsekojamības darba attiecību pārtraukšana, visticamāk, esot īstenota ar nodomu, jo darba līgumu grozījumi esot veikti aprīļa beigās bez reģistrācijas sistēmā, tāpat nav reģistrēti darbinieku amatu apraksti, bet tikušas izmaksātas piemaksas, kas pārsniedz likumā pieļauto piemaksu apjomu un atsevišķos gadījumos sasniedz amatalgas lielumu, pārmetumus uzskaita pašvaldība. Pašlaik četri biroja darbinieki ir pārtraukuši darba tiesiskās attiecības, savukārt četri - no iepriekšējās nedēļas sākuma atrodas darba nespējā.

Paziņojumā medijiem pašvaldība uzsver, ka esošā situācijā uzņēmumam ir problēmas nodrošināt saimniecisko darbību, turklāt uzņēmumam nodarīti būtiski mantiski zaudējumi.

"Saistībā ar uzņēmuma finansiālo stāvokli jaunās valdes ziņojums atklāj, ka uzņēmuma parāds piegādātājiem ir vairāk kā 787 000 eiro, overdrafta līgums apkures nodrošināšanas atmaksai - 800 000 eiro, paredzamie nodokļu maksājumi vairāk nekā 200 000 eiro, bet potenciāli iespējamie ieņēmumi jūnijā vien 600 000 eiro," skaidro izpilddirektora vietnieks Zālītis.

Savukārt Lonerte, ņemot vērā Jelgavas novada domes sarežģīto politisko situāciju, pieņemot, ka šis ir viens no politiski apzināti veicinātiem procesiem, "lai kārtējo reizi atsevišķiem politiskajiem spēkiem būtu izdevīgi mani kā izpilddirektori kritizēt par neizdarību, balsot par atstādināšanu no amata un atrast pārvaldībā nenodrošinātu kontroli".

"Loģiski, ka komunālo pakalpojumu nodrošinājums novadā, kas tikko apvienojies un sniedz plaša spektra pakalpojumus, kādu laiku var strādāt ar zaudējumiem, taču jāatzīst, ka daļa rīcības - kaut vai vienotu ūdens tarifu ieviešana, sistēmas sakārtošana - ir šķietami apzināti novilcināta," apgalvo izpilddirektore.

Viņasprāt, tam ir tiešs sakars ar politisko fonu, kur arvien vairākiem politiskajiem spēkiem viņa esot neērta, līdz ar to ar noteikto personu līdzdalību esot vienkāršāk panākt viņas atstādināšanu. "Taču tāpat kā līdz šim, iestājos par godīgu darbu neatkarīgi no tā, vai tam sekos kārtējais mēģinājums atstādināt no amata mani," klāsta Lonerte.

Jelgavas novada domei iesniegtajā izpilddirektores ziņojumā iekļauts "Jelgavas novada KU " un uzņēmumam pievienotās SIA "Ozolnieku KSDU" neauditēts pirmā ceturkšņa pārskats, kurā esot redzams, ka abi uzņēmumi attiecīgajā periodā strādājuši ar zaudējumiem - attiecīgi 78 143 eiro un 47 031 eiro. Savukārt abu uzņēmumu gada bilances rādītāji liecina, ka - "Jelgavas novada KU" zaudējumi ir 432 384 eiro, bet "Ozolnieku KSDU" - 338 853 eiro.

Pamatojoties uz Jelgavas novada pašvaldības kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības noteikumiem, tika veikts "Jelgavas novada KU" darbības izvērtējums, saņemts ziņojums un lūgts Stašānam sniegt paskaidrojumu, taču tāds nav ticis saņemts. Izpilddirektore apliecinot, ka līdz šim komunālā uzņēmuma regulāri kavētā rīkojumu izpilde un atskaišu iesniegšana, ignorētā norunu izpilde rosinājusi veikt stingrāku pārraudzību un kontroli.

Pašlaik tiekot gatavots arī uzņēmuma krīzes situācijas risinājuma plāns.

Jau ziņots, ka dažas dienas pēc jaunas pašvaldības "Jelgavas novada KU" valdes iecelšanas valdes locekļu skaits jau samazināts, un amatu zaudējušais Stašāns to sauc par politisko lēmumu.

Situāciju Jelgavas novada domē, kura jau divus mēnešus ir bez priekšsēdētāja, komunālā uzņēmuma pārstāvis sauc par rotaļu laukumu un mīnu laukumu, kur svarīgākas ir politiskās cīņas, nevis darbs iedzīvotāju labā. Viņš pašlaik nezināja teikt, vai pārsūdzēs uzteikumu, jo šādā situācijā nonācis pirmo reizi.

Pašvaldībā aģentūrai LETA apstiprināja, ka Stašāns vairs darbu uzņēmuma valdē neturpinās, līdz ar to turpmāko uzņēmuma vadību nodrošinās divas amatpersonas - valdes locekle Malahovska un Alksne, kas iecelta par valdes priekšsēdētāju.

Atbildot uz Stašāna pausto par politisko lēmumu, Zālītis to konkrēti nekomentēja, apgalvojot, ka lēmums izriet no finanšu rezultatīvajiem rādītājiem un saimnieciska rakstura gaidām uzņēmuma vadītājos procesos, kas ilgstoši nevirzījās uz priekšu. Viņš norāda uz vienotā ūdens tarifa noteikšanu novadā, kas gada laikā arvien nav apstiprināts.

Neapmierinātību ilgstoši esot pauduši arī domes deputāti, debatējot gan domes, gan komiteju sēdēs.

Tāpat ziņots, ka divu Jelgavas novada līdzšinējo komunālo pakalpojumu sniedzēju - "Jelgavas novada KU" un "Ozolnieku KSDU" - apvienošanas procesa rezultātā darbu turpina "Jelgavas novada KU".

Apvienotā uzņēmuma pamatfunkcijas tāpat kā līdz šim būs regulējamo - siltumapgādes un ūdenssaimniecības - pakalpojumu veikšana, atkritumu apsaimniekošana, avāriju novēršanas darbi, namu pārvaldīšana, kapu apsaimniekošana. Uzņēmums sniegs arī neregulētos pakalpojumus, nodrošinot ceļu un teritorijas uzturēšanu.

Svarīgākais