Šogad Jūrmala svin pusgadsimta jubileju, kopš ieguvusi pilsētas tiesības. Diemžēl pēdējos gados vairāk tiek runāts par nekārtībām pilsētas domē, bet mazāk par Jūrmalu, kas vēl joprojām ir pērle, kas laiku pa laikam jāaplūko ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ārvalstu tūristiem.
Par pilsētu un tās nākotnes mērķiem uz sarunu Neatkarīgā aicināja Jūrmalas domes priekšsēdētāju Ģirtu Trenci.
– Šogad pilsētai gadadiena, bet tās pirmsākumi meklējami daudz senāk. Kāda Jūrmala ir šodien? Cik tā ir viesmīlīga?
– Jūrmala ir ļoti viesmīlīga un gaida viesus – gan vietējos, gan ārvalstu tūristus. Jau vairāk nekā desmit gadu sistemātiski tiek strādāts, lai Jūrmalu izdaiļotu un attīstītu, kā arī aktīvi tiek veikti mārketinga pasākumi, lai visā pasaulē uzzinātu, kas ir Jūrmala un ko tā piedāvā saviem viesiem. Ieguldītajam darbam ir acīmredzams rezultāts: naktsmītņu skaits ir vairakkārt pieaudzis, it īpaši pēdējos gados atveras arvien jaunas viesnīcas. Atzīmēšu, ka pilsētas apmeklētāji tiek iedalīti tūristos un pilsētas viesos – tūrists ir tas, kurš ierodas mūsu pilsētā un kādā no viesnīcām uzturas vismaz vienu diennakti, pārējie ir viesi, kuri apskata pilsētu vai piedalās kādā kultūras pasākumā un dodas tālāk. Pēdējo gadu laikā tūristu skaits būtiski pieaudzis. Piemēram, 2001. gadā bija 60 tūkstoši, pagājušajā gadā 130 tūkstoši tūristu. Tas gan vēl nav apjoms, kāds pilsētā iebrauca padomju laikos – 300 līdz 400 tūkstoši tūristu gadā. Jāstrādā tālāk! 80 tūkstoši no pagājušā gada kopējā tūristu skaita bija ārvalstu tūristi, un mēs ceram, ka šis skaitlis būtiski nesamazināsies arī šogad, jo Jūrmala ir viens no Baltijas reģiona populārākajiem gala mērķiem. Runājot par vietējo tūristu skaitu, prognozes nav tik optimistiskas. Kopējo tūristu skaita samazinājumu plānojam 10–15% apmērā. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi, iespējams, pilsētas vienas dienas viesu skaits nesamazināsies, vienīgi jārēķinās, ka tērēs viņi mazāk.
Ja jūs jautātu, kas ir tas, kas piesaista tūristus Jūrmalai, tad pirmām kārtām tās ir dabas dotās priekšrocības – veselīgs gaiss, priežu meži, jūra, liedags, ezeri, Lielupe, ārstnieciskās dūņas un minerālavoti. Tās ir dabas vērtības, kas mums ir Dieva dotas.
Ne mazāk svarīga ir plaši pieejama informācija par pašu pilsētu, kurā viens no skanīgākajiem akcentiem ir plašās mākslas, kultūras un izklaides iespējas, kas it īpaši vasarā šeit ir gan kvalitatīvas, gan lielā skaitā. Turklāt liela daļa pasākumu ir ar starptautisku skanējumu – Jaunais vilnis, KVN, Ineses Galantes festivāls. Šogad tradicionālie Jomas ielas svētki būs vēl plašāki un krāšņāki un notiks 5. jūlijā, bet nedēļu pirms tam, tūlīt pēc Jāņiem, pilsētu dimdinās starptautiskais Harley Davidson motociklistu festivāls.
