Jau no 14. aprīļa Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra sākusi pieņemt projektu iesniegumus Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētajā aktivitātē Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi.
Projektā paredzēts, ka valsts un ERAF sedz 50% no projekta attiecināmajām izmaksām.
SIA Jūrmalas namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Gints Vilks uzsver, ka šī ir lieliska izdevība iedzīvotājiem uzlabot sava nama tehnisko stāvokli un samazināt maksājumus par siltumu, kas veido būtisku mājokļa uzturēšanas izdevumu daļu. Aprēķināts, ka nesiltinātu namu siltuma patēriņš ir apmēram no 250–280 kWh/m2 un vairāk, kas, salīdzinot ar vidējo patēriņu Eiropā, ir nesamērīgi un neattaisnojami liels. Kā liecina eksperti, dzīvojot siltinātā mājā, mēs patērējam gandrīz divas reizes mazāk kurināmā un varam ietaupīt no 30% līdz 50%.
Galvenais, kas jāievēro, – uz šo līdzfinansējumu var pretendēt tikai tie dzīvokļu īpašnieki, kas izveidojuši savu nama dzīvokļu īpašnieku biedrību vai uzdevuši mājas pārvaldīšanu pilnvarotai personai, respektīvi, noslēguši pilnvarojuma līgumu. Pēc īpašnieku ieskatiem, tā var būt gan komercsabiedrība, gan arī jau esošais apsaimniekotājs. Tātad vispirms vajadzētu sākt ar biedrības dibināšanu vai pilnvarojuma līgumu noslēgšanu. Pieredze rāda, ka patlaban valda neliels haoss, jo biedrības – acīmredzot nezināšanas dēļ – jauc lietu pareizo secību: biedrība māju oficiāli vēl nav pārņēmusi, bet jau lemj par apsaimniekošanu. Tās ir divas atšķirīgas un secīgas darbības. Vispirms – mājas pārņemšana biedrības pārvaldīšanā, pēc tam – lēmums par apsaimniekošanu.
Nākamais solis – dzīvokļu īpašniekiem pilnsapulcē jānolemj, siltināt vai nesiltināt savu namu, izmantot vai neizmantot līdzfinansējumu un kā finansēt atlikušo daļu. Ja par pozitīvu lēmumu nobalso 50% (+ viena balss) dzīvokļu īpašnieku, jāsāk gatavot dokumentus. Gints Vilks vislielākās problēmas saskata tajā, ka iedzīvotāji nespēj vai nevēlas izveidot savas dzīvokļu īpašnieku biedrības. "Bieži vien situācija nonāk līdz absurdam – līdzko kāda daļa iedzīvotāju vienojas par biedrības izveidošanu, daļa mājas iedzīvotājum nostājas opozīcijā un kavē šo procesu. Rezultātā tiek zaudēts laiks un reāla iespēja uzlabot ēku, kuras daļa pieder katram no dzīvokļa īpašniekiem. "Šķiet, ka daļai īpašnieku vēl īsti nav skaidrs, ka gan jumts un bēniņi, gan ārdurvis, pieguļošā teritorija un kāpņutelpa ir daļa no viņu kopīpašuma. Atbildība par īpašumu nebeidzas pie dzīvokļa durvīm! Gaidām likumu, kas regulētu dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekotāju attiecības, procesus un sistēmu. Tāpat vēlos aicināt iedzīvotājus pārstāt ar aizdomām skatīties uz visām aktivitātēm, ko veic uzņēmums vai īpašuma uzlabošanā ieinteresētie kaimiņi. Namu apsaimniekošana ir saimniecisks process, tam nevajadzētu būt pakārtotam politiskajiem uzstādījumiem, kas, tuvojoties vēlēšanām, izskan arvien biežāk. Tas traucē strādāt un nedod labumu nedz iedzīvotājiem, nedz namu apsaimniekotājam."
Pagājušajā gadā Jūrmalas namsaimnieks sāka darbu pie diferencētas ēku apsaimniekošanas maksas izstrādāšanas, jo iepriekš noteiktā vienotā maksa nestrādāja ne iedzīvotāju, ne uzņēmuma interesēs. Izdevumi par vienu kvadrātmetru, lai apsaimniekotu ēku ar četriem dzīvokļiem un ēku ar 70 dzīvokļiem, ir ļoti atšķirīgi. Tagad Jūrmalā daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas maksa ir vidēji 40 santīmu par kvadrātmetru. Likumsakarīgi, ka nelielo māju iedzīvotājiem maksa ir krietni lielāka, un viņiem izdevīgāk par savu māju parūpēties pašiem. Tāpēc no Jūrmalas namsaimnieka pakalpojumiem ir atteikušies 31 mājas iedzīvotāji; tās lielākoties ir vienstāva un divstāvu ēkas ar nelielu apdzīvojamo platību. Jūrmalas namsaimnieks piedāvā šo namu iedzīvotājiem slēgt līgumu par avārijas dienesta pieejamību visu diennakti, maksājot divus santīmus par kvadrātmetru mēnesī. Summa ir ļoti maza, toties ir garantija, ka nepieciešamības gadījumā avārijas dienests ieradīsies un lokalizēs avāriju ūdensvados vai kanalizācijas sistēmā. Arī citu darbu veikšanai, kas nepieciešami ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanai vai saglabāšanai, Jūrmalas namsaimnieks piedāvā slēgt sadarbības līgumus ar izdevīgiem noteikumiem. Vaicāts, kā iedzīvotāji uztvēra izmaiņas, Vilka kungs teic: "Dažādi! Tie, kuri vēlas saprast, kāpēc tas ir vajadzīgs un kā tas atsaucas uz viņu dzīves kvalitāti un komfortu, bija saprotoši.
Diemžēl ir cilvēki, kuriem patīk kritizēt, bet viņi nepiedāvā savus risinājuma variantus. Mēs ieklausāmies konstruktīvā kritikā un labprāt izmantojam iedzīvotāju ieteikumus, ja vien tie ir objektīvi un ilgtermiņā veicinās namu apsaimniekošanas kvalitātes uzlabošanu."
Jūrmalas namsaimnieks apsaimnieko arī pašvaldībai piederošās dzīvojamās mājas. Gints Vilks uzsver, ka pašvaldība savos īpašumos pēdējos gados ir investējusi lielus līdzekļus (2008. gadā – 62 800, 2009. gadā plānots 52 000 latu; 2008. gadā dienesta viesnīcas siltināšanā ieguldīts 138 000 latu) – renovētas sociālās mājas, arī patlaban rit darbs pie vēl vienas sociālās mājas rekonstrukcijas. Diemžēl sociālo māju iedzīvotāji nenovērtē pašvaldības centienus – pirms pieciem gadiem rekonstruētā namā atkal vajadzīgs kārtīgs remonts... Pašvaldība sākusi arī māju siltumefektivitātes uzlabošanas programmu, piesaistot ES finansējumu.
Jau tuvākajā laikā Jūrmalas namsaimnieks organizēs sapulces ar iedzīvotājiem, skaidros noteikumus, lai efektīvi tiktu izmatoti ES un Ekonomikas ministrijas piešķirtie līdzekļi ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Jāatzīmē, ka kopējā Latvijai paredzētā summa ir ierobežota, tāpēc tie, kuri pasteigsies, līdzfinansējumu saņems, bet visiem var nepietikt. Gints Vilks aicina iedzīvotājus būt aktīvākiem, domājot par sava īpašuma renovāciju un līdzekļu taupīšanas iespējām. Esiet saimnieki savā mājā!