Ar 20 gadu rūdījumu
«Nauda uzņēmējiem neaug kā lapas kokos. Bizness pie mums joprojām ir nemitīga cīņa par izdzīvošanu, kuru pārāk daudz ietekmē no paša uzņēmēja neatkarīgi faktori,» saka akciju sabiedrības Fēnikss valdes priekšsēdētājs Jānis Drulle.
Uzņēmums pavisam drīz ieies trešajā gadu desmitā.
90. gadu sākumā Fēnikss apzīmēja vien vienu nelielu tirdzniecības vietu, bet tagad izaudzis par stabilu veikalu un kafejnīcu tīklu Jūrmalā.
– Drīz Fēnikss svinēs 20 gadu jubileju. Kādi bijuši šie darbības gadi?
– Atceros, ka savu darbību uzsākām 1991. gada izskaņā. Tolaik tika dota atļauja privatizēt tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu sfēru. Jūrmalas tirdzniecības pārvalde tika sadalīta 24 pašvaldības uzņēmumos. Mēs nodibinājām SIA un atvērām vienu veikaliņu, bija arī neliela noliktava. Tādi mēs startējām biznesa vidē. Pamazām daudzi jaunizveidotie uzņēmumi bankrotēja. Kolektīvi, kuru uzņēmums likvidējās, palēnām pievienojās mums. Tolaik bija tāda sistēma. Tā gadu gaitā esam krietni auguši – šobrīd mums ir 16 veikalu un astoņi ēdināšanas objekti. Daļa šo objektu pieder mums, vēl vienu daļu īrējam, citu – izīrējam. Tas viss ir nemitīgā kustībā dažādās sadarbības formās ar citiem uzņēmējiem. Mainīgā biznesa vide prasa pastāvīgu pielāgošanos. Mums ir labs kolektīvs, kurā ir visai daudz cilvēku, kas strādā jau no firmas dibināšanas laikiem. Nesen kāda studente diplomdarba vajadzībām veica aptauju par darbinieku motivāciju. Izrādījās, ka stabilitāte un draudzīgas savstarpējās attiecības ir tas, kas visvairāk darbiniekus notur Fēniksā. Tas iepriecina.
– Pirms kāda laika iegādājāties telpas Jomas un Tirgoņu ielas stūrī. Kas tur tiks piedāvāts klientiem?
– Tur kopā ar sadarbības partneriem ir iekārtoti trīs jauki veikali, arī moderni boutigue tipa modes preču veikali ar Jūrmalai netradicionālu piedāvājumu. Katrs ar savu savdabīgu un interesantu seju. Tur var iegādāties arī ekskluzīvus Latvijas dizaineru darbus. Jāatzīst – preces nav lētas, taču tas nemazina pircēju interesi, jo, kā zināms, Jūrmalu kā atpūtas un izklaides vietu apmeklē ne mazums turīgu cilvēku.
– Tātad Jūrmala ir ieguvusi par vienu sakoptu stūrīti vairāk?
– Jā, protams. Visus savus īpašumus cenšamies sapost, lai tie būtu tīkami vietējo iedzīvotāju un tūristu acīm. Bet, runājot par kopējo pilsētas sakoptību, vēl daudz darba darāms. Daudzi īpašumi ir nolaisti, jo to īpašniekiem ir pilnīgi vienaldzīgs to estētiskais veidols un stāvoklis. Diemžēl starp tādiem ir arī ne mazums valstij piederošu īpašumu Tā tiešām ir problēma, ka pašvaldībai katastrofāli trūkst sviru, lai šādu objektu īpašniekus piespiestu tos sakopt. Taču arī politiskās gribas pietrūkst.
– Savu darbību uzsācis suvenīru veikals. Ko par to sīkāk varat pastāstīt?
