Pārdomāti lēmumi un mērķtiecīgs darbs, lai sasniegtu izvirzītās prioritātes un nodrošinātu stabilu Salaspils novada attīstību, – tas, šķiet, būtu precīzākais pašvaldības darba stila raksturojums.
«Vienmēr esam vairāk skatījušies uz praktiskām lietām, kas nav vērstas uz ārišķību, bet ir vitāli nepieciešamas,» saka Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars.
– Tiekoties pagājušā gada pavasarī, jau intervijas ievadā sacījāt, ka Salaspils novads ir vairāku lielu izaicinājumu priekšā. Plānots realizēt ne tikai vairāku lielu infrastruktūras objektu renovācijas, bet arī pilnībā sakārtot vienu no Salaspils centrālajām ielām. Kā ir veicies ar šo plānu īstenošanu?
– Veicies ļoti labi! Skolas ielas totāla rekonstrukcija ir noslēgusies. Jāatzīst, ka tehniski šis projekts bija ļoti sarežģīts, jo saistīts ar apakšzemes komunikāciju nomaiņu, turklāt šajā ielā ir koncentrēti dažādi sabiedriskie un darījumu objekti un tā veic pilsētas maģistrālās ielas funkciju. Par laimi, ar visu tikām galā un renovācijas rezultātā ieguvām arī skvēru, kas kalpo kā atpūtas vieta.
Darbi pilsētas centrālajā daļā šogad turpināsies. Pirmkārt, esam iecerējuši izbūvēt krustojumu Lauku ielā. Šajā pilsētas daļā tiek celts Rimi lielveikals, kas nozīmē lielāku cilvēku un transporta plūsmu nākotnē. Mums jābūt tam gataviem. Otra aktualitāte ir Budeskalna iela, kas atrodas savrupmāju apbūves teritorijā, rekonstrukcijas darbi vairāk nekā viena miljona latu apmērā. Šobrīd darbi noris pilnā sparā – tiek klāts jauns segums un veidoti gājēju trotuāri ar atsevišķu joslu velosipēdistiem. Veloceliņu izbūvei pievēršam uzmanību jebkuras ielu rekonstrukcijas ietvaros.
Bez minētajiem lielajiem projektiem ir virkne relatīvi nelielu, tomēr pietiekami dārgu darbu, kas no pašvaldības prasa nepārtrauktas ikdienas rūpes. Kā piemēru varu minēt kaut vai to pašu bedrīšu programmu, jo apzināmies, ka katru gadu ielas ar jaunu asfaltu noklāt nevaram. Mūsu šā brīža iespējas atļauj viena liela ceļu infrastruktūras projekta īstenošanu, līdztekus gādājot par ceļu kopējo stāvokli.
– Ja turpinām par ielām – pērn aktuāls bija arī jautājums par satiksmes regulējumu Salaspils pilsētas ielu krustojumos ar Daugavpils šoseju. Vai nepieciešamais luksofors ir uzstādīts?
– Šis jautājums pagaidām palicis līdz galam neatrisināts. Pagājušogad panācām vienošanos starp pašvaldību, SIA Neste Latvija un restorānu tīklu Hesburger par finansiālu līdzdalību 45 tūkstošu latu apmērā luksoforu izbūvē un krustojumu labiekārtošanā. VAS Latvijas Valsts ceļi izsludināja iepirkumu, budžetā tam atvēlot 300 tūkstošus latu, bet diemžēl piedāvājumi bija lielāki nekā iespējas. Šobrīd atkal esam uzsākuši pārrunās ar VAS Latvijas Valsts ceļi, lai mēģinātu šo projektu izsludināt vēlreiz.
– Ar Daugavas krastu saistās lielas ieceres...
– Jā, pašvaldība ir uzsākusi projektēšanas darbus tai pilsētas daļai, kas atrodas Daugavas krastā aiz dambja. Līdz šā gada nogalei vēlamies pilnībā izstrādāt pārdomātu un pieņemamu atpūtas vietas projektu, kas ietver brīvā laika pavadīšanai piemērotas infrastruktūras izveidi – lai ir iespējamas daudzveidīgas aktivitātes dažādu vecumu cilvēkiem, kā arī vieglā ūdenstransporta piestātņu ierīkošanu.
– Īpaša vieta ir Doles sala, ko dēvē arī par sava veida mazo republiku. Kā noprotams, arī attiecībā uz šo teritoriju pašvaldībai ir ar atpūtu un tūrismu saistīti plāni.
– Šajā sezonā tika atjaunota kuģīšu satiksme līdz Doles muzejam, tādējādi rosinot domāt par tūrisma infrastruktūras tālāku attīstību Doles salā. Esam iezīmējuši riteņbraukšanas trasi un tikušies ar Doles salas iedzīvotājiem, lai pārrunātu sadarbības iespējas. Lai nodrošinātu piemērotus apstākļus cilvēku plūsmai, nepietiek tikai ar mūsu ieguldījumu – ir zināmas lietas, ko vajadzētu balstīt uz privātās iniciatīvas pamata. Ar privāto iniciatīvu es domāju ēdināšanas pakalpojumus, velosipēdu nomu un naktsmītnes, jo tūrisma jēga tomēr slēpjas pakalpojumam pievienotajā vērtībā. Šī starpsezona būs laiks sagatavošanās darbiem, lai nākamās sezonas pirmajā siltajā dienā ieceres varētu īstenot dzīvē.
– Kā vērtējams sociālais klimats Salaspilī?
