Gatavi izaicinājumiem

© F64

«2011. gadā Salaspils novads ir vairāku lielu izaicinājumu priekšā,» uzsākot sarunu, atzīst Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars.

Plānots realizēt ne tikai vairāku lielu infrastruktūras objektu renovācijas, bet arī pilnībā sakārtot vienu no Salaspils centrālajām ielām. Vairāk par šīm un citām aktualitātēm – intervijā.

– Kādas ir šābrīža Salaspils novada domes aktualitātes?

– Salaspils novads piedalās Vides ministrijas atbalstītajos projektos, kas saistīti ar siltināšanas jautājumiem pašvaldības iestādēs. No fondu naudas tiek piesaistīti aptuveni 750 000 latu, savukārt 40 procentus finansējuma sastāda pašvaldības līdzekļi – ap 500 000 latu. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā miljons latu, kas tiks novirzīti četru Salaspils novada pašvaldības izglītības iestāžu pilnīgai renovācijai. Trīs no tām ir pirmsskolas izglītības iestādes un ceturtā ir Salaspils 2. vidusskola. Vasaras mēnešos šī programma ir jārealizē, un pēc tam atliks vien pāris pašvaldības īpašumā esošu ēku, kas vēl nav sakārtotas. Renovāciju gaida Salaspils 1. vidusskola, kas šajā kārtā netika, un pati domes ēka, kuru godīgu apsvērumu dēļ esam atstājuši kā pēdējo.

2011. gada budžeta noteikumi paredz Skolas ielas totālu rekonstrukciju. Šajā ielā ir koncentrēti dažādi sabiedriskie un darījumu objekti, un tā veic pilsētas maģistrālās ielas funkciju. Līdzekļu apjoms tiek lēsts 1 600 000 latu apmērā.

Kā otru izaicinājumu es redzu siltumapgādes jautājumu risināšanu. Būtisku izmaiņu priekšā, kas saistītas ar ražošanas daļas un cauruļvadu modernizāciju, ir SIA Salaspils siltums. Piesaistot ES līdzekļus, tiks nomainīta februārī plīsusī caurule un uzsākta kurināmā daļēja nomaiņa ar atjaunojamo kurināmo. Projektam nepieciešams sagatavošanās posms, tādēļ jaunu iekārtu uzstādīšana varētu notikt nākamajā starpsezonā.

Esam panākuši zināmu progresu jautājumā par siltuma tarifiem, kas Salaspilī ir vieni no augstākajiem Latvijā. Vienošanās ar privātās koģenerācijas stacijas, no kuras tiek iepirkti 50 procenti siltumenerģijas, īpašniekiem paredz, ka iepirkuma tarifs tiks noteikts atklātā veidā Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā, lai izbeigtu jebkādas spekulācijas par cenas adekvātumu. Mūsu mērķis ir panākt, lai tarifs tuvotos valsts vidējam līmenim vai varbūt pat būtu zemāks par to.

– Iepriekšējā sarunā pagājušogad atklājāt, ka aktuāls ir arī jautājums par satiksmes regulējumu Salaspils pilsētas ielu krustojumos ar Daugavpils šoseju. Cik sekmīgas bija sarunas par iespējamiem risinājumiem ar satiksmes ministru viņa vizītes laikā?

– Jā, ministrs bija pie mums kopā ar delegāciju no VAS Latvijas Valsts ceļi, un mēs pietiekami lietišķi šo situāciju pārrunājām. Luksoforu ierīkošana ir vienlīdz svarīga gan autobraucējiem, gan gājējiem, kas šķērso ceļu, gan arī uzņēmējiem, kas savu saimniecisko darbību veic otrpus šosejas. Esam izcēlušies ar inovatīvu metodi – pie gājēju pārejām dežurē bezdarbnieki dzeltenās vestēs, un šī inovācija devusi to, ka nav bijuši letāli gadījumi uz gājēju pārejām. Arī attiecībā uz luksoforu ierīkošanu esam gatavi neierastai praksei. Pērn panācām vienošanos starp pašvaldību, SIA Neste Latvija un restorānu tīklu Hesburger par finansiālu līdzdalību luksoforu izbūvē un krustojumu labiekārtošanā – katrs dodam 15 000 latu. Diemžēl Latvijas Valsts ceļi norādīja, ka noslēdzies iepirkums un tā summa izrādījusies krietni augstāka par iepriekš runāto. Ceru, ka kopīgu valodu tomēr atradīsim un šo luksoforu izvirzīs kā prioritāru.