– Jūrmala nereti tika kritizēta par to, ka pilsētai trūkst šādas bodītes. Tad nu kopā ar citiem aktīviem uzņēmējiem šo nepilnību labojām un atvērām suvenīru veikaliņu Jomas ielā. Veikalā pagaidām nopērkami dažādi nieciņi piemiņai no Jūrmalas, viena veikala daļa atvēlēta parfimērijai. Taču jau esam sākuši paši gatavot suvenīrus, piemēram, T krekliņus, cepurītes. Ar laiku būs interesants suvenīru sortiments, kā Jūrmalai šodien ļoti pietrūkst.
– Tūrisma sezona sāk uzņemt apgriezienus. Ar kādām cerībām to gaidāt?
– Gribu uzsvērt, ka esmu ļoti apmierināts, kā strādā dome šajā jautājumā. Tieši no domes nāca ideja Jūrmalu veidot kā festivālu pilsētu. Kādreiz koncertzālē mēnesī notika pieci seši koncerti un tā strādāja ar zaudējumiem, bet, piemēram, šogad laika posmā no 15. maija līdz
15. septembrim praktiski katru dienu ir kāds pasākums. Tas ir apsveicami. Līdzīgs ritms tiek plānots arī pilsētas aktīvajam centram – Jomas ielai un tās apkārtnei. Katru sestdienu un svētdienu te jābūt kādam interesantam pasākumam. Šīs aktivitātes ir kā magnēts cilvēku piesaistei, līdz ar to ieguvums ir arī pašai pilsētai – cilvēki brauc ciemos, viņiem Jūrmalā patīk, pieaugušajiem un bērniem ir ko darīt, viņi te tērē naudu. Būs ko darīt arī mūsu apsaimniekotajā pludmales nogabalā, te būs pludmales volejbola stadions, lielais panorāmas rats, katamarāni, bērnu pilsētiņa un daudz kas cits interesants.
– Romualda Ražuka vadībā pagājušajā gadā tika izstrādāti noteikumi, kas regulē uzņemējdarbību Jūrmalā vasaras sezonā. Kādas ir jūsu atsauksmes?
– Ar vienu vēzienu nevar sakārtot uzņemējdarbību un radīt labvēlīgu biznesa vidi, bet tas ir process, pie kā jāstrādā nepārtraukti. Arī tagad tas turpinās, to veiksmīgi veic patlaban esošā domes vadība. Galvenais – jābūt zināmiem spēles noteikumiem un tie jāsaskaņo ar pašiem uzņēmējiem. Pēdējā laikā ne tikai Jūrmalā, bet arī citās pašvaldībās uzņēmēju viedoklī sāk nopietnāk ieklausīties, katru jautājumu pieslīpējot, lai tiktu ņemtas vērā gan sabiedrības intereses, gan iespēja nopelnīt. Arī pašiem uzņēmējiem jābūt aktīvākiem, esmu pats gājis uz domes sēdēm, paudis savu nostāju, un tā ņemta vērā. Sēdēt malā un sūkstīties – tā nav pareizākā uzņēmēja pozīcija. Dome apzinās, ka pilsētas attīstības galvenais balsts ir vietējie uzņēmēji, un mums jāizklāsta savas vēlmes, ieceres, lai ar pašvaldību veidotos pilnvērtīga sadarbība.
– Ilgus gadus darbojāties Nodarbinātības valsts aģentūras konsultatīvajā padomē. Tam ir kāda pievienotā vērtība?
– Arī tagad iesaistāmies daudzos aģentūras pasākumos, kas ir uzņēmējiem izdevīgi. Pie sevis esam nodarbinājuši cilvēkus no dažādām bezdarbnieku, jauniešu atbalsta programmām, pie mums strādājuši arī cilvēki ar īpašām vajadzībām, vairāki no viņiem joprojām Fēniksā turpina pastāvīgas darba gaitas. Uzskatu, ka uzņēmējiem liels atbalsts būtu iespēja vairāk nodarbināt valsts un ES fondu subsidētus darbiniekus, nevis tērēt šo naudu pašvaldības simtlatnieku programmā, kur iesaistītie šobrīd nereti dara uzticēto darīšanas pēc, piemēram, vairākas reizes dienā slauka vienu un to pašu celiņu. Uzņēmēji šīs darba rokas spētu daudz lietderīgāk un efektīvāk izmantot.