Pareizi izvēlēts darbības virziens un konkrēta taktika – šos komponentus kā pamatu sekmīgai uzņēmējdarbībai norāda SIA Real Estate Jurmala valdes loceklis Igors Daņiļēvičs. Uzņēmuma pamatdarbība ir mājokļu tirdzniecība, īre un vērtēšana Jūrmalā.
Laikā, kad, sprāgstot nekustamā īpašuma burbulim, daudzi šīs jomas darboņi nespēja noturēties virs ūdens, Real Estate Jurmala izdevās nostiprināt savas pozīcijas tirgū un kļūt par labi zināmu spēlētāju.
– Kā jūs vērtējat šābrīža situāciju jūsu uzņēmuma pārstāvētajā nozarē?
– Tirgus ir aktīvs šauros segmentos. Vislielākā aktivitāte vērojama dzīvokļu segmentā. Par tiem vairāk interesējas tieši mūsu Austrumu kaimiņi. Bet šo faktu es negribētu politizēt. Vienkārši jau izsenis Jūrmala ir šķitusi pievilcīga, un tā ir pilsētas vērtība, ko cilvēki atzīst. Var teikt, ka šobrīd klienti vēlas kvalitatīvu un gatavu produktu, tie galvenokārt ir jaunie projekti. Tiesa gan, jaunie mājokļi mūsu piedāvājumā ir neliels skaits, jo tos ātri izpērk. Diemžēl ir virkne ierobežojošu faktoru apbūves noteikumos Jūrmalā, kas nerada brīvu, veselīgu vidi jaunu projektu attīstībā. Tā ir liela kļūda. Paanalizējot pilsētas attīstības plānu, tas tikai var radīt bažas un neskaidrības potenciālajiem investoriem. Kad Kauguros bija attīstības plāna pirmā publiskā apspriešana, daudzi cilvēki pateica – mums neko nevajag. Tas ir biedējoši. Mana pārliecība gan ir cita – lai pilsēta attīstītos, tai piesaistītu naudu, ir kaut kas jāziedo, jāupurē no pierastās rutīnas. Attīstības plānā daudz tiek runāts par kāpu saglabāšanu, attīstību. Bet nevajag jaukt dabu un privātīpašumu. Daba ir jāsaudzē, bet ir arī jāļauj uz zemesgabaliem būvēt to, ko tirgus pieprasa. It sevišķi šajā brīdi, kad investoriem ir liela interese par Jūrmalu. Jāizmanto situācija un jāuzrunā viņi, piedāvājot skaidrus noteikumus. Ja pavērtē, kas Jūrmalā paveikts līdz šim, galvenokārt viss izdarīts, ņemot bankā kredītus. Taču tagad bankas nav īpaši atsaucīgas kredītu izsniegšanā, tāpēc, lai attīstītos, jāpiesaista nauda no ārpuses. Nauda ir, tikai jāprot paņemt.
– Minējāt, ka aktīvi pircēji ir tieši ārvalstnieki. Vai vietējie pavisam rāmi kļuvuši?
– Nebūt ne. Un aplams ir priekšstats, ka tagad nekustamo īpašumu var atļauties iegādāties tikai bagātnieki. Var atrast piemērotus piedāvājumus ikvienam. Galvenais, lai cilvēks ir pārliecināts, ka viņš vēlas ko iegādāties. Pēc tam seko nākamais solis – izvērtēt, ko viņš tieši grib un kāda ir finansiālā rocība. Protams, īpašumi Jūrmalas centrā ir dārgāki nekā, piemēram, Slokā, Kauguros. Mēs sava uzņēmuma darbību esam izveidojuši tā, ka tā neietver tikai primitīvu pirkšanas un pārdošanas procesu. Mūsu pieredzējušie darbinieki nodrošina individuālu pieeju katram klientam, izzina tā vēlmes, mēģina rast kompromisu, lai gan pārdevējs, gan pircējs gala rezultātā būtu apmierināti. Nav vieglu darījumu tieši no psiholoģiskā viedokļa, jo katram ir savs viedoklis, savs redzējums, vēlmes.
– Tuvojas vasara, kad daudzi izvēlas Jūrmalu kā atpūtas vietu un grib uz neilgu laiku ko izīrēt. Kāds ir piedāvājums?
– Godīgi sakot, īres tirgus ir pagrīdes līmenī. Tas nav atklāts bizness, tāpēc tajā stabilam uzņēmumam ir apgrūtinoši strādāt. Kāds kādam kaut ko izīrē – viss notiek samērā haotiski. Daudz ir dažādu krāpniecisku gadījumu, bet sabiedrībā izveidojies uzskats – izmantojot kompāniju pakalpojumus, tas būs dārgi. Bet par to, ka vienā brīdī kāds viņus var piemānīt un nauda būs pazaudēta, cilvēki pirmajā brīdī neaizdomājas. Turklāt gribu piebilst – mēs jau neņemam naudu par vienkāršu aprunāšanos, tikai par profesionāli sniegtu pakalpojumu.
– Kāds ir jūsu viedoklis par grozījumiem Imigrācijas likumā, kas atvieglo uzturēšanas atļauju investoriem no valstīm ārpus Eiropas Savienības, kuri ieguldījuši uzņēmumos, nekustamajā īpašumā un finanšu investīcijās?
– Ļoti pozitīvs valdības solis. Tikai viena kļūda – uzturēšanās atļauja tirgū tika piedāvāta kā pīrādziņi, kas arī radīja nevajadzīgu ažiotāžu. Likums tika šādi nonivelēts – iegādājoties cilvēkam īpašumu par kādu noteiktu summu, viņam ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā. Bet tas nav tik vienkārši. Likums paredz, ka jāiegādājas īpašums ar zināmiem noteikumiem, un ar to arī vēl nekas nebeidzas. Ir maldīgi uzskatīt, ka, uzrādot zemesgrāmatas apliecību, persona uzreiz pretī saņem uzturēšanās atļauju. Procedūra ir daudz sarežģītāka. Tas ir tikai mīts, ka, piemēram, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas iedzīvotājiem vajag tikai tās uzturēšanās atļaujas. Pēdējie statistikas dati liecina, ka šādas atļaujas saņēmuši ap 500 cilvēki, konkrēti Jūrmalā – 45. Tas taču nav liels skaits. Viņi nepērk kaut kādu īpašumu, lai tikai būtu šī atļauja. Mūsu klienti ir ļoti rūpīgi pētījuši un analizējuši, kur un kādu īpašumu pirkt, galvenokārt ar mērķi iegādāties vietu, kur atpūsties, dzīvot ar ģimeni. Un pat, ja viņi uz Latviju atbrauc tikai reizi gadā, padzīvo šeit vienu mēnesi, viņi pie mums tērē naudu un tad ir ieguvums Latvijas valstij.
– Kāda ir jūsu Jūrmalas attīstības vīzija?
– Jūrmala ir palikusi 90. gadu izskatā. Ne viens vien īpašums ir sliktā stāvoklī, kur nekas netiek darīts, lai to sakoptu. Parasti dome aizbildinās ar robiem likumdošanā, bet ir taču jāpiemēro kaut vai represīvas metodes, lai īpašnieki būtu spiesti sakārtot viņiem piederošos īpašumus. Es uzskatu, ka Jūrmala jāveido par dārgu un bagātu pilsētu. Mani allaž pārsteigusi Ventspils. Var just – pilsētai ir mērķis kļūt arvien sakoptākai, tīrākai, bagātākai ar dažādām izklaides iespējām. Tur ir uz ko paskatīties. Kāpēc Jūrmalai nav šāda mērķa? Ļoti sāpīgs jautājums ir jau pieminētais pilsētas attīstības plāns, par kuru jāatbild politiķiem. Bet viņu galvenās rūpes ir to šūpojošie krēsli. Pilsēta ir pelnījusi labu vadību. Pašreizējai domes vadībai ieteiktu vairāk skatu vērst uz nākotni, nevis uz šo stundu, dienu. Ielikt pamatus darbībām, kas nestu augļus ilgtermiņā. Pilsētā ir stagnācija. Ir skaļi vārdi, lozungi, bet ne darbi.
– Tā tukšo salmu kulstīšana nav ieilgusi?
– Un kā vēl ieilgusi! Lai kaut ko nedarītu, var atrast virkni atrunu. Sarunās ar iedzīvotājiem nākas secināt – viņiem ir apnikusi šī nekā nedarīšana. Es domāju, ka šovasar Jūrmala ļoti izjutīs to, ka pieprasījums pēc izklaides, atpūtas iespējām būtiski pārsniegs piedāvājumu. Lai šo jautājumu risinātu, vajag naudu, ir jābūt atvērtiem investoriem.