No padsmit cilvēku kolektīva izaug līdz uzņēmumam, kas nodrošina ar darbu vairāk nekā 150 strādājošo, bez kredītsaistībām novecojušo tehniku aizstāj ar augstražīgām iekārtām, atrod savu nišu ārvalstu tirgū – šādi ir SIA Sakta Tukums redzamākie darba augļi.
"Nenoliedzami, krīze savus zobus iecirta arī mūsu uzņēmumā, taču šobrīd šķiet – atkal dodamies izaugsmes kalnā augšā: atkal ir pasūtījumi, atdzīvojas vietējais tirgus," stāsta Sakta Tukums līdzīpašniece Larisa Koļesņikova, piebilstot – arī nepieciešamība pēc jaunām darba rokām kļūst arvien aktuālāka. "Mums vajadzīgas vismaz 15 šuvējas gan Tukumā, gan filiālēs – Engurē un Kandavā. Tiesa gan, saskaramies ar situāciju, kad jaunus darbiniekus nav viegli atrast, neraugoties uz augsto bezdarbu valstī."
L. Koļesņikova atzīst – šuvējas darbs nav vienkāršs. Šuvējas darba pienākumus nevar veikt kurš katrs. "Šis amats prasa ne vien specifiskas zināšanas, bet arī spēju ilgstoši saglabāt augstu precizitāti. Turklāt jauniešus nemotivē apgūt praktiskas profesijas. Diemžēl Latvijā netiek novērtēta profesionālā izglītība. Var teikt, ka sabiedrībā izveidojies uzskats: ja tu neesi jurists vai ekonomists, tu neesi nekas. Taču jebkurš arods ir cildināms. Arī publiskajā telpā pārsvarā figurē baņķieri, sabiedrisko attiecību speciālisti, juristi. Der gan atcerēties, ka valsti uztur nevis tikai tirdzniecība, nekustamie īpašumi, bet galvenokārt jau ražošana," akcentē L. Koļesņikova.
Pats uzņēmums dibināts tālajā 1993. gadā, kad uzņēmīgākās darbinieces privatizēja Tukuma Lauktehnikas šūšanas cehu. Firmas specializācija ir darba apģērbu ražošana medicīnas, pārtikas, celtniecības, mežizstrādes, zvejniecības un viesnīcu nozarē strādājošajiem. Sakta Tukums gādā arī atbilstošus apavus un aksesuārus, lai klienti pilnu ekipējumu varētu saņemt vienuviet. Aptuveni 10–15% produkcijas nonāk vietējā tirgū, bet lielākā daļa tiek eksportēta Igaunijas un Zviedrijas uzņēmumiem. "Vietējais tirgus ir niecīgs, turklāt Latvijā patīk lobēt ķīniešu, ne vietējo ražotāju produkciju.