Plānveidīgi strādājam, lai piesaistītu tūristus arī ziemā. Viens no šā brīža projektiem, kas var veicināt tūristu piesaisti pilsētai visos gadalaikos, ir Dzintaru koncertzāles mazās zāles rekonstrukcija. Pēc vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas koncerti Dzintaros varēs notikt arī ziemā. Pateicoties tūristu skaita pieaugumam, palielinās arī tūrisma industrijā iesaistīto uzņēmumu skaits un darbības apjoms – izklaides un ēdināšanas uzņēmumi, viesnīcas. Ja tūristu būs vairāk arī rudenī un ziemā, tas ļoti veicinās tieši viesnīcu, ēdināšanas un izklaides uzņēmumu darbu visu cauru gadu.
– Šis gads ir ļoti saspringts, un vietējiem uzņēmumiem noteikti arī būs sarežģīti īsajā vasarā nopelnīt pietiekami daudz, lai varētu izdzīvot visu gadu, jo ekonomikas recesija pasaulē ietekmēs arī tūrisma biznesu.
– Mēs tiešām par to domājam, un mums ir svarīgi palīdzēt saviem uzņēmējiem likuma ietvaros. Atgādināšu, ka Jūrmalā viens no nodokļu veidiem ir tā sauktā kūrorta nodeva – naktsmītnēm par katru nakšņojošo tūristu ir jāmaksā pašvaldībai daži desmiti santīmu. Tagad šī nodeva ir samazināta uz pusi. Tāpat visiem pakalpojumu sniedzējiem, kas saistīti ar tūrismu, tai skaitā ēdināšanas uzņēmumiem, viesu namiem un izklaides pasākumu organizētājiem, tiks samazināts nekustamā īpašuma nodoklis, kas Jūrmalā ir piesaistīts kadastrālajai vērtībai un ir ļoti augsts. Tas uzņēmējiem būs būtisks atspaids. Izmaiņas ir ierosinājuši paši uzņēmēji, un paredzēts līdz maija beigām tās pieņemt, spēkā nodokļu atvieglojumi stāsies jau jūnijā. Nepalielināsim arī iebraukšanas maksu pilsētā, tādējādi atbalstot pilsētas viesu un tūristu ierašanos.
– Ne visu var pagūt izdarīt uzreiz – kādi ir nākotnes plāni?
– Mums ir pavisam skaidrs, ka Jūrmala nevar būt tāda tipa kūrorts, kādi attīstās siltākos platuma grādos – Itālijā, Spānijā. Mums nekad nebūs saule 365 dienas gadā, tāpēc jāizmanto resursi, ko mums piedāvā daba un vairāk nekā 200 gadu senās kūrorta tradīcijas. Tuvāko 10–15 gadu laikā Jūrmalai ir jāatgūst kūrortdziedniecības centra labā slava Eiropas mērogā. Jāpalīdz attīstīties tāda tipa ārstniecības iestādēm kā Jaunķemeri, kas ir vienīgā sanatorija, kura kopš padomju laikiem strādā šajā jomā. Ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm jāpalīdz tām iestādēm, kas kaut ierobežoti, bet tomēr piedāvā dziedniecības un rehabilitācijas pakalpojumus. Domājam arī par jaunu ārstniecības iestāžu veidošanu un būvniecību, jo cilvēki, kas ierodas ārstēties, pilsētā parasti uzturas vairākas nedēļas. Mums ir ļoti labas tradīcijas – jau 1911. gadā Ķemeru kūrortā vien ārstējās ap 50 tūkstošiem gadā un tas konkurēja ar Bādenbādeni un Karlovi Variem – Eiropā augstu vērtētiem kūrortiem. Diemžēl pašlaik vairākas ēkas, kuras jau sākotnēji būvētas kā dziedniecības iestādes, stāv tukšas. Pilsētas uzdevums ir piesaistīt investorus un radīt apstākļus, lai arī šajās ēkās un kompleksos atjaunotos dziednīcu darbība. Patlaban nekas nenotiek kūrortviesnīcās Liesma, Marienbāde, Jūras līcis, Daina un citās, kas savulaik bija populāras un pieprasītas veselības uzlabošanas un relaksācijas iestādes. Lai attīstītu tieši kurortoloģijas nozari, piedalīsimies starptautiskās izstādēs, tai skaitā tūrisma izstādēs, kā arī nekustamo īpašumu skatē MIPIM Kannās, un meklēsim interesentus un investorus. Mūsu mērķis ir atjaunot kurortoloģijas labākās tradīcijas, daba un infrastruktūra to atļauj. Nepieciešams tikai mērķtiecīgs darbs.
– Mērķis ir uzstādīts, diemžēl likumdošana nav labvēlīga šo mērķu īstenošanai – kurortoloģijas likums vēl joprojām ir iesprūdis Latvijas varas gaiteņos...
– Tas ir šķērslis un liecina, ka Latvijas valdībai tūrisms un kūrorti ir pilnīgi vienaldzīgi.
Nesenā PVN likmes paaugstināšana bija vēl viens solis, lai tūrisma biznesu iznīcinātu. Uzskatu, ka mums nekautrējoties ir jāpārņem mūsu kaimiņu Lietuvas un Igaunijas pieredze, kur daudzas lietas jau ir sakārtotas un tūrisms izvirzīts par vienu no prioritātēm valsts mērogā. Ar steigu ir jāpieņem kūrortu likums un 5–10 valsts teritorijām, kurās iespējama kūrorta attīstība, jāpiemēro īpašs labvēlības statuss, lai tās pēc iespējas vieglāk varētu saņemt ES fondu finansējumu kūrorta attīstībai. Arī valstij ir jāpiedalās un jāatrod līdzekļi kūrorta biznesa veicināšanai un reklamēšanai starptautiskajā tirgū. Tagad valsts veic tieši pretējus soļus: ES programmās tūrismam un kūrortu attīstībai bija paredzēti 40 miljoni latu, bet pirms dažām nedēļām šai sfērai paredzēto summu samazināja uz pusi. Ir skaidrs, ka šāda situācija tūrisma biznesu neveicina. Vēl viens piemērs: Jūrmala nav to septiņpadsmit Latvijas pilsētu vidū, kas šogad saņem ES Urbānās aktivitātes programmas līdzekļus. Acīmredzami valdība nosprieda, ka tūrisma infrastruktūrai nav vajadzīgas investīcijas.
Ir jādomā, kā samazināt viesnīcu cenas, jo Latvijā tās ir visai augstas. Vēl augstākas tās kļuva pēc nepārdomātās PVN paaugstināšanas. Ja kādu iemeslu dēļ cenas kāpj, tas var izraisīt situāciju, kāda bija 2006. gada pasaules čempionāta hokejā laikā Rīgā – viesnīcas bija pustukšas, jo viesnīcnieki, paredzēdami lielu tūristu pieplūdumu, cenas divkāršoja, taču tūristi ir racionāli domājoši cilvēki un izvērtē, kur viņiem izdevīgāk atpūsties un dzīvot.
Ja valdība kopumā tūrisma biznesu ignorē, tad Jūrmalas pašvaldība visiem spēkiem cenšas to atbalstīt. Pierādījums: šā gada budžetā līdzekļi nav samazināti tikai sociālajai sfērai un tūrismam. Svarīgi mums ir arī Krievijas tūristi, tāpēc, tiekoties ar Latvijas vēstnieku Krievijā, mēs aktualizējam jautājumu par atvieglotu vīzu režīmu. Ir jūtamas pozitīvas vēsmas.
– Lai uzņemtu lielu tūristu skaitu, ir nepieciešama labi sakārtota infrastruktūra, tai skaitā ielas. Redzams, ka darbi ielu sakārtošanas programmā turpinās, bet sezona jau praktiski ir sākusies...
– Jūs noteikti jautājat par Turaidas ielas rekonstrukciju. Rekonstrukcija notiek ļoti nozīmīgā ielas posmā, kas ved no centrālās automaģistrāles uz Dzintaru koncertzāli. Darbus uzsāka šā gada janvārī, un tos plānots pabeigt līdz 25. maijam. Man nav pamata domāt, ka darbi varētu ievilkties, jo tos veic ļoti laba un zināma ceļu būves kompānija, bet mani vairāk uztrauc finansējuma jautājums. Valsts šā projekta realizācijai bija devusi kredīta galvojumu, bet pašās 2008. gada beigās to atsauca. Rezultātā mēs palikām ar noslēgtu līgumu par darbu veikšanu, bet bez naudas. Tagad meklējam finansējuma iespējas – daļu jau esam atraduši, bet pietrūkst vēl apmēram 1 miljona latu, lai mēs varētu norēķināties ar būvniekiem. Domāju, ka šo jautājumu atrisināsim.
Paralēli norit darbi arī mazākos objektos, kurus plānojam pabeigt līdz maija beigām vai jūnija sākumam. Tās ir ielas, kurās tūristu plūsma nav pārāk aktīva – Ķemeros, Slokā, Kauguros, Valteros, daļēji arī Mellužos un Asaros.
Līdz maija beigām pabeigsim arī pagājušajā gadā iesākto Raiņa ielas rekonstrukciju Slokā. Slokas, Kauguru un Ķemeru puses iedzīvotājiem vairs nebūs iemesla sūdzēties, ka šajā pilsētas daļā infrastruktūrā netiek investēti līdzekļi, jo ir uzbūvēts arī liels futbola stadions, labiekārtoti iekšpagalmi un uzstādīti bērnu rotaļu laukumi, kā arī norit Slokas pamatskolas rekonstrukcija. Ir redzams, ka pilsētā tiek investēti lieli līdzekļi, bet, ņemot vērā visiem zināmo ekonomisko situāciju, patlaban plānojam pabeigt iesāktos projektus, turpināsim realizēt ES fondu finansētos objektus, piemēram, jauna Priedaines bērnudārza celtniecību, tomēr daudzu citu objektu celtniecību, kam jau bija sagatavoti projekti, nāksies atlikt, jo mums nav finansējuma. Turklāt valdība ir aizliegusi pašvaldībām uzņemties ilgtermiņa kredītsaistības.
– Valstī notiek dažādas pārmaiņas, tai skaitā arvien biežāk tiek runāts par valsts varas decentralizāciju, lielāku varu deleģējot pašvaldībām un plānošanas reģioniem. Kāds ir jūsu viedoklis?
– Par šo jautājumu esmu daudz runājis un rakstījis – uzskatu, ka līdzšinējā varas centralizācija ir viens no mūsu valsts ekonomikas krituma cēloņiem.
Tas, kas notiek Latvijā, ir neiedomājami un neiespējami nevienā attīstītā Rietumu valstī. Līdz ar to, ka valdība savās rokās ir pārņēmusi visu varu valstī, likumsakarīgi, ka tai tagad jāuzņemas visa atbildība. Situācija ir jāmaina, turklāt ļoti ātri. Jūrmalas dome savu iespēju robežās ir uzņēmusies un pilda pienākumus, par ko teorētiski ir atbildīga valdība, tai skaitā kompensējam algu samazinājumu bērnudārzu audzinātājām, no pilsētas budžeta veicam piemaksas skolotājiem, jo uzskatām, ka mūsu bērniem vajadzīgi labi skolotāji ar cilvēka cienīgu atalgojumu.
Pilsētas dome ir ieinteresēta Jūrmalas attīstībā, un daudz jau ir izdarīts, bet vēl daudz darāmā. Darīsim to kopā ar pilsētas iedzīvotājiem – atklātības, godprātības un saskaņas gaisotnē.