Siltuma operators dara, ko var

Lai arī Eiropas Savienības direktīva paredz akcīzi dabasgāzei ieviest no 2014. gada, valdība ir lēmusi to sākt iekasēt jau no jūlija.

Tāpat no 2011. gada 1. janvāra ierēdņi plāno atcelt līdz šim samazināto PVN 10% likmi siltumam un to paaugstināt līdz 21%. Tostarp no marta līdz 1. jūlijam pakāpeniski pieaugusi dabasgāzes cena – vidēji par 30% un sasniegusi 2008. gada līmeni, kad tā bija visdārgākā.

Traucējošais mantojums

Cēsīs patlaban ir viens no augstākajiem apkures tarifiem. Cēsu siltumtīklu valdes priekšsēdētājs Ēriks Timpars paskaidro – tas saistīts ar problēmām koģenerācijas stacijas darbībā un novecojošām siltuma trasēm. "Diemžēl tāds bija mantojums, kuru DALKIA ieguva, pārņemot Cēsu siltumtīklus."

Savukārt Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders piebilst: "Jūtos līdzvainīgs tagadējā situācijā, jo savulaik pakļāvos sabiedrības spiedienam un Cēsīs netika uzbūvēta mūsdienīga katlumāja. Toreiz sabiedrība iestājās pret veco riepu izmantošanu katlumājā, kaut arī piedāvātās tehnoloģijas bija drošas un videi draudzīgas. Tagad mums visiem jākož pirkstos!"

Novecojusī cauruļvadu pārvades sistēma, kas atrodas DALKIA pārziņā, un nolietojušās daudzdzīvokļu māju iekšējās komunikācijas Cēsīs ir ne tajā labākajā situācijā, un tas arī rada lielās siltuma izmaksas. Šogad tiek veikta pašu kritiskāko posmu nomaiņa, lai vismaz vienu lietu siltuma operators varētu garantēt – pastāvīgu siltuma piegādi patērētājiem. Pašlaik DALKIA realizē arī 200 000 latu investīciju plānu, veicot ieguldījumus katlumājā Turaidas ielā un mainot siltumtrases Lenču kvartālā.

Tarifu svārsta gāze

Ē. Timpars arī uzsver, ka siltuma tarifs tomēr visvairāk, aptuveni 70%, ir atkarīgs tieši no dabasgāzes cenas. "Jaunajā apkures sezonā mūsu daļa, ko varam ietekmēt siltuma tarifā, nemainīsies, vēl vairāk – centīsimies pārskatīt iecerētos remonta un investīciju plānus, lai iedzīvotājiem nevajadzētu maksāt dabasgāzes akcīzes nodokli. Tas iespējams tikai, ja atliekam kādus darbus, kas nepieciešami. Vienlaikus arī saprotam, ka šajā situācijā tā varbūt ir pat labāk."

Arī Guntars Kokarevičs saka: "Siltuma operatora ietekme uz tarifu ir neliela. Lai samazinātu šo nelielo daļu, jāveic milzu investīcijas siltuma ražošanas tehnoloģijās un pārvades sistēmā. Taču kādam par to būs jāmaksā! Tāpēc visas investīcijas pakārtojam iedzīvotāju maksātspējai, veicot tikai tos darbus, kas neliek palielināt siltuma tarifu."

Ēriks Timpars piebilst, ka visātrāko pozitīvo ietekmi uz tarifu rada investīcijas siltumenerģijas ražošanā, bet investīcijas siltumtrasēs domātas vairāk drošībai. Diemžēl tās savu lielo finanšu resursu dēļ parasti nesniedz pozitīvu efektu uz tarifu. Tāpēc, tikai investējot pārdomāti un apvienojot šos abus investīciju veidus, ir iespējams noturēt tarifu nemainīgu vai pat samazināt to.

Domā par šķeldu

"Nopietni tiek analizēta arī iespēja siltuma ražošanai Cēsīs, līdztekus dabasgāzei izmantot šķeldu, kas pašlaik ir vismaz 2–3 reizes lētāka nekā gāze. Šīs vasaras gāzes cenas kāpums, valdības noteiktais akcīzes nodoklis dabasgāzei, nākotnes izmaksu pieaugums CO2 kvotu iegādei liecina, ka šāda stratēģija varētu būt pareiza. Protams, gan piesaistot Latvijas ekspertus, gan DALKIA pieredzi, jebkuru lēmumu septiņas reizes nomērīsim, lai pārliecinātos, ka iedzīvotājiem tas sniegs vislielāko labumu. Esam godprātīgs un sociāli atbildīgs pakalpojumu sniedzējs ar mērķi Latvijā strādāt daudzus gadus," saka Guntars Kokarevičs.

Panākt būtiskus uzlabojumus Cēsu siltumapgādē uzņēmums iecerējis tuvāko trīs četru gadu laikā, par svarīgāko mērķi izvirzot tarifa samazinājumu līdz valsts vidējam līmenim. Šo mērķu realitāti apliecina DALKIA pieredze Valmierā, kur, laikus un pārdomāti investējot, tagad iedzīvotājiem ir viens no zemākajiem siltuma tarifiem valstī.

Vaicāts, kā iedzīvotāji paši var ietekmēt savus maksājumus par siltumu, Ēriks Timpars uzsver: "Tā ir ēku siltināšana, diemžēl iedzīvotāji ES piedāvātās iespējas izmanto maz. Taču ēku siltināšanas efektivitāte ir daudz lielāka nekā ieguldījumi siltumapgādes infrastruktūrā.