Krustpils kultūras nams atgūst savu cēlumu

© Ojārs Lūsis

Kā skaistuma, stabilitātes, greznības un varas simbols, ko 1954. gadā sākta projektēt, bet 1959. gadā nodeva sabiedrībai, ir tagadējais Krustpils kultūras nams. Pēckara gados ne visos mājokļos bija pilns zupas šķīvis un spilgta gaisma – cilvēki bija noguruši no kara, no smagā darba, no nabadzības, tāpēc toreizējā Staļina valdība akcentēja lozungu Kultūra pieder tautai un radīja namus, kas liktu aizmirst par sūro ikdienu.

Apmeklējot kultūras pasākumus, bibliotēku, pašdarbības pulciņus, balles un kino, cilvēkiem tika dota iespēja aizmirst par pelēko un grūto ikdienu – kultūras nama lielo zāli greznoja parkets, bronzas lustras, kas lepojās ar gaismu un spozmi, smagnējie samta aizkari un skatuves melnās drapērijas. Sienu noformējumā netrūka krāšņu ģipša rotājumu un sienas lampu, kas deva ne tikai gaismu, bet arī bija dizaina elements.

Jēkabpils galvenā arhitekte Ineta Buka stāsta: «Domājot par kultūras nama rekonstrukciju, kā galvenais tika izvirzīts mērķis saglabāt šā nama piecdesmito gadu greznību un īpašo auru. Mēs rūpīgi dokumentējām visus priekšmetus, skatījāmies vecās fotogrāfijas un, rekonstruējot šo namu, vai nu izmantojām saglabātos rotājumus un lampas, vai veidojām no jauna. Šeit viss ir tieši tāds pats kā 1959. gadā – tāds pats parkets, tādi paši apaļi stūri, tādi paši aizkari. Vienīgi komunikācijas un sanitārie mezgli ir mūsdienīgi un pieejami arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Arī no ārpuses kultūras nams ir tāds pats kā tā atklāšanas dienā.»

Kultūras nama ēka, apgūstot vairāk par diviem miljoniem latu ES un pašvaldības finansējuma, pilnībā rekonstruēta deviņu mēnešu laikā. Veikta ārsienu siltināšana un fasādes remonts, nomainīta siltumapgādes infrastruktūra, ventilācija, jumts un grīdas. Ir iegādāta jauna skaņu un gaismas aparatūra, zāles krēsli, ierīkotas mūsdienīgas mākslinieku grimētavas un veikta vēl virkne darbu, kas devuši lielisku rezultātu. «Uzskatu, ka tā ir vislabākā dāvana pilsētniekiem, kuri apmeklē kultūras pasākumus, pašdarbniekiem, kuru mājas jau daudzus gadus ir šis nams, viesmāksliniekiem un katram garāmbraucējam. Ir vērts šo namu ieraudzīt un izbaudīt tā lielisko noskaņu. Pēc rekonstrukcijas pirmo reizi tas plašai publikai tiks atvērts tieši valsts svētkos 18. novembrī.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais