Dzintaru koncertzālei 75

© Ojārs Lūsis

«Šogad Dzintaru koncertzāle atzīmēs savu 75 gadu jubileju, un tai par godu koncertsezona ir veidota ar krāšņiem un daudzveidīgiem notikumiem. Dzintaru koncertzālē jau iepriekš ir uzstājušies daudzi Latvijā un pasaulē tagad plaši pazīstami mūziķi, kas tieši šeit ieguvuši savu popularitāti.

Ir vēlme arī tuvākajā nākotnē arvien vairāk bagātināt koncertdzīvi šajā vēsturiskajā vietā,» sarunu ar Neatkarīgo sāk Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Svens Renemanis.

– Kad un kā tiks uzsākta Dzintaru koncertzāles 75. sezona?

– Koncertdzīvi ieskandināsim 4. jūnijā, kad ar lielisku koncerta programmu tajā uzstāsies maestro Raimonds Pauls, kurš arī šogad nosvinēja savu 75 gadu jubileju. Kopā ar maestro uzstāsies kamerkoris Kamēr..., Liepājas simfoniskais orķestris un dziedātājs Intars Busulis. Koncerta pirmajā daļā skanēs Gēršvina kompozīcijas, bet otrā daļa apburs ar Raimonda Paula mūziku. Esmu pārliecināts, ka koncerta programma daudziem skatītājiem būs intriģējošs un lielisks piedzīvojums.

Vēl pirms sezonas atklāšanas notiks Čikāgas blūza dīvas Nellie, Tiger, Travis un Latvian Blues Band koncerts, kas ir jānoklausās ne tikai blūza faniem.

– Kas īpašs vēl gaidāms šosezon?

– Ievērosim tradīcijas un turpināsim tās pilnveidot. Tas attiecas uz to, ka notiks jau visiem zināmie lielie tradicionālie festivāli, tostarp Jūrmala, Jaunais vilnis, Summertime un citi jau publikas atbalstu ieguvušie pasākumi. Pagājušajā gadā pirmo reizi notika festivāls Mūzika un kino, kurā tika atskaņota pasaules filmu populārā mūzika. Atsaucoties uz lieliskajām publikas atsauksmēm par šo festivālu, arī šogad tas notiks jūlija vidū. Savu līdzdalību festivālā ir pieteicis arī Emīrs Kusturica.

Šogad koncertzālē skanēs latviešu populārās mūzikas koncerti ar Latvijā labi zināmu mūziķu piedalīšanos: 18. jūnijā notiks grupas Bet, bet... koncerts; 17. jūnijā dziedātāja Jāņa Stībeļa; 22. augustā Intara Busuļa un 27. augustā Igo Fomina koncerts. Īpaši vēlos izcelt – Igo gatavo jauno koncertprogrammu, kas noteikti būs pārsteigums mums visiem.

Savas koncertturnejas laikā pie mums viesosies pasaules klases dziedātāja Kasandra Vilsone.

Protams, koncertsezonā neizpaliks arī deju un baleta notikumi, jo notiks gan festivāls Arabeska, gan Baleta zvaigžņu festivāls.

Arī šogad līdztekus populārajai mūzikai būs dzirdama akadēmiskā mūzika, kam ir ļoti liela loma mūsu koncertzāles darbībā. Katru koncertsezonu plānojam tā, lai būtu pārstāvēti visi mūzikas žanri, tai skaitā populārā mūzika, deja, bērnu pasākumi un akadēmiskā mūzika, tādējādi piesaistot plašāku auditoriju koncertzālei.

– Daudziem koncertzāle asociējas tikai ar Jauno vilni – gribētos jūsu skaidrojumu.

– Dzintaru koncertzāles mājas lapā www.dzk.lv visiem ir iespēja pārliecināties, ka starptautiskais jauno dziedātāju konkurss Jaunais vilnis ir tikai viens no vairākiem citāda rakstura un kvalitātes pasākumiem, kas tiek organizēti šajā vietā. Protams, nenoliedzama ir šā pasākuma publicitāte gan vietējos, gan starptautiskajos medijos, bet līdzvērtīgi kvalitātes ziņā ir arī festivāls Mūzika un kino, Summertime ar Inesi Galanti un daudz citu augstvērtīgu koncertu un festivālu. Piemēram, leģendārais Antonio Gadesa balets (Spānija) piedāvās izrādes Karmena inscenējumu.