– Salaspils novada attīstības programma ir spēkā līdz 2012. gada beigām, un līdz šā perioda beigām ir nepieciešams izstrādāt gan jaunu attīstības programmu, gan jaunu teritorijas plānojumu. Cik intensīvi strādājat šajā virzienā?

– Abas minētās lietas ir procesā. Attīstības programmu esam plānojuši līdz galam izstrādāt šajā gadā, bet teritorijas plānojuma izstrāde turpināsies vēl 2012. gadā. Jāņem vērā, ka esam Pierīgas pašvaldība un saskaramies ar problemātiku, ko sauc par «pļavu ciematiem». Jaunajā teritorijas plānojumā šīs problēmas ir jāmēģina atrisināt. Jebkurš teritorijas plānojums balstās uz loģiskiem apsvērumiem, un iepriekšējo gadu kļūdas saistītas ar to, ka tika prezumēts – ja īpašnieks prasīja meža vidū vai pļavā esošu zemi pārveidot par apbūvējamu vai attīstāmu, tad gandrīz vienmēr tika dota pozitīva atbilde, neredzot kopējo ainu, – ne piebraukšanas, ne infrastruktūras, ne vides un notekūdeņu attīrīšanas jautājumu. Tas viss novedis pie diezgan haotiskas teritoriālā plānojuma politikas.

– Iespējams, ka no 2011. gada 1. jūlija sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Salaspils novadā uzsāks jaunais atkritumu apsaimniekotājs...

– Konkurss ir noslēdzies, un uzvarētājs mums ir zināms, bet, kā jau tas praksē notiek, tur, kur pastāv tik milzīga konkurence, ir arī sūdzības, tādēļ konkursa rezultāti tiks pārskatīti Iepirkumu uzraudzības birojā. Neatkarīgi no tā, kas būs uzvarētājs, tarifs par atkritumu izvešanu būs zemāks nekā līdzšinējais, jo konkurence radījusi cenas samazinājumu.

Novitāte šajā jomā būs šķiroto atkritumu ieviešana novadā. Tam ir ekonomisks pamatojums, jo starp nešķiroto un šķiroto atkritumu nodošanu ir milzīga atšķirība finansiālajā izteiksmē, – šķirot kopējo konteineru saturu ir dārgāk nekā šķiroto. Esam iecerējuši ierīkot vairākas atkritumu škirošanas vietas – šogad divas un nākamgad vēl divas atbilstoši mikrorajonu iekārtojumam, lai šie laukumi atrastos tuvāk cilvēkiem un būtu pieejami.

– Šā gada sākumā dome rīkoja publisko apspriešanu par Salaspils novadam ļoti svarīga infrastruktūras objekta – sporta halles būvniecības ieceri. Jaunā sporta halle ar 500 skatītāju vietām plānota Smilšu ielā 1.

– Publiskās apspriešanas rezultāti apliecināja, ka pieprasījums pēc sportošanas zem jumta ir pietiekami liels un šāds objekts ir nepieciešams. Uzreiz atteicāmies no lietām, kas projektu varētu būtiski sadārdzināt, – no baseina un ledus halles. Manuprāt, halle, kurā būtu trīs laukumi, ir pietiekami adekvāts piedāvājums, kuram būs arī patērētājs. Ir noslēdzies arī metu konkurss par halles ārējo veidolu, un šogad plānota tehniskā projekta izstrāde.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais