Rūpējas par pilsētas seju un iedzīvotāju komfortu

Līdz ar vasaras sezonas pilnbriedu un svētku tuvošanos, šķiet, uzziedējusi arī pati Kuldīga. Rosīgi darbojas rekonstruētais Kuldīgas pārtikas preču tirgus, tiek labiekārtoti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi un īstenota virkne citu projektu.

Vislielākais nopelns pilsētas labiekārtošanā un ikdienas kārtības uzturēšanā nenoliedzami ir SIA Kuldīgas Komunālie pakalpojumi.

Pērnā gada septembrī pēc rekonstrukcijas tika atklāts Kuldīgas pārtikas preču tirgus. Rekonstrukcijas ietvaros tirgus teritorijā nomainīts segums, demontēti vecie tirgus kioski, letes un nojumes, un to vietā izbūvētas jaunas tirdzniecības vietas, kā arī veikti labiekārtošanas darbi. Pozitīvo pārmaiņu rezultātā šogad pieaudzis gan tirgotāju, gan pircēju skaits. Ieviesti arī vairāki jauninājumi, piemēram, veiksmīga izrādījusies ideja par Kuldīgas piektdienas vakara tirgu. «Pircēju un pārdevēju atsaucība liecina, ka vakara tirgus ir noderīgs gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. Ceram, ka tikpat populārs kļūs arī krāmu tirdziņš, kur cilvēki var pirkt, pārdot un mainīt dažādas labas, bet šobrīd viņiem nevajadzīgas lietas,» stāsta SIA Kuldīgas Komunālie pakalpojumi valdes priekšsēdētājs Pēteris Gobzemis.

Viesu Kuldīgā netrūks, jo no 19. līdz 22. jūlijam norisināsies Kuldīgas pilsētas festivāls Dzīres Kuldīgā. Lai pilsēta būtu sakopta un priecētu ikvienu viesi, jāiegulda ne mazums pūļu. «Protams, arī mēs esam iesaistīti šajos sagatavošanās darbos,» apstiprina P. Gobzemis. Lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos pagalmu sakopšanā un labiekārtošanā, Kuldīgas novada dome pavasarī organizēja konkursu Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmu sakopšana un labiekārtošana Kuldīgas pilsētā, kurā varēja piedalīties Kuldīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieks vai apsaimniekotājs. «Dome pieņēma saistošos noteikumus par līdzfinansējuma piešķiršanu tiem kopīpašumiem, kuru iedzīvotāji izteica vēlmi piedalīties projektā. Lai arī sākotnēji bija paredzēts noteikts budžets, konkursā pieteicās vairāk gribētāju, nekā pieļāva finansējums. Pilsētas vadībai izdevās atrast papildu līdzekļus, tādējādi šogad tika apstiprināti pilnīgi visi iesniegtie projekti,» stāsta P. Gobzemis. Veicamie darbi ir ļoti dažādi, piemēram, lietus ūdens novadīšanas sistēmas ierīkošana, jauna seguma uzklāšana pagalmā, stāvlaukumu, kur novietot automašīnas, ierīkošana, soliņu uzstādīšana un vēl citi. No labiekārtošanai nepieciešamā finansējuma 50 procentus, bet ne vairāk kā Ls 5000,00 vienam projektam, sedz pašvaldība, atlikušo summu – iedzīvotāji.

Vēl viens nozīmīgs projekts īstenots Kuldīgas sirdī – vecpilsētā. Vecpilsētas ēku un dzīvokļu īpašnieki tika aicināti izmantot patiesi unikālu iespēju – bez maksas sakārtot sava nama logus, ko nodrošina Kuldīgas restaurācijas centrs sadarbībā ar pašvaldību un SIA Kuldīgas Komunālie pakalpojumi. «Kopumā logu restaurācijai pieteikušies 23 dzīvokļu īpašnieki. Praktisko darbu veikšanā iedzīvotājiem palīdz pieredzējuši speciālisti, savukārt par nepieciešamajiem instrumentiem, lineļļu rāmju gruntēšanai, ķiti un krāsu gādā pašvaldība. Pašiem nepieciešams ieguldīt vien laiku un darbu, lai sakārtotu sava nama logus,» informē SIA Kuldīgas Komunālie pakalpojumi nekustamo īpašumu daļas vadītājs Dzintars Rušmanis.

Aktualitāti joprojām nav zaudējuši ar ēku renovācijām un energoefektivitātes pasākumiem saistītie jautājumi un pasākumi. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu uzsākta jau trešās mājas, Priedaines Atmodu, siltināšana Kuldīgas novadā. Noslēgumam tuvojas projekts pilsētā, Gaismas ielā 11, savukārt darbu uzsākšanai – māja Skrundas ielā 33. Pati pirmā māja Gaismas ielā 3 nosiltināta pirms nepilniem diviem gadiem. «Efekts nenoliedzami ir jūtams. Tā, piemēram, salīdzinot mājas Gaismas ielā 3 rēķinus par 2009.–2010. gada ziemu, kad tā vēl nebija nosiltināta, un rēķinus par 2010.–2011. gada ziemu, labi redzams, ka siltuma patēriņš samazinājies par nepilniem 100 megavatiem. Kopējais siltuma ietaupījums ir vairāk nekā 25 procenti,» saka Dz. Rušmanis. Viņš mudina iedzīvotājus kļūt aktīvākiem un, kamēr vēl ir tāda iespēja, piedalīties mājokļu siltināšanas programmā.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.