– Sākumā pieminējāt, ka koncertzāle ir ļoti noslogota. Vai lielie pasākumi neizspiedīs no koncertzāles dažādus pašvaldības atbalstītus pasākumus, tai skaitā bērnu un jauno talantu koncertus?

– Nav pamata uztraukumam – bērnu pasākumi, kā arī jauno talantu atbalstīšana un akadēmiskā mūzika ir mūsu stratēģiskais uzdevums un labā griba. Bērnu un jauniešu pasākumi ir viena no mūsu prioritātēm. Jau 5. jūnijā ir ieplānots Jūrmalas mūzikas vidusskolu apvienotā orķestra koncerts kopā ar deju grupu Dzirnas. Bērnu svētki, kā ierasts, notiks 1. jūnijā, kad sanāks dažādu radošo izglītības iestāžu bērni, kas kopā zīmēs, dziedās un dejos.

– Cik pieejamas cenu ziņā ir biļetes?

– Mēs apzināmies ekonomisko situāciju Latvijā un esam pārrunājuši šo situāciju arī ar pasākumu producentiem – viņi ir saprotoši, un šogad biļetēm ir zemākas cenas nekā iepriekšējos gados. Turklāt esam novērojuši arī pozitīvu tendenci – cilvēki arvien vairāk sāk apmeklēt kultūras pasākumus, jo kultūra ir tā, kas dod prieku arī ne visai pozitīvajās situācijās. Vislielākais gandarījums ir tad, ja cilvēks ir atnācis noskumis, bet projām dodas ar smaidu. Tāds arī ir mūsu koncertzāles galvenais uzdevums. n

Plašāku informāciju par notikumiem Dzintaru koncertzāles 75 gadu jubilejas sezonā lasiet mājas lapā www.dzk.lv

***

NELIELS IESKATS DZINTARU KONCERTZĀLES VĒSTURĒ

Skatuve jūras krastā starp Bulduriem un Majoriem, vietā, kur tagad atrodas Dzintaru koncertzāle, tika uzbūvēta 1897. gadā. Finansējumu skatuves būvniecībai vietējā peldsabiedrība ieguva ar visai viltīgu gājienu – kad 1874. gada 23. martā cara Aleksandra II meita lielkņaze Marija izgāja pie vīra – apprecējās ar Edinburgas hercogu, par godu šīm laulībām peldsabiedrība sarīkoja lielu pasākumu un 1874. gadā pārdēvēja rajonu un peldbiedrību par Edinburgu, un vēlējās uzbūvēt teātra skatuvi. Skatuves celtniecībai bija nepieciešamas finanses, un peldsabiedrība vērsās pie imperatora.

1936. gada 25. jūlijā tika atklāta pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birznieka projekta celtā slēgtā koncertzāle. Turpmākajās vasarās sezonas apmeklētāju kopskaits pietuvojās jau 30 000, taču tuvojās arī II pasaules karš, kurš pārtrauca koncertdzīvi. Pēc kara pamazām sāka atspirgt arī koncertdzīve Dzintaros. 1962. gadā arhitekta Modra Ģelža vadībā tika uzcelta atklātā zāle. Dzintaru koncertzāle kļuva par ievērojamāko un iecienītāko kūrortu koncertzāli. Pēdējo 10 gadu laikā tā ir kļuvusi par populāru un pieprasītu koncertu vietu dažādu valstu māksliniekiem.

***

Pielikums Neatkarīgā Jūrmalā veidots no apmaksātiem materiāliem. Par reģionālo pielikumu, kas iznāks 20. maijā, interesēties pa tālruni 29420028 pie projekta vadītājas Ingrīdas Dērvenieces

Latvijā

Sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons nekonstatē sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju pārkāpumus "Lsm.lv" rakstā ""Krieveļi" un "latišņa" sociālajos tīklos. Kāpēc par naida izraisīšanu nesoda?", liecina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) mājaslapā publicētais atzinums.

Svarīgākais