Jelgavnieki sevi ciena – šķiro atkritumus un nemēslo pilsētā

Sestdien, 18. aprīlī, Lielās talkas patrons Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu Zatleri kopā ar Jelgavas 1. sanatorijas internātpamatskolas skolēniem piedalījās Lielajā talkā, sakopjot skolas parku. Kopumā Jelgavā talkā esot piedalījušies 1700 cilvēku, savācot 3500 maisus ar atkritumiem.

Viens no Lielās talkas organizatoriem ir aģentūra EKO Zemgale, kuras galvenais uzdevums bija nodrošināt talciniekus ar cimdiem un atkritumu maisiem, kuri iegādāti jau laikus. Pašvaldību aģentūras EKO Zemgale direktores pienākumu izpildītāja Zane Ķince teic, ka talka ir izdevusies un vairākās pilsētas vietās ieviesta tīrība un kārtība. Uzņēmumam ātri jāizved arī visi savāktie atkritumu maisi, kas līdz poligonam tiks nogādāti dažu dienu laikā.

Tomēr ne jau tikai talkas dienas ir uzņēmuma darba lauks – piecu gadu laikā, iesaistoties Jelgavas un Bauskas pašvaldībām, kopš izveidota šī aģentūra EKO Zemgale, reģionā ir rekultivētas 22 vietējās atkritumu izgāztuves, vienlaikus blakus vecajai izgāztuvei uzbūvējot jaunu atkritumu noglabāšanas poligonu Brakšķos Jelgavas rajonā, kā arī būtiski rekonstruējot Bauskas atkritumu poligonu. Tādējādi atšķirībā no citiem reģioniem Zemgalē pašlaik ir divi mūsdienīgi un ES direktīvām atbilstoši atkritumu noglabāšanas poligoni, kuros nav iespējama netīro ūdeņu noplūšana vidē, kā arī notiek monitorings, sekojot vides tīrībai poligona tuvumā. Zane Ķince uzsver, ka līdz ar poligonu nodošanu ekspluatācijā, darbs neapstājas – ieplānoti arī nākamie darbi, kas dos iespēju vēl efektīvāk noglabāt un apsaimniekot atkritumu poligonu.

Viena no ES direktīvām, kas atrunāta projektā par reģionālo atkritumu poligonu izveidi, ir būtisks noglabājamo atkritumu apjoma samazinājums, kas iespējams tikai ar vienu metodi – ieviešot dalīto atkritumu savākšanas sistēmu. Jelgavā 2008. gadā Kohēzijas fonda projekta Zemgales reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošana Latvijā ietvaros jau ir izbūvēti 313 dalīto atkritumu vākšanas punkti, kuros izvietoti 939 atkritumu konteineri: dzeltenie – PET pudelēm, kartonam un papīram, zaļie – stiklam, bet melnie – nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. Konteineri izvietoti pie pilsētas izglītības iestādēm, uzņēmumiem un daudzdzīvokļu namiem. Jelgavā, Salnas un P. Lejiņa ielā, atvērti šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumi, kuros iedzīvotāji bez maksas var nodot jau sašķirotu kartonu, plastmasu, stiklu, metālu, bioloģiskos dārza atkritumus.

Kopš 1. aprīļa Jelgavā norit Zaļā punkta iniciētā un Jelgavas domes, aģentūras Zemgales EKO, Jelgavas izglītības pārvaldes, aģentūras Kultūra, Jelgavas komunālo pakalpojumu, picorāna Tami-Tami un kluba Jelgavas baltie krekli atbalstītā akcija Šķiro pa tīro Jelgavā!. Z. Ķince uzskata, ka akcijas ir ļoti vērtīgas un audzinošas, un viņai, tāpat kā kampaņas Šķiro pa tīro Jelgavā! patronam grupas Prāta vētra mūziķim Jānim Jubaltam, ir svarīgi, lai pilsēta ir sakopta un lai cilvēki izturas atbildīgi pret vidi. "Pareizi šķirojot atkritumus, mēs piešķiram nevajadzīgām lietām otru dzīvi, tā saudzējot resursus un dabu," ir teicis mūziķis. "Es visu laiku rūpīgi skatos un apzinu vietas, kur nepieciešams pielikt roku. Priecē, ka vietās, kur kādreiz bijušas nelegālās izgāztuves, pēc to rūpīgas savākšanas, atkritumus nemet vairs pat tie, kam līdz šim bijusi vienaldzīga apkārtējā vide. Cilvēki beidzot sāk paši sevi cienīt!" gandarīta par paveikto ir Zane Ķince.

Līdz ar Lielo talku un kampaņas Šķiro pa tīro Jelgavā! noslēgumu pilsētas uzkopšana nav beigusies. Vēl līdz maija vidum noritēs aktīvi pilsētas sakopšanas darbi spodrības mēnesī. Ikviens tiek aicināts apskatīties apkārt – varbūt vajag pacelt kādu papīru un sagrābt pērnās lapas, lai gaidot vasaru, visiem būtu īsta svētku sajūta. Atgādināšu, ka maija beigās Jelgavā notiks pilsētas svētki, un īsti svētki ir tikai tad, kad apkārt valda tīrība un kārtība.

Latvijā

Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.

Svarīgākais