Veselības ministrija (VM) drīzumā varētu izvērtēt valsts līdzdalības nepieciešamību SIA "Daugavpils reģionālajā slimnīcā".
VM sagatavojusi ziņojumu valdībai, kurā norāda, ka 2023.gada septembrī tika saņemts Daugavpils pašvaldības lēmums, ar kuru dome lūgusi ministrijai izvērtēt valsts līdzdalības iegūšanu "Daugavpils reģionālajā slimnīcā", pārņemot pašvaldības kapitāla daļas.
Ministrija lūdz valdībai atbalstīt šāda izvērtējuma veikšanu. Gadījumā, ja izvērtējumā tiks pamatota valsts līdzdalības nepieciešamība "Daugavpils reģionālajā slimnīcā", par to gala vārds būs jāsaka valdībai.
Vienlaikus no ziņojuma secināms, ka ministrija vēlētos vērtēt valsts līdzdalības iespējas arī citās reģionālajās slimnīcās.
VM informē, ka 2024.gada sākumā Latvijā ir reģistrētas 55 stacionārās ārstniecības iestādes, no kurām vairāk nekā puse atrodas pašvaldību īpašumā.
Ministrijas vērtējumā slimnīcu kapitāla daļu īpašumtiesību dažādība un sadrumstalotība ir vairākkārtēju veselības aprūpes sistēmas reformu rezultāts. Īpašumtiesību sadrumstalotība ierobežo sadarbības iespējas ārstniecības iestādēm, jo tā vietā, lai optimizētu savus darbības rādītājus valsts vai vismaz reģionālā līmenī, tās ir spiestas rīkoties saskaņā ar to kapitāla daļu turētāju interesēm, kurām tās pieder, teikts ziņojumā.
VM norāda, ka pašvaldību iesaiste veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā katrā pašvaldībā ir autonomi atšķirīga, kā arī katra pašvaldība koncentrējas uz savas teritorijas iedzīvotāju labklājību, neskatoties uz to, ka reģionālo slimnīcu stacionārie pakalpojumi, ņemot vērā to saturu un sarežģītības pakāpi, var tikt un nereti tiek nodrošināti ne tikai konkrētā novada iedzīvotājiem.
Ziņojumā VM norāda nepieciešamība vērtēt valsts līdzdalības iespējas reģionālajās slimnīcās, identificējot kapitālsabiedrību ieguvumus un trūkumus, vērtējot nepieciešamību veikt atbilstošus grozījumus Pašvaldību likumā, stingri nosakot pašvaldības uzdevumus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.
VM min vairākus valsts līdzdalības reģionālajās slimnīcās ieguvumus. Starp tiem ir vienota veselības aprūpes kvalitāte un drošība, kvalitātes kritēriji un to vērtēšana, sabalansēta pakalpojumu pieejamība ar efektivitāti, efektīva un kvalitatīva metodiskā vadība, vienotu klīnisko vadlīniju ieviešana un kontrole, ciešāka sadarbība starp klīniskajām universitāšu slimnīcām un reģionālajām slimnīcām, kas būtu vērsta uz labāku pakalpojumu sniegšanu un cilvēkresursu plānošanu.
Tāpat kā ieguvumus VM norāda koordinētāku pacientu hospitalizāciju, tai skaitā izstrādāts un nodrošināts optimāls pacientu hospitalizācijas plāns atkarībā no diagnozes un kritiskuma, nodrošinot stacionāro pacientu ārstēšanu nepieciešamajā aprūpes līmenī. Ieguvums būtu arī finansējuma sadalījuma optimizācija atkarībā no sniegto ārstniecības pakalpojumu apjoma un sarežģītības, kas vērsta uz ārstniecības rezultāta sasniegšanu, kā arī stiprinātu ārstniecības un aprūpes personāla kvalifikāciju un kapacitāti, izmantojot rotācijas un "mentoru programmas".
Kā ieguvums minētas arī vienotas vadlīnijas ne tikai ārstniecības procesos, bet arī administratīvajos, labāka pārvaldība, efektīvāka resursu koordinēšana un pārraudzība, ieviesta vienota procesu uzskaites un plānošanas pieeja, kopīgu iepirkumu organizēšana, vienota medicīnas tehnoloģiju plānošanas, remontu, uzskaites un analīzes sistēma, kā arī vienota atalgojuma un motivācijas sistēmas ieviešana.
LETA jau rakstīja, ka pērn Daugavpils reģionālā slimnīcā saskārās ar būtiskām finanšu problēmām, paliekot parādā ne tikai piegādātājiem, bet arī darbiniekiem. Lai situāciju risinātu, iesaistījās VM, paziņojot, ka valsts iesaistīsies slimnīcas darbības nepārtrauktības nodrošināšanā.