– Jau ilgstoši mūsu novadā bijis viens no relatīvi augstākajiem bezdarba procentiem Pierīgā. Šobrīd tas svārstās sešu procentu robežās, kas, ņemot vērā vidējo rādītāju Latvijā – 11 procentu, nav kritisks skaitlis, bet šī tendence liecina par citu negatīvu aspektu. Jāsaprot, ka vēsturiski mūsu darbaspēka integrācija tirgū nav bijusi tik laba, lai visi darbspējīgie veiksmīgi atrastu savu nišu un būtu pietiekami elastīgi šajā mainīgajā situācijā. Mūsu izvēlētais risinājums ir investīciju piesaiste. Pēdējā gada laikā esam noslēguši četrus nomas līgumus par rūpnīcu izveidi Salaspils industriālajā zonā un ceram, ka šie darījumi nesīs līdzi augstu pievienoto vērtību, tostarp jaunas darba vietas, kā arī tiks izmantots tas potenciāls, ko piedāvā Salaspilī esošie zinātnes institūti. Viens no četriem projektiem jau faktiski noslēdzies ar augsti tehnoloģiskas siltummaiņu rūpnīcas izveidi Miera ielā, darbību plāno sākt arī kosmētikas ražošanas uzņēmums un, kā to paredz noslēgtais līgums, arī uzņēmums, kas ražos šķeldu.
– Zinātne un uzņēmējdarbība ir viens no prioritārajiem darbības virzieniem, otrs ir zinātne un izglītība. Kā esat iecerējuši palielināt izglītības konkurētspēju?
– Šobrīd izstrādājam plānu, kā palielināt mūsu vispārējās izglītības iestāžu prestižu un kā izglītības procesā piesaistīt zinātniekus. Tomēr zinātnes piesaiste nav vienīgais veids, kā esam iecerējuši stiprināt konkurenci. No šā gada vidusskolēniem par pašvaldības līdzekļiem būs iespēja iegūt autovadītāja apliecību. Tāpat, sākot ar jauno mācību gadu, visu sākumskolas klašu skolēni pusdienas ēdīs par velti.
Esam gandarīti, ka maijā pašvaldībai izsolē izdevās iegādāties ēku, kas treknajos gados tika celta kā atpūtas komplekss ar peldbaseinu, taču, iestājoties krīzei, finansiālu apsvērumu dēļ iekšdarbi netika uzsākti. Uzskatu, ka pusmiljonu latu vērtais pirkums bija veiksmīgs, jo baseina telpas aizņem mazāko daļu no kompleksa kopējās platības, kas ir četri tūkstoši kvadrātmetru. Ir pilnīgi skaidrs, ka baseins mums būs, bet pārejās telpas varētu izmantot izglītības iestādes vajadzībām. Esam aprēķinājuši, ka iespējams iekārtot 15 līdz 17 jaunu mācību klašu, tādējādi palielinot vidusskolu konkurētspēju.
Kas attiecas uz pirmsskolas izglītību, rēķināmies, ka atbilstoši jaunajam likumam mums būs jāapkalpo visas tās ģimenes, kurās bērni sasnieguši pusotra gada vecumu un vecāki vēlas viņus laist dārziņā. Tas prasīs papildu investīcijas no budžeta, tādēļ par šo jautājumu jādomā laikus. Šogad izlēmām palielināt grupiņu skaitu mūsu sešās pirmsskolas izglītības iestādēs. Renovējām telpas, kas iepriekš netika izmantotas, un ieguvām vietu vēl 65 bērniem.
– Vai baseina projekts nozīmē, ka ar sporta halles būvniecību nāksies pagaidīt?
– Pieprasījums pēc sportošanas zem jumta ir pietiekami liels, un šāds objekts ir nepieciešams. Sporta halles būvniecība virzās uz priekšu. Ceru, ka iepirkumu konkursā saņemsim piedāvājumus, no kuriem varēsim izvēlēties piemērotāko un finanšu iespējām atbilstošāko, un abi projekti – gan baseins, gan sporta halle – vēl šajā sasaukumā tiks uzlikti uz sliedēm, lai noslēgtos 2014. gadā.
– Lai arī negribētos, vasara jau praktiski beigusies, un pamazām tuvojas apkures sezona. Ar cik mierīgu sirdi to varēs sagaidīt Salaspils iedzīvotāji?
– Esam panākuši milzīgas izmaiņas siltuma tarifos Salaspils pilsētā. Ja līdz šim tie bija vieni no augstākajiem Latvijā, tagad tarifs ir zemāks par to, ko maksā Rīgas iedzīvotāji, un atbilst valsts vidējam līmenim. Cenas samazinājumu panācām, vienojoties ar privātās koģenerācijas stacijas, no kuras tiek iepirkti 45 procenti siltumenerģijas, īpašniekiem, ka iepirkuma tarifs tiks noteikts atklātā veidā Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā, lai izbeigtu jebkādas spekulācijas par cenas adekvātumu. Tarifs izrādījās krietni mazāks par iepriekš nolīgto, un, ja aprēķini jau sākotnēji būtu bijuši pareizi, iedzīvotāji samaksātu 700 tūkstošus latu mazāk.
Stabilitāti attiecībā uz cenu sniedz arī kurināmā dažādība – uz to mērķtiecīgi virzāmies. Uzsākta šķeldas katlu celtniecība, un to iedarbināšana plānota šā gada decembrī. Projekts ļauj cerēt, ka, sekojot līdzi izejvielu cenām, pie esošā tarifu samazinājuma neapstāsimies.