Pārmaiņas un pārstrukturēšanās ir jebkuras nozares, tostarp izglītības, neatņemama sastāvdaļa, jo nedz globālie procesi, nedz mūsu ikdiena nav konstanti. Aizvien mainās skolēnu izglītības vajadzības un prasības – zināšanām jābūt ne tikai teorētiskām, bet praktiskām, tādām, kas attīsta pašiniciatīvu un personības izaugsmi.
Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijā mācību formas dažādošanai pievērš ļoti lielu uzmanību. «Mums ir svarīgi skolēnus ieinteresēt un sniegt padziļinātāku priekšstatu par mācību stundās dzirdēto,» saka ģimnāzijas direktore Jana Jansone.
Šajā mācību gadā Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijā īsteno divus apjomīgus projektus. Pirmais no tiem ir Latvijas Universitātes sagatavots projekts Pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide darbam starpdisciplinārā mācību vidē, lai tuvinātu mācības reālajai dzīvei un paaugstinātu skolēnu uzņēmību, kurā piedalās piecas skolas – pa vienai no katra reģiona. Tā mērķis ir, izmantojot esošos resursus, rosināt skolēnus saskatīt kopsakarības starp visiem mācību priekšmetiem un veidot plašāku pasaules redzējumu. «Skolotāju komanda 23 cilvēku sastāvā piecas dienas apguva nepieciešamās darba metodes un pēc tam trīs grupās veidoja atbilstošus mācību materiālus 10. klašu skolēniem, kuri tos aprobēja,» stāsta J. Jansone. Pirmās grupas tēma bija Kapteini Grantu meklējot. Lasot šo Ž. Verna darbu, skolēni risināja dažādus uzdevumus fizikā, ķīmijā, un bioloģijā, dziedāja, klausījās literārus darbus utt. Otra komanda iedziļinājās tādā specifiskā tēmā kā valoda kā nesaprašanās avots. Skolēni rezultātā izveido jaunu vērtību, kas varētu būt emocionāls produkts, tas ir, valoda ir nozīmīgs saziņas instruments: domā, ko runā un kā raksti! «Nav noslēpums, ka ikviena nepareizi izteikta frāze vai bieži vien pat ikdienišķa saruna var radīt pārpratumus, ja to interpretē no sava redzespunkta. Skolēniem bija iespēja ar dažādu praktisku un radošu uzdevumu palīdzību analizēt šo parādību un izdarīt savus secinājumus,» paskaidro direktore.
Trešās darba grupas veiktie uzdevumi bija saistīti ar dzīves praktisko pusi, konkrēti – autoapmācību. Skolēni apmeklēja degvielas uzpildes stacijas un pētīja jautājumus par degvielu, viesojās pie CSDD speciālistiem, lai iegūtu informāciju par satiksmes drošību Kuldīgā, un interesējās par tā saucamajiem melnajiem punktiem uz ceļiem. «Kuldīgā daudz kas tiek uzlabots, domājot par iedzīvotāju kā satiksmes dalībnieku – gājēju, autovadītāju, riteņbraucēju drošību, un līdz ar to mainās arī šie melnie punkti. Skolēni izveidoja melno punktu karti, kas izdevās ļoti kvalitatīva. Es gribu uzslavēt visus projekta dalībniekus – gan skolotāji, gan skolēni strādāja cītīgi un ar atdevi. Tas vieš pārliecību, ka arī viņu ieguvums ir vērtīgs,» paveikto rezumē J. Jansone.
Otrs J. Jansones pieminētais projekts Apzinies izglītības iespējas šodien un plāno veiksmīgu karjeru nākotnē tiek īstenots, sadarbojoties ar mācību centru BUTS. Sākot no maija, vasaras periodā skolēniem ir iespēja apgūt jaunas iemaņas kā jaunajiem gidiem tūrisma virzienā, stilistiem vai fotodizaina speciālistiem. Katrā grupā darbojas 10 skolēni, un nodarbības notiek vienu līdz divas reizes nedēļā. Apmācību noslēgumā katrs dalībnieks saņem profesionālās pilnveides apliecību. «Iespējams, kādam no skolēniem piedalīšanās šajā projektā palīdzēs atrast viņa īsto aicinājumu. Kā sacīja viens no mūsu absolventiem: mācības šeit un skolotāju pieeja man palīdzēja uz ļoti daudzām lietām paraudzīties savādāk, un tā rezultātā es mainīju domas par savu nākotnes profesiju!» gandarījumu neslēpj J. Jansone.
Viens no veidiem, kā ieviest inovācijas mācību procesā, ir skolas rīkotās izglītojošas ekskursijas, ko organizē mācību priekšmetu metodiskās komisijas. Savā ziņā ekskursijas ir arī kā balva par aktīvu izziņas darbību, kulturālu uzvedību un cītīgu skolas apmeklēšanu. Šogad interesantos un izglītojošos braucienos devās skolēni, kuri visspēcīgāk un rezultatīvāk parādījuši savus talantus. Jaunieši, kuri padziļināti apgūst svešvalodas, bija Palangā, kultūrizglītojošo priekšmetu skolēni apmeklēja Liepāju, savukārt interešu izglītības – noskatījās teātra izrādi Rīgā.
«Vienmēr esmu turējusies pie pārliecības, ka skolai ļoti rūpīgi jāstrādā pie motivācijas sistēmas izveides, un to mēs arī darām. Skolēnu motivēšanai lielā mērā jānoris caur skolotāju – jo motivētāks pedagogs, jo motivētāki skolēni. Un te lielu lomu spēlē valsts savā attieksmē pret pedagogu. Pamatu pamats visam ir finansējums. Lai skolotājs varētu sevi pilnībā atdot darbam, viņam jāstrādā, nedomājot par to, ko vakarā cels galdā saviem bērniem. Ar entuziasmu vien izdzīvot nevar!» ir pārliecināta J. Jansone.